KŪL

Kustību izrāde "Cilpa&Dzinējs" ir pētījums par rutīnu un plūsmu. Tā ir solo kustību izrāde modulāro sintezatoru skaņu pavadījumā ar reiva elementiem. Šajā izrādē cilvēks tiek pielīdzināts dzinējam, jo gan cilvēku, gan dzinēju var uzskatīt par kustību veicēju. Izrādes vēstījums ir par to, ka sekojot konkrētiem struktūrpunktiem ir iespējams izveidot rutīnu, kas ļauj saglabāt dzīves plūdumu. Izrādes kustību materiāls ir balstīts uz kustībām, kuras cilvēki atkārto ikdienā. Rutīnu izrādē iemieso kustību mākslinieks Oskars Moore. Gan izrādes laikā, gan pēc tās skatītāji varēs arī paši ļauties deju mūzikas ritmiem. Raidījumā klausies sarunu ar kustību mākslinieku Oskaru Moori un skaņu mākslinieku Leo Novus.

Marta sākumā Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvoja iestudējums pavisam īpašai auditorijai – mazuļiem no 9 mēnešu līdz 2 gadu vecumam. Izrāde “Čuču, Spilventiņ!” režisores Lienas Šmukstes, mākslinieces Evitas Bētas un mūzikas autores Rūtas Dišleres kopdarbā radīta kā sajūtu piedzīvojums, kurā iepazīt teātra vidi, to vērojot, sadzirdot un aptaustot. Apmeklējums sastāv no 30 minūšu izrādes un 30 minūšu interaktīvas kopābūšanas ar izrādes galveno varoni – Spilventiņu. Raidījumā viesosies izrādes režisore Liena Šmukste un aktrise Dana Avotiņa - Lāce.

Režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas dokumentālā filma “Patrīcija” vakardien, 19. martā, piedzīvoja savu pirmizrādi. Filma vēsta par visu laiku labāko Latvijas slēpotāju Patrīciju Eiduku un viņas ģimeni – tēvu, kurš no mazotnes gatavo meitu olimpiskajām spēlēm, un brāļiem, kuri kļūst par viņas atbalstu, – par dzīves  pārbaudījumiem,  sporta aizkulisēm un jaunas sievietes gribasspēku. Raidījumā būs dzirdama saruna ar filmas režisori Inesi Kļavu un komponistu Otto Auniņu.

No februāra sākuma pie skatītājiem nonākusi koncertizrāde “Atkapusvētki”, kas komēdijas manierē ienes mitoloģijas un pēcnāves dzīves tematiku dažādos Latvijas bāros. Iestudējumu īsteno jaunie mākslinieki - aktieri, mūziķi, dzejnieki un režisori -, piedāvājot ļoti daudzveidīgu programmu un viedokļus. Pārdabiskās būtnes, kuras autori iemieso, veidotas daļēji balstoties tautas nostāstos un pievienojot lielu daļu savas personīgās būtības vai iztēles.  Iestudējuma laikā visi klātesošie svin Atkapusvētkus, kas ir tāds kā kapusvētku turpinājums. Tieši no kapusvētku tradīcijām ņemta iedvesma sapulcināt tik atšķirīgus raksturus gluži kā lielu radu saimi, kurā ikgadējā tikšanās reizē katrs izpaužas ar savām unikālajām īpatnībām. Izrādes norisināsies bāros Rīgā, Siguldā un Liepājā. Viesos 3.kursa režijas mākslas students Mārcis Broks un aktrise Sandija Dovgāne.

Janvāra sākumā pirmizrādi Latvijas Leļļu teātrī piedzīvoja režisora Valtera Sīļa izrāde "Sibīrijas haiku", kas par deportāciju tēmu unikālā papīra animācijas tehnikā uz sarunu aicinās ģimenes ar bērniem un jauniešiem no 10 gadu vecuma un pieaugušos. Raidījumā "KŪL" dzirdama saruna ar izrādes režisoru Valteru Sīli un aktieri Rihardu Zelezņevu. Rakstnieces Jurgas Viles un ilustratores Linas Itagaki grafiskais stāsts “Sibīrijas haiku” (Lietuva) lasītājiem ir pazīstams no tāda pašu nosaukuma godalgotās komiksu grāmatas, kas attēlo lietuviešu zēna Aļģa un viņa ģimenes izsūtījuma pieredzi. Grāmata Daces Meieres tulkojumā (Liels un mazs) Latviju sasniedza 2020. gadā, daudzās mājās kļūstot par vērtīgu palīgu, skaidrojot bērniem izsūtījumu būtību, ietekmi un totalitārisma noziegumus. Režisors Valters Sīlis šo materiālu izvēlējies par pamatu izrādei, kas ar multimediālas valodas palīdzību pārnesīs Aļģa stāstu teātra formātā. Iestudējums paredzēts ne vien ģimenēm ar bērniem, bet arī klašu grupām, kas vēlas rast radošu iedvesmu, kā sarunāties par sarežģītām Latvijas un Baltijas vēstures šķautnēm, kā arī jebkuram pieaugušajam, kurš vēlas iegūt jaunu teātra pieredzi. Lomās – Rihards Zelezņevs, Elīna Bojarkina, Baiba Vanaga, Artūrs Putniņš un Kristīna Varša. Neskatoties uz nopietno tēmu, iestudējuma piedzīvošanu īpaši aizraujošu padarīs reāllaika papīra animācijas iedzīvināšanas vērošana.

