Septiņas dienas Eiropā

Eiropas vēlēšanu gads. Jau marta vidū Nīderlandē gaidāmas parlamenta vēlēšanas un pastāv iespēja, ka uzvaras laurus plūks galēji labējā Brīvības partija. Pētām, vai NATO tiešām ir uz izjukšanas robežas, vai aizvien ir un paliek gan Latvijas, gan transatlantiskais drošības garants.

Pievēršamies protestiem. Ar to palīdzību pēdējo gadu laikā gan gāztas valdības, gan parādīta tautas griba. Kā varētu skaidrot šo protestu uzplaukumu? Vai protestu kustības un sociālo mediju aktīvitātes ir liberālās sabiedrības monētas otra puse populistisko partiju uzplaukumam?

Šonedēļ raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" apskatīsim to, kā pasaule reaģējusi uz prezidenta Trampa izsludināto un pretrunīgi vērtēto migrācijas ierobežošanas rīkojumu. Pagājušajās nedēļas izskaņā Eiropadome prezidents Donalds Tusks brīdināja, ka "...Eiropas Savienības izjukšana novedīs pie reālas atkarības no galvenajām lielvarām: ASV, Krievijas un Ķīnas. Tikai kopā mēs varam būt pilnīgi neatkarīgi."

Pievēršamies Francijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņai. Cīņa rit pilnā sparā un solījumu netrūkst. Studijā saruna par korupciju. Iznācis ikgadējais korupcijas uztveramības indekss, kur Latvija ierindojas 44. vietā starp 176 valstīm.

Reportāža no Strasbūras par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanu jampadraci. Saruna par ASV prezidenta Donalda Trampa attiecībām ar Krieviju, Putina pieredzi vēlēšanu ietekmēšanā un to, kā pagājušā gadā gūtās mācības Krievija varētu pielietot šogad gaidāmajās vēlēšanās Vācijā un citās Eiropas valstīs.

Raidījumā fokuss uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā. Šī gada foruma sauklis ir "Atsaucīga un atbildīga vadība" un forumā pievērsīsies jautājumam par mūsdienu politiskajiem līderiem un viņu uzdevumiem.

Aktivitātes kibertelpā - kā šķietami nevainīga rīcība internetā, teorētiski, var vājināt Latvijas drošību? Salīdzinām Maltas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras izvirzītās prioritātes ar Ārlietu ministrijas izvirzītajām ārpolitikas prioritātēm 2017. gadam.

Šī gada pirmajā raidījumā Septiņas dienas Eiropā vispirms atskatīsimies uz nu jau aizgājušo 2016. gadu. Kopā ar viesiem gan atskatāmies uz pagājušā gada lielākajiem politiskajiem satricinājumiem un izaicinājumiem, gan arī meklējam atbildes uz jautājumu, kas mūs sagaida nākamajā gadā.

Šoreiz raidījumā saruna par mīlestību, saticību un, svarīgākais, mieru - meklēsim veidu, kā atkal iestatīt mūsu morālo kompasu uz Ziemeļiem. Sekojam ielenktās Sīrijas pilsētas Alepo civiliedzīvotāju ciešanu cilvēcīgai sejai - tvitermeitenes Banas Alabedas liktenim.

Saruna par 15.decembrī par Eiropas Savienības dalībvalstu līderu samitā Briselē apspriesto - migrācijas krīzi, drošības jautājumiem, Sīrijas humāno katastrofu, "Brexit" tuvošanos, ekonomikas izaicinājumiem un daudz ko citu. Sekojam līdzi Trampa administrācijas veidošanas aprisēm

Skaidrojam, ko Eiropola brīdinājums par “Daīš” jaunā runas vīra mudinājumu veikt jaunus terora aktus, nozīmē mums Eiropā pirmssvētku laikā.

Pievēršamies 4. decembrī Itālijā aizvadītajam referendumam par grozījumiem konstitūcijā un šogad jau trešajām prezidenta vēlēšanām Austrijā. Skaidrojam, par ko vēlētāji balsojuši un ko vēlētāju izvēle ietekmēs Eiropas un lokālā līmenī.

