Kas būs ar Krieviju?

"Ja mēs runājam tieši par Krieviju, ir jāatzīst, ka situācija paliks, domāju, nemainīga minimums dažus tuvākos gadus." Jautājumu, kas būs ar Krieviju, Apspriežam ar laikraksta "Diena" komentētāju Andi Sedlenieku.

Turpinājums sarunai ar laikraksta "Novaja Gazeta" žurnālisti Irinu Tumakovu. 2022. gada martā pamatā laikraksts savu darbību pārcēla uz Rīgu, izveidojot izdevumu "Novaja Gazeta Evropa". Tomēr niecīgā tirāžā un apejot daudzus aizliegumus, turpina iznākt arī laikraksta Krievijas versija, kurā kā reportiere strādā Irina Tumakova. Viņa daudz un pastāvīgi pārvietojas pa Krievijas provinci un attiecīgi labi pārzina noskaņojumus un tendences šīs valsts reģionos.

Irina Tumakova ir žurnāliste laikrakstā "Novaja Gazeta", kura galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam 2021. gadā tika piešķirta Nobela miera prēmija. 2022. gada martā pamatā laikraksts savu darbību pārcēla uz Rīgu, izveidojot izdevumu "Novaja Gazeta Evropa". Tomēr daļa žurnālistu turpina darboties no Krievijas, apejot aizliegumus un tīmekļa vietņu blokādi. Irina Tumakova ir viena no viņiem.

Raidījumā Kas būs ar Krieviju? saruna ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāri Sigitu Strubergu. Kā allaž secīgi aplūkojam trīs iespējamos Krievijas attīstības scenārijus.

Šoreiz jautājumu "Kas būs ar Krieviju" Eduards Liniņš uzdod savam kolēģim – Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājam un arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētniekam Uģim Lībietim. Pirmajā kara gadā tas bija dominējošs viedoklis, ka, ja Putins neīsteno savus kara plānus Ukrainā, tad ar viņu ir cauri. Uģis Lībietis uzskata, ka tas vairs nav universāli atbilstošs pieņēmums.

Kā attiekties pret krievu kultūru šodien un kas ar to būs nākotnē. Par to saruna ar pašreiz Berlīnē strādājošo kultūrpētnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Denisu Hanovu.

Politologs Dmitrijs Oreškins dažas dienas pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā pameta dzimteni. Dažus mēnešus vēlāk Krievijā tika iekļauts tā saukto ārvalstu aģentu sarakstā. Raidījumā Dmitrijs Oreškins sniedz savu redzējumu par iespējamiem Krievijas nākotnes scenārijiem.

Politologs Dmitrijs Oreškins dažas dienas pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā pameta dzimteni. Dažus mēnešus vēlāk Krievijā tika iekļauts tā saukto ārvalstu aģentu sarakstā. Raidījumā Dmitrijs Oreškins sniedz savu redzējumu par iespējamiem Krievijas nākotnes scenārijiem.

Domājot par Krievijas nākotnes scenārijiem, mēs mēdzam skatīties pagātnē, meklējot tur analoģijas un iespējamas atbildes uz šo jautājumu. Tāpēc raidījumā saruna ar vēsturnieku Valdi Klišānu. Kā ierasts, aplūkojam trīs iespējamos Krievijas nākotnes scenārijus.

Kas būs ar Krieviju? Šo jautājumu esam ekspertiem uzdevuši visa gada garumā, piedāvājot trīs iespējamos šīs valsts attīstības scenārijus. Gada pēdējā raidījumā ieklausīsimies viedokļos, ko par izmaiņām Krievijā teica raidījuma viesi.

Krievijas iespējamie nākotnes scenariji; argumenti par vai pret dažādiem attīstības modeļiem. Saruna ar politologu Kārli Daukštu.

Krievijas iespējamie nākotnes scenariji; argumenti par vai pret dažādiem attīstības modeļiem. Saruna ar politologu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu.

Vēsturnieks un kulturologs Aleksandrs Etkinds dzimis, izglītojies un akadēmisko karjeru uzsācis Krievijā, toreizējā Ļeņingradā. Taču nu jau apmēram 20 gadus darbojas ārpus savas dzimtenes. Viņa pēdējais darbs, kas tapis pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, saucas "Krievija pret modernitāti". Saruna ar profesoru Etkindu notika septembra sākumā, kad viņš prezentēja savu darbu un tikās ar lasītājiem Rīgā.

Turpinām sarunu virkni "Kas būs ar Krieviju?".

Turpinot ciklu "Kas būs ar Krieviju?", šoreiz lūkojamies uz šo valsti no okeāna viņas puses, mēģinot iezīmēt, kā Krievijas attīstības perspektīvu redz Vašingtonā un kādas ir no tā izrietošās politiskās konsekvences. Vērtē Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.

Nesen sociālajos tīklos parādījās kāds vizuāls materiāls - koordinātu plakne, kurā Putina režīmam opozicionārās personības izkārtotas atbilstoši diviem kritērijiem - atbalstošais attieksmei pret Ukrainu un anti impēriskai nostājai. Augšējā labajā koordinātu plaknes stūrī, kur atbalsts Ukrainai un anti impēriskums tiek vērtēts kā visaugstākais, lasāms mākslinieces, rakstnieces un publicistes Katerinas Margolis vārds. Viņa vērtē trīs iespējamos Krievijas attīstības scenārijus.

Raidījumā Kas būs ar Krieviju? nedaudz cita ievirze, proti, saruna par to, kas varētu notikt ar Baltkrieviju, Krievijas vienīgo drošo sabiedroto tās agresijā pret Ukrainu. Vērtē laikraksta "Diena" apskatnieks Andris Sedlenieks.

Turpinām mūsu sarunu virkni ar jautājumu - Kas būs ar Krieviju. Vērtē un analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Krievijas nākotnes scenāriji, vērtējot potenciālo Ķīnas lomu tajos. Vai priekšsēdētājs Sji gatavs riskēt sabojāt attiecības ar Rietumiem, sniedzot izšķirošu atbalstu smagos noziegumos apsūdzētajam Putinam?  Vai, Krievijai destabilizējoties, kāda tās daļa var kļūt tieši atkarīga no Pekinas? Vai Ķīna nevēlēsies pretdarboties, ja Krievijā sāksies demokratizācijas process?

Turpinām ciklu Kas būs ar Krieviju?, kurā iezīmējam iespējamos Krievijas nākotnes scenārijus. Šoreiz saruna ar divām Rietumos strādājošām Krievijas pilsoniskās sabiedrības aktīvistēm - ASV izveidotā fonda "Free Russian Foundation" prezidenti Natāliju Arno un šī fonda juristi, šobrīd Krievijā ieslodzītā cilvēktiesību aizstāvja Vladimira Kara-Murzas sievu Jevgēniju Kara-Murzu.

Sākam jaunu raidījuma ciklu Kas būs ar Krieviju?, kurā iezīmēsim iespējamos Krievijas nākotnes scenārijus, sarunājoties ar politologiem, publicistiem, politiķiem Latvijā un ārvalstīs.