Kinoteātrī “K.Suns” 27. janvārī plkst. 20.00 notiks ekstravagantā dziesminieka Imanta Dakša un videomākslinieces “Mersedes(e) Margoit” koncerts un video stāsts “Beidzot laimīgās haizivis”. Pasākumā ''Beidzot laimīgās haizivis'' Imanta Dakša koncerta programmu veidos dziesmas par mīlestības meklēšanas ceļu, ko asociatīvi papildinās “Mersedes(e) Margoit” veidoti psihedēliski video stāsti. Mūziķa dziesmām ir raksturīgas tēlainas lirikas, kas viegli raisa vizuālas asociācijas. Video attēla manipulācijas sasauksies ar Imantam Daksim raksturīgo spēles manieri – dziesmas dekonstrukciju visnegaidītākajā brīdī, spēlēšanos ar intensitāti, tempu, dziļu intimitāti un ārkārtēju ekspresiju. Imants Daksis par gaidāmo pasākumu: “Informācijas laikmetā indivīds reizē ir gan plēsējs, gan upuris, tāpēc pasākumam ir izvēlēti divi vadošie tēli – haizivs un televizors. Haizivs caur neskaitāmiem upuriem meklē mīlestību, ko galu galā atrod personificētā okeānā. Savukārt televizors, pildīdams bezgalīgas informācijas raidītāja aukstasinīgo funkciju, patiesībā meklē atbrīvošanos, lai beidzot piedzīvotu iespēju pašam pieredzēt pasauli. Abu tēlu sastapšanās notiks uz kinoteātra skatuves, kur mūziķis iemiesos neremdināmo plēsēju haizivi, bet lielais ekrāns – televizoru, kurš, pārvarējis bezpersoniskas informācijas plūsmu, sācis raidīt savu brīnišķo un neatkārtojamo dzīves sajūtu, kas var būt veclaicīgi silta un biedējoši futūristiska vienlaikus”.

27. janvārī pulksten 21.00 piekto reizi norisināsies pasākums Dzejas pusnakts, un šoreiz par norises vietu izraudzīta Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca. Dzejas pusnakts ir jauns pasākumu formāts, kas radies 2023. gada vasarā, pusgada laikā tas sasniedzis jau 300 apmeklētāju auditoriju. Pasākumā pamīšus uzstājas dzejnieki un DJ duo, izceļot kontrastu starp elektronisko mūziku un dzeju. Katrā pasākumā uzstāties tiek aicināti gan sabiedrībā zināmi, gan jaunākās paaudzes dzejnieki, taču DJ duo paliek nemainīgs; tā sastāvā ir Gerda Roze Medne, Krista Kaufmane. Ideju autoru komandā ir Gerda Roze Medne, Kārlis Knospiņš, Krista Kaufmane, Amanda Kaufmane un Alise Bogdanova. Šovakar raidījumā viesosies pasākumu organizators Kārlis Knospiņš un puse no DJ duo - Krista Kaufmane.