Sekojam līdzi Eiropas Savienības un Turcijas attiecībām: kādi ir ES un Turcijas šķiršanās scenāriji un kas var tās atkal savest kopā. Studijā saruna par Putina arvien skaļāko pret NATO vērsto retoriku, aizvien jaudīgāko militāro tehniku Kaļiņingradā un jaunām, prokremliskām, valdībām Eiropā.

Skaidrojam, kādi riskus cīņai ar globālo sasilšanu var gaidīt no Donalda Trampa - cilvēka, kurš netic klimata pārmaiņām. Diskusija: kādi ir galvenie kopējās lauksaimniecības politikas izaicinājumi Eiropai un Latvijai nākamajam periodam.

Notikumu attīstība otrpus Atlantijas okeānam. Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, valstī notikuši vairāki protesti, cilvēki izgājuši ielās ar plakātiem "Ne mans prezidents". Minoritātes un sievietes sāk gatavoties smagiem četriem gadiem.

Kāpēc Eiropas Savienības politikas plānotāju un auto industrijas standartu noteicēju strīdi par to, cik izmešu drīkstētu izplūst no automašīnu izpūtējiem, sāk šķist mazliet smieklīgi pēc „Volkswagen” skandāla. ES daudzgadu budžets būs mazāks. Kā tas varētu ietekmēt Latviju? Britu Augstākā tiesa lēmusi, ka valdība nedrīkst uzsākt „Brexit” procedūru bez parlamenta piekrišanas.

Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma noskaņās pētām, kas ir šobrīd varas aprindās populārie brīvas tirdzniecības līgumi un kāds no tiem solās būt praktiskais un teorētiskas labums no tiem. Problēmas ES - vai piespiedu solidaritātes retorika ir labākais veids kā cīnīties ar šķietamo atbildības trūkumu

Kurš galu galā noteiks to, kāds būs Brexit? Pēdējā laikā “muskuļus” cenšas savstarpēji rādīt gan starp Lielbritānijas pavalstis, gan valstis savstarpēji Eiropas līmenī. Sešu stundu garās tikšanās Berlīnē rezultāts - Minskas vienošanās ieviešanas "ceļa karte".

Polijā šobrīd sabiedrībā notiek diskusijas par plānoto abortu aizliegumu. Diskusija par eiroskepticisma pieaugumu - kādu attīstības scenāriju Eiropas Savienībai saredz Latvija un tās sabiedrība.

Referendumi Eiropā, kas saistīti ar ES jautājumiem. gaidāmajām ANO ģenerālsekretāra vēlēšanām, kā arī šī brīža ģenerālsekretāra Bana Kimuna neierasti skarbajiem izteikumiem par Krievijas un Bašara al Asada noziegumiem Sīrijas karā.

Pievēršamies Itālijai un Vācijai. Itālijā gaidāms premjera Mateo Renci ierosināts referendums par izmaiņām konstitūcijā. Kādi varētu būt rezultāti? Studijā saruna par Angeles Merkeles straujo popularitātes kritumu.

Pētām, vai tas, kādu nākotnes vīziju Eiropai zīmē Eiropas Komisija, un vai šis redzējums risina tos jautājumus, par kuriem uztraucas eiropieši. Studijā saruna par Eiropas Savienības sāpju bērniem, pēc Briseles domām, "nepaklausīgajām" dalībvalstīm - Poliju un Ungāriju.

Sekosim līdzi cīņai par ANO ģenerālsekretāra vietu. Daudzi uzskata, ka ir pienācis laiks Austrumeiropas valstu grupas pārstāvim ieņemt šo amatu, citi vēlas redzēt sievieti pārvaldām ANO. Studijā saruna par vienotu Eiropas Savienības armiju - ideja, kurai, pirms Bratislavas samita, Višegradas četrnieks centies panākt plašāku atbalstu. Vai Eiropas armijas - kopīgu drošības spēku ideja vispār ir reāla?

Bēgļu krīzes attīstība. Cik efektīvs bijis Eiropas Savienības krīzes menedžments un kas mūs gaida tuvākajā nākotnē? Vai 10 gadus aiz slēgtām durvīm rūpīgi kaltais Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums tiešām ir izgāzies? Kurdu plāni Ziemeļsīrijā biedē turkus.

Intervija ar bijušo Zviedrijas premjeru un ārlietu ministru Karlu Bildtu par Baltijas, Skandināvijas un Eiropas vēsturi, tagadni un nākotni.