No 19. janvāra līdz 25. februārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāmas trīs Open Call 2023 laureātu izstādes. Konkursu Kim? Open Call izsludina reizi gadā jaunās paaudzes māksliniekiem, autoru kolektīviem un kuratoriem, un tā uzvarētājiem ir iespēja īstenot izstādi Kim? izstāžu zālēs. 2023. gada konkursā pirmo reizi par laureātiem tika paziņotas trīs atsevišķas izstāžu ieceres – Annemarijas Gulbes izstāde “Gribi tici, gribi netici”, Karlīnas Mežeckas “Trausluma arhīvs”, kuratore Žanete Liekīte, un Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas izstāde “Mazcenas Rīga”. Raidījumā būs dzirdama saruna par vienu no trim izstādēm "Macenas Rīga". Divu mākslinieču Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas vizuālais stāsts-izstāde “Mazcenas Rīga” apskata pilsētas identitāti kā tūrisma galamērķi no diviem kontrastējošiem skatupunktiem – ārzemju mazbudžeta aviokompānijas un vietējā mārketinga prizmas. Projekts izceļ atšķirības ārējās perspektīvas un Latvijas kultūras mantojuma mārketinga pieejās. Piemēram, aviokompānijas Ryanair pārdošanas stratēģija Rīgai apstājas pie zemām cenām un naktsdzīves ceļveža. Šis objektīvs kontrastē ar patieso piedāvājumu, inflāciju, augstas kvalitātes amatnieku izstrādājumiem suvenīru veikalos un tradicionālo kultūru. “Mazcenas Rīga” apskata amatniecības un kultūras nozīmību un ietekmi mūsdienu tūrisma industrijā. Caur manipulētiem, tradicionāliem latviešu suvenīru izstrādājumiem projekts sniedz ieskatu kultūras reprezentācijas sarežģītībā. Tas apšauba mantojuma konvertēšanu precēs, aicinot apdomāt kultūras artefaktu un tradīciju autentiskumu. Mijiedarbība starp dažādu simbolu izmantošanu komerciālajā amatniecībā un kultūras sakņu saglabāšanu, aicina skatītājus izvērtēt tradīciju komerciālo pievilcību. Dizaineru duo vēlas apspēlēt vārda “lēts” nozīmi, un prezentēt to kā jēdzienu, kas atspoguļo vairāk par cenu. Tas ir veids, kā skatīties uz pasauli, sākot no starptautiskajām robežām un uzņēmumu suverenitātes līdz mārketinga stratēģijām. Gundega Strauberga un Ieva Jakuša absolvēja Eindhovenas dizaina akadēmiju 2020. gadā. Paralēli attīstot savu praksi, viņas ir apvienojušās vairāku projektu īstenošanai, kur Gundegas vizuālo pieeju naratīvu veidošanai stiprina Ievas kritiskais skats, pētnieciskās prasmes, kas viena otru izaicina un papildina. Viņu darbi ir izstādīti Eiropas ievērojamākajos dizaina pasākumos, kā piemēram, Nīderlandes un Milānas dizaina nedēļās, kā arī viņas ir dažādu konkursu laureātes, tai skaitā, Talantu stimulēšanas fonda ieguvējas Nīderlandē. Abas šobrīd sākušas maģistrantūras studijas Hāgas Karaliskajā mākslas akadēmijā, kur dziļāk apgūst fotogrāfijas potenciālu sabiedrībā un nelineāru stāstījumu veidus.

Aizraujošus un komiskus notikumus astoņās sērijās daudzsēriju filmā “Pansija pilī” piedāvā Mistrus Media. Tas ir stāsts, kurā topošais rakstnieks Anšlavs Eglītis kopā ar brāli Vidvudu, tēvu Viktoru un viņa dzīvesbiedri Hildu Vīku sāk muižas atjaunošanas darbus, vienlaikus tajā atverot pansiju, kas kļūst par apkārtnes iedzīvotāju, pagātnes rēgu, pilsētas viesu un latviešu inteliģences attiecību krustpunktu un vienas vasaras skatuvi 20. gadsimta 20. gadu Latvijai. Anšlavu seriālā atveido Rihards Zelezņevs, viņa tēvu Viktoru — Gundars Āboliņš, bet pārējos varoņus iemieso citi spoži latviešu aktieri. Šovakar raidījumā viesosies filmas režisori - Andis Mizišs un Marta Elīna Martinsone. "Pansija pilī" ir viena no četrām Latvijas daudzsēriju filmām, kas drīzumā piedzīvos savas pirmizrādes uz lielajiem ekrāniem. Tapšanas procesā vēl ir "Padomju džinsi", spriedzes filma "Dumpis" un "Asistente". Raidījumu vada: Anete Enikova.

Turpinot iepazīt "Lielā Kristapa" balvas nominantus tuvplānā režisores Lienes Lindes depresīvā komēdija "Melnais samts".  Marta, "Melnā samta" galvenā varone, ir filmu režisore. Viņa dzīvo tipisku mūsdienu radošā trīsdesmitgadnieka dzīvi: strādā darbavietā, kurā nespēj sevi realizēt, uzņemas darbus, kuru termiņus mūždien nokavē, uztur romantiskas attiecības, kurās negūst emocionālu piepildījumu, savu depresiju ārstē ar apreibināšanos un turpina saviem draugiem apgalvot, ka jau pavisam "drīz" viņa sāks strādāt pie savas jaunās filmas scenārija. Caur skumju, absurdu un komisku notikumu virkni Marta ir spiesta iemācīties, ka dažkārt, lai tiktu laukā no bedres, tajā ir jāiekrīt vēl dziļāk. Studijā viesosies režisore Liene Linde. Raidījumu vada: Anete Enikova un Santa Gribuste.

Režisores Elzas Gaujas pilnmetrāžas spēlfilma “Pastkarte no Romas” ir divu pastnieku mīlestības stāsts, kurā ienāk Alcheimera slimība. Savu ceļu pie skatītājiem filma mēros sākot ar 11. janvāri. Šobrīd filma ir izvirzīta četrām vadošām Lielā Kristapa nominācijām — Labākā pilnmetrāžas spēlfilma, Labākā aktrise, Labākais aktieris un Labākais spēlfilmas operators. Raidījumā viesosies režisore Elza Gauja un operators Aleksandrs Grebņevs. Raidījumu vada: Anete Enikova un Santa Gribuste.