Ekskluzīva intervija ar Zviedrijas bijušo premjeru un ārlietu ministru Karlu Bildtu. Vērtējam vairāku Francijas pilsētu aizliegumu valkāt burkini pludmalē.

Cik konkurētspējīgas ir dažādas Eiropas Savienības dalībvalstu pensiju sistēmas un vai Eiropas jaunatne spēs uzturēt ar katru gadu pieaugošo veco eiropiešu skaitu. Diskutējam par jauniem pavērsieniem Krievijas - Ukrainas konkliktā.

Saruna par Eiropas un Ķīnas ekonomiskajām attiecībām. Vēl raidījumā pievērsīsimies Turcijas un Krievijas attiecību nākotnei, Spānijai, kā arī lielākajam Eiropas finanšu centram - Londonas sitijai.

Šonedēļ raidījumā saruna par bērnu nabadzību Eiropā un Latvijā.

Mediju atbildība teroristisku notikumu laikā: ir bijuši gadījumi, kad nozīmīga informācija tiek noklusēta, bet citos - tiek publicēti nepārbaudīti fakti. Pievērsīsimies arī pirmajai sievietei - ASV prezidenta amata kandidātei no lielajām partijām un sekosim līdzi Eiropas Savienības un Turcijas līguma izpildei.

Raidījumā saruna par naudu, medicīnu un politiku sportā un gaidāmajām Rio Olimpiskajām spēlēm. Sekojam līdzi notikumu attīstībai Turcijā. Komentārs par meliem politikā.

Britu jaunā “dzelzs lēdija” Terēza Meja un tam, kā varētu izskatīties viņas vadītais “Brexit”. Studijā saruna par to, vai bēgļu krīze pārcelusies no mūsu robežām uz mūsu galvām, kā arī ētikas ekspertes Skaidrītes Lasmanes komentārs par meliem politikā.

Runājam par Vāciju, kur vairāki augstu stāvoši koalīcijas valdības politiķi un sabiedrības domas veidotāji pēdējā laikā sākuši paust viedokli, kas aicina pret Krieviju ieņemt mazāk konfrontējošu nostāju un tā vietā meklēt dialogu un kompromisus. Studijā saruna par NATO samitu Varšavā     Vēl raidījumā stāstīsim par Ungārijā oktobrī gaidāmo referendumu par ES vēlmi pārvietot patvēruma meklētājus uz visām bloka valstīm, tai skaitā Ungāriju. Kā arī pievērsīsimies Rio Olimpiskajām spēlēm- izrādās pilsētai nav naudas, lai nodrošinātu policijas darbu.

Notikumu attīstība Lielbritānijas iekšpolitikā pēc referenduma.  Eiropas Savienības nākotnes variantiem un to, kam tie būtu izdevīgi.

Raidījuma fokusā Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas Savienībā: pētīsim to, kas britus gaida nākotnē pēc pēdējā gada šķēpu laušanas par un ap “Brexit”, savukārt, studijā saruna par referenduma iznākumu.

Notikums, ko visa Eiropa gaida ar aizturētu elpu - Lielbritānijas referendums par palikšanu Eiropas Savienībā. Studijā saruna par gatavošanos NATO samitam Varšavā. Kā arī pievēršamies ASV sabiedrības strīdus ābolam - Konstitūcijas otrajā labojumā paredzētās tiesības nēsāt ieroci.

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīmies Junkera investīciju fondam, kam būtu jāpalielina Eiropas ekonomiskās attīstības apgriezieni. Studijā saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli par aktuālo Eiropā - migrāciju un migrantiem, "Brexit" un "RailBaltic" projekta attīstību. Vēl raidījumā stāstīsim par NATO militārajiem manevriem Austrumeiropā un Krievijas reakciju uz tiem, kā arī skaidrosim, kas ir Ramdāna mēnesis un ko tas nozīmē musulmaņiem.

Vai protesti Francijā pret darba likuma izmaiņām var ietekmēt gaidāmo Eiropas čempionātu futbolā? Cīņai ar terorismu - Irākas armija sākusi ofensīvu, lai atgūtu stratēģiski ļoti nozīmīgo Fallūdžas pilsētu. Vai terora grupējuma kalifāta dienas ir skaitītas?