16. novembrī pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā filozofijas diena un šīs dienas ieskaņā izzināsim jaunāko - sesto žurnāla "Tvērums" izdevumu, kura tēma šoreiz ir "Vide" un uzzināsim arī par gaidāmajiem žurnāla atvēršanas svētkiem 16. novembrī. Raidījumā uz sarunu viesojās žurnāla "Tvērums" komandas pārstāvji Rūdis, Adelīna un Patrīcija. “Tvēruma” jaunajā numurā “Vide” tematizētas un vērtētas kategorijas, ar kādām līdz šim domāts par dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas praksēm, dzīvnieku un augu ētiku. “Vidē” izvērsti aplūkota diskusija par dzīvnieku kognitīvajiem procesiem, to pastāvēšanu vai nepastāvēšanu un iespējām šos procesus jēgpilni aprakstīt, nepieļaujot antropocentrisko kļūdu – cilvēka īpašību attiecināšanu uz atšķirīgām dzīvības formām. Kā arī jautāts par patiesības iespējamību neierobežotas viedokļu pluralitātes apstākļos, kad publiskajā telpā klimata pārmaiņas tiek nemitīgi uzsvērtas, vienlaikus saskaroties ar tikpat lielu skepsi. Žurnālā būtisku lomu ieņem arī diskusija par pilsētvides dzīvojamību – autocentriska, industrializēta un standartizēta pilsētvide kā nevieta, kas, kaut apmierina dzīves pamatvajadzības, nav piemērota cilvēkam kā sociālai būtnei, kam svarīgi radīt telpas atmosfēru un iemājot. Jaunajā žurnālā varēs lasīt Danielas Zālītes, Ņikitas Andrejeva, Tīnas Alises Drupas, Reiņa Pauļuka, Naura Prikšāna, Aurēlijas Džordanas Auzeres, Gundas Miķelsones, Ilvas Skultes esejas, kā arī amerikāņu filosofa Donalda Deividsona raksta “Racionāli dzīvnieki” tulkojumu. Starp jaunā žurnāla vizuālajiem materiāliem varēs atrast iepriekš nepublicētas fotogrāfijas no Hārdija Lediņa un Imanta Žodžika performances “Cilvēks dzīvojamajā vidē” (1986), kuras iemūžinājis un žurnālam atvēlējis I. Žodžiks. Žurnāla maketu un ilustrācijas veidojis mākslinieks Reinis Žodžiks. Biedrība aicina pievienoties “Tvēruma” komandai un tekstu autoriem “Vides” atklāšanas notikumā “klusumu, šeit atklāj vidi” 16. novembrī (UNESCO pasaules filosofijas dienā) kultūrtelpā “1983”, Vagonu ielā 21. Pulksten 19.00 sāksies lasījumu programma, kur autori un redakcija iepazīstinās ar fragmentiem no žurnāla rakstiem, kā arī dalīsies pieredzē par tekstu izstrādi un iedvesmas avotiem. Pēc lasījumiem rādīsim Aurēlijas Džordanas Auzeres īsfilmu, kas veidota pēc performances “Cilvēks dzīvojamajā vidē” motīviem.

9. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT tika atklāta “BDO jauno mākslinieku balvas 2023” izstāde un paziņots konkursa uzvarētājs. Visaugstāko žūrijas novērtējumu un ceturto BDO jauno mākslinieku balvu šogad saņēma māksliniece Agate Tūna ar instalāciju “Tehno-rēgs”. Šovakar raidījumā klausies sarunu ar mākslinieci Agati Tūnu. Mākslas darbs “Tehno-rēgs” metaforiski attiecas uz digitālajiem nospiedumiem, kurus cilvēki atstājam virtuālajā vidē. Tie var būt nebūtiski, piemēram, kešatmiņā saglabāti vietņu dati, vai redzamāki, piemēram, sociālo mediju ziņas, kas var turpināt “vajāt” mūsu tiešsaistes personas vēl ilgi pēc to izveides. No arhivētiem e-pasta ziņojumiem līdz neaktīviem sociālo mediju profiliem, kolektīvā digitālā eksistence izplatās visā plašajā elektriskajā tīkla spektrā. Šis tīkls, kas katru dienu veic neskaitāmus datu atjauninājumus un saglabāšanas funkcijas ir mājvieta plašam “rēgu” mājoklim. Rēgs, kas ir atkārtots motīvs autores mākslinieciskajā darbībā, iemieso nepārtraukto praksi, lai aptvertu un attēlotu nenotveramo fotogrāfijā. Savukārt, izmantotā eksperimentālās fotogrāfijas tehnika ķīmijgrammas līdzinās rūpīgi izpildītam burvju trikam, fiksējot fotogrāfiju bez kameras. Tāpat kā burvju triks, fotogrāfijas spēks slēpjas ne tikai gala attēlā, bet arī tā radīšanas procesā, kas ir tikpat sarežģīts un daudzšķautņains kā attēli, ko tas rada. “Jaunās tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļi nekad nav īsti „jauni”, bet gan kalpo kā iepriekšēju izgudrojumu transformācijas vai uzlabojumi. Tādējādi manā praksē ir lietderīgi apvienot digitālās un analogās metodes, veicinot intriģējošu dialogu starp abiem,” tā Agate Tūna, BDO jauno mākslinieku balvu 2023 ieguvēja. Agate Tūna finālam tika nominēta kopā ar citām četrām māksliniecēm, LMA maģistra programmas absolventēm – Annemariju Gulbi, Martu Viktoriju Agrumu, Dzeldi Mierkalni un Katrīnu Ievu. “BDO jauno mākslinieku balva” ir BDO Latvia iniciatīva, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), KIM? Laikmetīgās mākslas centru un eksperimentālā mākslas telpu PILOT, kuras mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus pēc vizuālās mākslas vai audio-vizuālās mediju vai dizaina nozares maģistra studiju pabeigšanas Latvijas Mākslas akadēmijā, ar mērķi palīdzēt tiem sniegt atpazīstamību, atzinību un novērtējumu un mākslas darbu realizāciju.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs šobrīd ir skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā. Raidījumā būs dzirdama saruna ar ekspozīcijas kuratorēm Līnu Birzaku-Priekuli un Artu Vārpu. Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Viens no Latvijas Zinātņu akadēmijas nozīmīgākajiem sasniegumiem teorētiskajās zinātnēs 2022. gadā ir filozofa un arī Radio NABA vēsturiskās fantāzijas raidījuma "Fono-Grāfs" vadītāja Andra Hirša pētījums par latviešu pirmo akadēmiski izglītoto filozofu Jēkabu Osi un personālisma strāvojumu. Šodien, 25. janvārī notiek monogrāfijas "Persona un personālisms: pārdzīvojot ideālisma sabrukumu. Pirmā latviešu filosofa Jēkaba Oša dzīve un uzskati" atvēršana, kurā apkopots pētījums un pētījuma piezīmes. Radio raidījumā būs dzirdama saruna ar Andri Hiršu. Pirmo reizi pasaules zinātnes vēsturē izdots apjomīgs pētījums par latviešu filozofu Jēkabu Osi (1860–1920), vienu no Latvijas Universitātes idejiskajiem pamatlicējiem. PhD Andra Hirša monogrāfijā, kas izdota sērijas “Filosofiskā bibliotēka. Letonika” ietvaros, raksturota filozofa intelektuālā biogrāfija un izvērtēta Jēkaba Oša filozofiskā sistēma, kā arī tās ietekme uz latviešu domvidi 20. gadsimta pirmajā pusē. Līdz šim latviešu lasītājam nebija iespējams iepazīties ar Jēkaba Oša tekstiem latviešu valodā. Monogrāfijā ir iekļauti Jēkaba Oša studentu lekciju pierakstu tulkojumi. Pētījumā ir izmantoti vairāku Eiropas valstu un Krievijas arhīvu materiāli, kas ietver informāciju ne tikai par Jēkaba Oša biogrāfiju, bet arī atsedz jaunus aspektus latviešu intelektuālās vēstures kontekstā kopumā.

Piektdien, 16. decembrī, RIXC galerijā, Lenču ielā 2 norisināsies Līgas Dubrovskas izstādes  “Vērojot troksni” atklāšana. Vērojot šo darbu, skatītājs pārceļas no mūsdienām uz industriālās revolūcijas uzplaukuma laiku, kad pilsētvidē mašīnu un fabriku trokšņi sāka dominēt pār citām skaņām, aktualizējot jautājumu par trokšņu klātbūtni ikdienas vidē un tā nozīmi cilvēka psihoemocionālajā telpā. Šajā raidījumā klausies sarunu ar jauno mākslinieci Līgu Dubrovsku. Līga Dubrovska ir māksliniece, kas 2022. gadā ieguvusi humanitāro bakalaura grādu Audiovizuālajā un mediju mākslā Vizuālās komunikācijas apakšnozarē Latvijas Mākslas akadēmijā. Savos darbos māksliniece meklē eksperimentālus veidus kā integrēt laikmetīgas tehnoloģijas un zinātnes paņēmienus. Mākslas darbā autorei ir svarīga satura daudzslāņainība un asociāciju bagātība, tiecoties uz tādu darba formu, kas spēj raisīt skatītājā emocijas un pārdomas nepastarpināti no autora interpretācijas.