Eirogrupas panāktā vienošanos saistībā ar Grieķijas parādu restrukturizēšanu. Studijā saruna par latviešiem Kannās, kino tendencēm Eiropā un par to cik šobrīd kino māksla atspoguļo realitāti. Pievēršamies arī “Google sāgai” - Francijā finanšu policija slēdz Google biroju, lai meklētu pierādījumus par nodokļu nemaksāšanu.

Aprīlis bijis septītais mēnesis pēc kārtas, kad globālās temperatūras pārsniedza normu un šobrīd par sekām brīdina arī Pasaules banka. Saruna par Ukrainu, kurai pēc uzvaras Eirovīzijā atkal pievērsta pasaules uzmanība.

Kārtējie Grieķijas finanšu krīzes riski: vai grieķu parādu restrukturizēs? Kā attīstās notikumi saistībā ar Panamas dokumentu nopludināšanu.  ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa neveiklās attiecībām ar musulmaņiem.

kā Latvijā un citur Eiropā atzīmē Eiropas dienu. Bet studijā saruna par bezvīzu režīmu ar Turciju. Vēl vērtējam Krievijas iekšpolitiku attiecībā uz ceļojumu ierobežojumiem tās iedzīvotājiem, kā arī analizējam  jaunos šķēršļus Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskā tirdzniecības līguma ceļā.​

Kā Latvijā un citur Eiropā dažādi Tuvo Austrumu grupējumu vervē no Eiropas atsvešinājušos jaunatni seksa verdzībai un kara klausībai. Saruna par Latvijas virzību uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un par to, cik daudz "pavasara tīrīšana" Latvijas finanšu sektorā ir saistīta ar solījumu un saistību izpildi šai organizācijai.

Kā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības varētu ietekmēt gan pašu britu, gan pārējo savienības iedzīvotāju kabatas. Saruna par jauno Eiropas ārpolitikas un drošības stratēģiju

Kā Ukrainai veiksies ar tālāko reformu procesu pēc valdības maiņas? Saruna par to, kā šobrīd Balkānu valstīs un Grieķijā sokas ar patvērumu meklētāju cilvēktiesību ievērošanu. Kā Panamas dokumentu nopludināšana likusi Eiropas Parlamenta deputātiem pārskatīt nesenas likumdošanas iniciatīvas par uzņēmēju tiesībām slepenot uzņēmumam būtisku informāciju.

Eiropas Savienības un Turcijas līguma ieviešana dzīvei un migrantu un kara bēgļu žonglēšanai pa kontinentiem. Izmaiņām uz Eiropas politiskās skatuves kopš globālās finanšu krīzes sākuma. Šķietami nebeidzamais konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Pētām, kā terorisms ietekmē mūsu brīvību - ko jau esam un ko vēl varētu nākties upurēt drošības vārdā. Bet studijā saruna par grozījumiem krimināllikumā, kuru mērķis ir vērsties pret hibrīdkaru un ārvalstu spiegiem.

Meklēsim atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka daudzus: vai sprādzieni Briseles lidostā un metro bija atriebība par Abdeslama – Parīzes uzbrukumu rīkotāja – aizturēšanu, vai sen ieplānots terora akts? Vai terora draudi būs jaunā Eiropas Savienības metropoļu ikdiena?

Raidījuma fokusā Ziemeļvalstis. Skaidrosim, kāpēc pasaule cenšas atdarināt to sabiedrības modeļus un panākt līdzīgu iedzīvotāju apmierinātības līmeni. Vēl raidījumā saruna par Ziemeļu un Baltijas valstu astotnieku, kuru šogad vada Latvija.

Šoreiz raidījumā par Sīrijas karu un tā sekām, kā arī komentārs par pirmajiem Irānas naftas tankuģiem Eiropas Savienības ostās kopš sankciju atcelšanas.

Kāpēc Latvija ir palikusi viena no pēdējām Eiropas Savienības valstīm, kas nav ratificējusi Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Pagājušās nedēļas beigās visi 28 Eiropas valstu vadītāji tikās Eiropadomes samitā. Tā dienas kārtībā bija vairāki sarežģīti jautājumi un lēmumi. Par ko spēja vienoties ES valstis?

Eiropas Savienības sešas dibinātājvalstis – Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande un Luksemburga – pagājušā nedēļā nāca klajā ar vizionāru paziņojumu, ka atbalstīšot "divu ātrumu" Eiropas attīstību, jo saprot, ka ne visām Eiropas 28 valstīm ir pa prātam aizvien ciešāka integrācija.

Spriežam par Polijas valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" sabiedrisko mediju likuma grozījumiem un izmaiņām Konstitucionālās tiesas sastāvā, kā arī noskaidrosim, kā un kāpēc norisinās Eiropas institūciju vēršanās pret Polijas valdību un tās lēmumiem.

Latvijas un Eiropas Savienības šī gada ārlietu prioritātes. Un Pasaules Ekonomikas forumā Davosā daudzu valstu vadītāju, politiķu, uzņēmēju un slavenību izvirzītās un apspriestās 2016. gada globālās prioritātes.

Šobrīd Eiropas mediju uzmanības lokā ir divi notikumi – diskusija par attieksmi un atbildību pēc vardarbības, kas veikta pret sievietēm Vācijā Vecgada naktī; kā arī Briseles šaubas, vai Polijas valdības pēdējā laika rīcība un lēmumi atbilst demokrātijas un likuma varas pamatprincipiem.

Saūda Arābija, kur iedzīvotāju vairākums ir sunnīti, un Irāna, kur iedzīvotāju vairākums ir šiīti, atbalsta konkurējošos spēkus Sīrijas un Jemenas konfliktos, un attiecības abu valstu starpā pēdējā laikā ļoti pasliktinājušās.

Ko 2015. gads atstājis mums "bagāžā"? Ar kādiem notikumiem "ceļa somā" speram soli jaunajā gadā, kādu attīstību varam gaidīt un kādi notikumu pavērsieni mums vēl priekša 2016. gadā.

Kāds bija 2015. gads, kā šis gads ir mūs neatgriezeniski izmainījis un kāds tas, visdrīzāk, paliks mūsu atmiņās.

Ja vēl nesen eiropieši varēja šausmināties par kaimiņos notiekošo tikai tad, kad ieskatījās mediju ziņās, šobrīd skaidrs, ka dzīvojām laikā, kad ārpolitika kļuvusi par iekšpolitiku, un tas, kas notiek aiz mūsu robežām, ir lielākā mērā arī mūsu darīšana.

Eiropas Savienības, Turcijas un Krievijas attiecības. Analizējam vienošanās starp Eiropas Savienību un Turciju aspektus un vai 40 gadus ieilgušais Kipras jautājums beidzot būs atrisināts, kā arī vērtējam to, vai Turcija drīzumā stāsies Eiropas Savienības valstu rindās.

Diskriminācija un attieksme pret atšķirīgo Eiropas Savienībā. Cik esam atvērti dažādībai un vai sabiedrības attieksme pret diskrimināciju mainās?

"Melnās piektdienas" terora akti Parīzē un Islāma valsts pēdējā laika ofensīva arī ārpus Tuvajiem Austrumiem - vai tiešām viņu terora staipekļi sniedzas jau tiktāl?         Rubrikā "Viedokļi": Beidzot Lielbritānijas premjers Kamerons atklājis prasības, kas būtu jāmaina, lai Apvienotā Karaliste paliktu Eiropas Savienībā. Ko par to saka Brisele?

Korupcijas apkarošana Austrumeiropā. Vai, piemēram, Ukrainas ierēdniecība ir gatava veikt nepieciešamās reformas un apkarot sistēmisko korupciju, lai izpelnītos iespēju iekļauties rietumizpratnes un vērtību kopienā.

Eiropas Komisija nākusi klajā ar savu 23 punktu darbības un prioritāšu plānu 2016. gadam. Plāna ievadā ir brīdinājums „Nevaram vairs atļauties darboties kā ierasts”.

Lielā imigrantu pieplūduma radītā neizpratne, bailes un naids Eiropas cilvēkos, kā arī par vērtības un normas, ko savukārt akcentē tie, kuri naidīgos nosoda.

Krievijas tuvākie kaimiņi ar vislielākajām bažām uzlūko Vladimira Putina varas izgājienus gan pret saviem kaimiņiem, gan citur pasaulē. Kādas alianses un garantijas esošajā ģeopolitiskajā situācijā meklē un veido jaunievēlētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko?