Mēs esam sēdētāju sabiedrība. Dibena un krēsla magnētiskās attiecības ir cilvēku iedzimtais līgums. Katrs līgums ir gan universāls, gan personīgs, tādēļ ikviens skatītājs šajā izrādē kļūst par centrālo norišu lauku. Ikviens cenšas atrast savu krēslu – cits vienkāršāku, cits ietekmīgāku, pierodot pie savas vietas, kuru grūti pamest. Tas kļūst par identitātes sastāvdaļu. Un krēslu mums netrūkst – bārā, vilcienā, galmā, kultūras kanonā un birojā… Kur vien veries, visapkārt krēsli un tajos sēdošie ar durošām sāpēm krustos, savilktiem pleciem un vieglu dunoņu deniņos. 206 kauli, aptuveni 360 locītavu un 650 muskuļi – tas ir cilvēks, bet cik gan daudz mēs no šiem dotajiem izmantojam un cik – apsēžoties apslāpējam? Raidījumā būs dzirdama saruna ar idejas autori un horeogrāfi Sintiju Siliņu un skaņu mākslinieku Maksimu Šenteļevu. Iekšējās spriedzes izrāde “Mans līgums ar krēslu” ir ķermeniska pieredze, kurā skatītāji piedalīsies stāvēšanas un sēdēšanas politikas īstenošanā un kļūs par tās līdzdalībniekiem. Konceptuālā un vienlaikus poētiskā izrāde rosina sava ķermeņa stāvokļu novērošanu ikdienas situācijās un fizisku apzinātību. Šis ir stāsts par augšā celšanos. Visticamāk, arī tu šo lasi sēžot. Un, visticamāk, ir laiks piecelties.

Kinoteātra “Kino Bize” 10. jubilejai veltīto programmu “Klasikas kino vakari”, kas šogad pievērsusies spožākajiem kinodarbiem no 2012. gada, novembrī turpinās franču režisora Leosa Karaksa nepieradināmā drāma “Svētie Motori” (2012). Divos seansos 11. un 12. novembrī skatītāji aicināti izbaudīt kinematogrāfisku ceļojumu cauri Parīzei ar ilglaicīgo Leosa Karaksa līdzgaitnieku, aktieri Denī Lavānu galvenajā lomā. Rqaidījumā būs dzirdama saruna par kinoteātra "Kino Bize" desmit gadiem un tā lomu Latvijas kultūras un kino vidēs. Raidījumā viesosies Ieva Augstkalna un Paula Bērziņa. Piektais “Klasikas kino vakaru” cikls pievērsies trīs 21.gs. filmām, kuras tāpat kā kinoteātris Kino Bize šogad atzīmē desmito jubilejas gadu. Filmu programma aptver spožus kinodarbus no 2012. gada, kas ar savu izteikti kinematogrāfisko formu un oriģinālo vēstījumu raksturo aizvadīto desmitgadi kinomākslā.