Spriežam par iemesliem kāpēc Krievija sākusi spēlēt aktīvu lomu Sīrijas konfliktā. Bet organizācijas “Al Kaida” Sīrijas filiāles vadonis Al Jolani sociālos medijos nesen pārmetis Putinam iejaukšanos Sīrijas pilsoņu karā.

""Volkswagen" dīzeļgeita” - tā pasaules presē dēvē emisiju skandālu. Vai kompānija varēs tikai samaksāt sodu un cerēt, ka viss būs atkal pa vecam?

Kas notiek ar ANO, vai organizācijai savā 70. gadadienā pietiks gribas un spēka mainīties un kļūt par laikmetam atbilstošu starptautisku forumu?

Vai šī brīža migrācijas krīze cēlusi gaismā dziļāk iesakņojušos Eiropas Savienības politisko krīzi un vai tiešām dalībvalstis un politiķi ir gatavi riskēt ar Savienības iziršanu vai tās neatgriezeniskām izmaiņām?

Vai Grieķijas parādu krīze tiešām beigusies? Kamēr Eiropa mokās ar bēgļu krīzes sekām, Grieķijas tauta dodas pie vēlēšanu urnām, lai dotu mandātu politiskajiem spēkiem turpināt kreditoru definētās reformas.

Latvijas dalība Eiropas kosmosa aģentūrā neaprobežojas tikai ar specifiskiem pētījumiem bez praktiska pielietojuma. Ko latvieši meklē kosmosā un kāpēc mums ir svarīga piedalīties Eiropas kosmosa programmā?

Polijas jaunais ārpolitikas kurss, virzot valsti par vērā ņemamu reģiona spēlētāju, kā arī piesakot sevi kā Eiropas Savienības lielvaru.

Diskutējam par komunikācijas nozīmi globālajā sabiedrībā un aktuālo konfliktu jaunajiem draudiem un izaicinājumiem. Skaidrojam, kas ir stratēģiskā komunikācija, kādi ir tās pamatprincipi un kā var stiprināt NATO un mūsu aizsardzības spējas informācijas laikmetā.

Kamēr Eiropa runā par miljardiem, procentiem un parādu atmaksas termiņiem, raidījumā „7 dienas Eiropā” skaidrosim, kā parādu krīzi uztver paši Grieķijas iedzīvotāji. Kā par valdības solījumiem kreditoriem izsakās grieķu ģimenes, uzņēmēji un pensionāri?

Putins vaino Rietumus teju vai visos šībrīža konfliktos, jo neesot rēķinājušies ar Krievijas interesēm. Ja Krievija apmeklētu psihoterapeitu, kāda diagnoze tiktu uzstādīta? Rubrikā "Viedokļi": Vācija tikusi pie sava "Snoudena skandāla".

Sīrijas un Ziemeļāfrikas asiņaino konfliktu dēļ cilvēki pamet savas mājas un dodas meklēt patvērumu uz Eiropas Savienību. Eiropieši šausminās par bojāgājušiem, tomēr nevēlas likties zinis par izdzīvojušajiem.

Krievijas embargo: dažas Latvijas tautsaimniecības nozares spējušas pārvarēt embargo sekas, pārorientējoties jauniem eksporta tirgiem. Skaidrojam, kādi jauni noieta tirgi iecerēti Eiropas valstīm, lai kompensētu Krievijas ekonomiskā konfliktā dēļ radušos zaudējumus.

Quo vadis Eiropa? Pēdējos mēnešos vairākos kritiskos jautājumos Eiropas Savienības valstu vidū manāmāka kļuvusi šķelšanās, norobežošanās, un individuālo interešu aizstāvība, nevis vienprātība, atbalsts un saliedētība.

Vakar grieķi devās balsot referendumā, sakot “jā” vai “nē” starptautisko kreditoru priekšlikumiem valsts finanšu krīzes risināšanā. Referenduma rezultātus analizē Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Kādi notikumi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē bijuši visbūtiskākie? Lai atspēkotu vai apstiprinātu izskanējušos pārmetumus, ka Latvijas mediji pārāk pievērsušies nebūtiskiem organizatoriskiem sīkumiem, nevis atspoguļojuši prezidentūras pasākumu saturu, studijā diskutē Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji

Cik reāli, ka Krievijai varētu atņemt tiesības rīkot nākamo Pasaules kausu futbolā 2018. gadā un kā uz pēdējā laika korupcijas skandāliem starptautiskajā organizācijā skatās Eiropas un Latvijas futbola aprindas.

Kas tika spriests Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas samitā, kas pagājušā nedēļā notika Parīzē.

Raidījumā spriedīsim par vairākiem Eiropas ārpolitikas un iekšpolitikas izaicinājumiem, kas varētu būt noteicoši Savienības nākotnei, to starp Grieķijas kredītkrīze un eirozonas attīstība, Lielbritānijas referendums par palikšanu ES un briestošā bēgļu, migrantu krīze.

Lai noskaidrot, kā Ukrainas jaunatne skatās uz nākotni - uz Eiropas Savienību, Austrumu partnerības deklarācijām un konfliktu ar Krieviju, uz sarunu studijā esam aicinājuši divus ukraiņu studentus.

Spiegošanas, kiberdrošības un pretizlūkošanas aktualitātes. Skaidrojam, vai izlūkdienestu darbs ir tagad pamatā pārcēlies uz kibertelpu un vai šobrīd Latvija izjūt pastiprinātu spiegošanu un uzbrukumus savai kibertelpai?

Apspriežam britu „gadsimta” vēlēšanu iznākumu, koalīcijas veidošanās procesu un referenduma  par izstāšanos no Eiropas Savienības draudus.

Eiropas Savienības cīņa ar Krievijas propagandu, veidojot jaunus informācijas un ziņu kanālus krievu valodā. Par kādiem plāniem un iecerēm šobrīd spriež politiķi un mediju speciālisti un vai šādiem kanāliem vispār ir jēga?

Cik spēcīgs „spēlētājs” Tuvo Austrumu reģionā ir Irāna un kāda ir Irānas vienošanās stratēģiskā nozīme Eiropas Savienībā? Vai esošā ģeopolitiskā situācija likusi pārskatīt Irānas pagātnes "pārkāpumus”?

Izaicinājumi Eiropas Savienības aviācijas industrijā. Par spīti biežajām traģēdijām un jaunām ES drošības regulām, aviācijas industrija arvien cenšas pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas.

Aktualitātes, saistītas ar Eiropas Savienības ārējās robežas drošību – robežas stiprināšana un vīzu kontrole, cīņa pret nelegālo migrāciju un terorisma draudu apkarošana ar datu ievākšanu pie katras robežšķērsošanas.

Jau pagājis gads kopš Krima nonāca Krievijas sastāvā. Raidījumā spriedīsim par Krimas aneksijas turpmākajām sekām, kā arī ieskats Eiropas Savienības ārlietu ministru apspriedē par turpmākajām sankcijām pret Krieviju.

Eiropas Savienības drošības un enerģētikas politikas prioritātes: vai iecerētā Enerģētikas savienība ir solis tālākā Eiropas federalizācijā, vai tomēr pašreizējā situācijā absolūta nepieciešamība.

Spriežam par jauno populisma vilni Eiropas Savienībā un par iemesliem, kāpēc iedzīvotāji un vēlētāji drīzāk izvēlas ticēt jaunu, nepārbaudītu politisko spēku radikāliem solījumiem.

Diskusija. Vai Borisa Ņemcova slepkavība būs Krievijas opozīcijai un pilsoniskai sabiedrībai impulss, lai apvienotos un turpinātu ciņu, vai tomēr bailes ņems virsroku un protesta balsis apklusīs.

Eiropas Savienības jaunās drošības prioritātes. Vai dažādas valstis atšķirīgi skatās uz kontinenta drošību nākotnē un ko Latvija cer un var panākt līdz noteicošai Eiropadomes drošības un aizsardzības diskusijai jūnijā.

Analizējam Ukrainas, Krievijas un Rietumu pasaules konflikta būtību un kādi ir šobrīd piedāvāto risinājumu – diplomātijas vai eskalācijas – plusi un mīnusi.

Grieķijas parādu konflikts: taupība vai izaugsme, troika vai Cipras. Vācija netaisās atkāpties, tikmēr Francija un ASV aicina uzklausīt dažas Grieķijas sūdzības. Kā Eiropai un Grieķijai tālāk rīkoties?