Pagājušās nedēļas nogalē mākslas galerijā "Māksla XO" tika atklāta divu arhitektu Helvija Savicka un Jūlijas Obleitneres izstāde "Laikapstākļu modifikācijas institūts". Izstāde pēta Losandželosas ūdensapgādes sistēmu, kas ir viena no produktīvākajām un pretrunīgākajām pasaulē. Tajā tiek pētītas laikapstākļu izmaiņas kā daļa no Kalifornijas ūdensapgādes tīkla un arhitektūras infrastruktūrām, tostarp Losandželosas akvadukts, ūdens rezervuāri, izžuvušais Ovena ezera un mākoņu sēšanas stacijas. Šajā sarunā būs dzirdama saruna ar arhitektu, vienu no izstādes autoriem Helviju Savicki par dizainu un arhitektūru, par spekultatīvām būvēm un stāstiem iz institūta pētniecības procesa. „Laikapstākļu modifikācijas institūts darbojas starp lietu un sausumu, starp realitāti un spekulatīvu izdomājumu, cilvēku un vidi, starp fiktīvo un dokumentālo. Institūts novēro, pēta un uztrauc. Tas veido dažādus scenārijus un eksperimentus. Scenāriji ietver laikapstākļu manipulācijas iespēju izpēti un no tā izrietošās arhitektoniskās sekas mūsu vidē.[...] Izstādes telpa kļūst par laboratoriju, kurā var piedalīties pieredzē, kas apmeklētājiem skaidros mūsu pasaules nākotnes laikapstākļu iespējas,” stāsta izstādes veidotāji.  KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Jau šajā nedēļas nogalē – piektdien, 30. septembrī plkst. 18.00 līdz ar Berlīnē dzīvojošā latviešu fotogrāfa Iļjas Lipkina personālizstādes atvēršanu tiks atklāts mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”. Trīs dienu laikā – no piektdienas līdz svētdienai – apmeklētāji tiks aicināti piedzīvot franču salonmūziku, muzikālas performances un skaņu eksperimentus, laikmetīgo deju, video operu, kā arī Rīgas cirka izrādi un meistarklases. Šajā raidījumā klausieties sarunu ar Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” māksliniecisko vadītāju, festivāla programmas vadītāju Baibu Bartkeviču. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Trīspadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens” pārsteigs ar provokācijām, jaunām formām un nebijušām nominācijām un skatītājiem sniegs plašu LKA bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studentu darbu retrospektīvu. Festivāla fokusā šogad vairākas neparastas un provokatīvas norises, kas atbilst 13. – velna duča – festivāla norises gadam. Tas mudinājis sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni jeb Rudens Stencil aktualizēt arī festivāla logo. Festivāla radošā komanda astoņās dienās piedāvās daudzveidīgu skatuves un audiovizuālās mākslas darbu programmu:  10 izrādes, trīs filmu skates, meistarklases, diskusijas, sarunas un citus notikumus. Festivāla atklāšana notiks sestdien, 1. oktobrī, plkst. 15.00 LKA E. Smiļģa Teātra muzejā un norisināsies nedēļās garumā līdz pat 8. oktobrim. Raidījumā uz sarunu viesojās festivāla direktore Kristīne Freiberga, izrādes "Normālu torti, lūdzu!" autors, režisors Ivo Briedis un filmas "Mans kaimiņš nosita manu kaķi" režisors Reinis Ūbelis. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) organizētajā laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit 13, kas šogad norisināsies līdz 16. oktobrim, sadarbībā ar Gētes institūtu ir uzsākta vērienīga pasākumu programma, kas pievēršas demokrātijas, vārda un izteiksmes brīvības jēdzienu izvērtēšanai Atmodas laika Latvijas, Ukrainas kara un mūsdienu politiskās dažādības kontekstā. “Hearing Voices Café” programma iemājos festivāla ietvaros izveidotā pop-up kafejnīcā, kas sadarbībā ar “Borščs – vakariņas pie ukrainietēm” komandu būs atvērta visu festivāla laiku. Pasākumu programmas un arī pop-up kafejnīcas nosaukums aizgūts no mākslinieces Doras Garsijas aizsāktā projekta, kas jau ticis realizēts daudzviet Eiropā un Ziemeļamerikā un iegūs jaunu formu festivāla Survival Kit 13 ietvaros. Latvijā īstenotais “Hearing Voices Café” projekta modelis, kā kuratore ir jaunā filosofe Sofija Anna Kozlova, ietvers nevien īpaši veidotu “Hearing Voices Café” pamatprogrammu ukraiņu kopienai Latvijā, bet arī plašāku formāli atšķirīgu pasākumu ciklu, ik nedēļu nodrošinot daudzveidīgu pieredzi dažādām vecuma, sociālās un etniskās piederības grupām. Uz sarunu Raido NABA ēterā viesosies programmas kuratore Sofija Anna Kozlova un māksliniece Sabīne Šnē. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šī vakara raidījumu sāksim ar sarunu par klusumu un neko. Radio NABA studijā viesojas, trīs horeogrāfi Līga Ūbele, Marģers Vanags un Kitija Geidāne, kuru jaunākais darbs – iestudējums “Kustību lekcija – Bez nosaukuma” savu pirmizrādi piedzīvo tieši šovakar.  7. un 8. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, būs skatāms horeogrāfes Līgas Ūbeles veidotais jaundarbs, kustību lekcija “Bez nosaukuma”. Kustību lekcija “Bez nosaukuma” būs augstvērtīgs un intīms kustības jauniestudējums, kurš izceļ skatuves mākslu kā mirklīgu un indivīda pieredzē balstītu mākslas formu un pievērš sabiedrības uzmanību klusuma nozīmei laikmetā, kas ir pilns ar audiālu, vizuālu un informatīvu troksni. Kustību lekcijas veidotāji akcentē formas un satura tīrību, izmantojot vienkāršus, saprotamus un tieši tāpēc spēcīgus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Šis darbs būs meditatīvs ceļojums laikā un telpā, kur skatītājs, sekojot izrādes veidotāju radītajai struktūrai, sasniedz iekšēju klusumu, lai patiesi piedzīvotu mirkli, kurā atrodas. Izrāde ir jaundarbs, kurā vienlīdz mijiedarbojas trīs galvenie izteiksmes līdzekļi - kustība, telpa un skaņa. Sākotnējais impulss šī darba veidošanai bija horeogrāfes Līgas Ūbeles novērojums, cik maz viņa ir klātesoša savā ikdienā, jo to pārāk bieži nomāc troksnis - mūzika austiņās, televīzija fonā vai domas galvā, kas vērstas uz pagātni un nākotni - ne to, kas notiek tagad. Līga vēlējās radīt laikmetīgās dejas izrādi par klusumu, taču skatītājiem piedāvās ko citu – kustību lekciju “Bez nosaukuma”. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šobrīd kim? Laikmetīgās mākslas centra izstāžu zālē skatāma RIXC festivāla centrālā izstāde "Trauslā realitāte". Tajā apskatāmi 13 ārvalstu un Latvijas mākslinieku darbi, kuros autori no tehno-ekoloģiskas perspektīvas raugās uz šobrīd aktuāliem pasaules procesiem, pētot gan Čornobiļas atsvešinātās zonas telpu akustiku, gan virtuāli iegremdējoties karavīru imersīvajā atmiņā, gan vizualizējot mūsu gatavību visdažādākajām kataklizmām – sākot no zemestrīcēm, viesuļvētrām, kara likumiem līdz pat zombiju apokalipsei. Šovakar raidījumā uz sarunu viesosies trīs mākslinieki – Alvis Misjuns, Jurģis Peters un Sabīne Šnē. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Programmas "Apvērsuma" dalībnieki  ir jaunieši, kas vēlas būt kultūrā, vēlas mainīt pasauli soli pa solim. Kādi ir viņu pirmie soļi, sasniegumi, pārsteigumi un sadursmes par to vairāk raidījumā būs iespējams dzirdēt sarunu ar trīs no šīs programmas jauniešiem - Albertu Rozi, Karu Treij un Samuelu Ozoliņu. Šobrīd viņi strādā pie divu vērienīgu starptautisku skatuves mākslas festivālu programmu veidošanas – “Apvērsums” festivālā “Homo Novus” 2022. gada septembrī Rīgā un “Rosendal Shake Down” 2023. gada aprīlī Tronheimā. “HOMO NOVUS Apvērsums” ir trīs dienu izrāžu un notikumu programma, kuru patstāvīgi veido 10 pusaudži no Latvijas un Norvēģijas. 2022. gada sākumā Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar Norvēģijas “Rosendal Teater” uzsāka jauno kuratoru apmācību projektu ar mērķi nodrošināt redzamību un rīcībspēju pusaudžiem, kuriem parasti šādas tiesības netiek dotas, kaut arī sabiedrības nākotnei nozīmīgie lēmumi un kultūras attīstība vistiešākā mērā ietekmēs viņu dzīvi. “Apvērsums” ir platforma, kur jaunieši piedalās pilsētas kultūras dzīves organizēšanā pēc savas pieredzes un saviem noteikumiem. Šajā gadā jaunie kuratori – Alberts Roze, Annija Stranda Molstere, Estere Dimitere, Heda Osmo Rode, Ikars Graždanovičs, Karu Treij, Margita Ade, Nikolajs Fursets Rašfelds, Samuels Ozoliņš, Zahida Kardu – strādā pie divu vērienīgu starptautisku skatuves mākslas festivālu programmu veidošanas – “Apvērsums” festivālā “Homo Novus” 2022. gada septembrī Rīgā un “Rosendal Shake Down” 2023. gada aprīlī Tronheimā. Tā ir iespēja jauniešiem kritiski izvērtēt un mainīt ne tikai par savu tuvāko apkārtni, bet arī sadarbības partneru pilsētu, atstājot ietekmi uz Eiropas un starptautisko vidi kopumā. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šī gada 8. septembrī kinoteātrī “Forum Cinemas” pirmizrādi piedzīvos studijas “Mistrus Media” un režisora Aika Karapetjana jaunākā spēlfilma “Sema ceļojumi”, kas stāsta par ārzemnieku Semu, kurš dodas uz kādu nomaļu Eiropas vietu meklēt savu tēvu. Tomēr meklējumi ieved viņu pasaulē, kādu viņš nav iepriekš pieredzējis. Negaidītu situācijas pavērsienu rezultātā Sems nonāk kādas zemnieku ģimenes gūstā, no kurienes viņu, kā izrādās, var glābt tikai kāds mazs sivēns. Vārdu sakot - pasaka pieaugušajiem par cūkām un svešiniekiem! Šovakar uz sarunu raidījumā viesosies filmas producents Gints Grūbe un dzīvnieku trenere Daina Matskina. Jau ziņots, ka Latvijas un Beļģijas kopprodukcijas filma “Sema ceļojumi”, ko veidojusi Latvijas filmu studija “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Beļģijas kompāniju “Polar Bear”, izpelnījusies arī ietekmīgā televīzijas tīkla “HBO Europe” ievērību – tas iegādājies filmas demonstrēšanas tiesības, tādējādi apliecinot latviešu filmas kinemotogrāfisko un saturisko vērtību. Filmā galveno lomu atveido Eiropas kino populārais beļģu aktieris Kevins Jansens, kurš filmējies tādos populāros kinodarbos kā režisores Koralijas Feržē filmā “Atriebība” un Kristiana Volkmana “Slepenā istaba”. Filmā “Sema ceļojumi” lomas atveido arī jauni un daudzsološi, kā arī pieredzējuši un jau iemīļoti latviešu aktieri – Laura Siliņa, Aigars Vilims, Juris Bartkevičs, Normunds Griestiņš. Operators ir Jurģis Kmins (“Bille”, “1906” u. c.), galvenais mākslinieks – Jurģis Krāsons, grima māksliniece – Maija Gundare, kostīmu māksliniece – Liene Dobrāja, producenti – Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe (“Melānijas hronika”, “Tēvs Nakts”, “Janvāris” u. c.). KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Septembra sākumā jau 26. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums skatītājiem piedāvās jaunākos patiesās dzīvēs balstītos stāstus par cilvēku dzīvēm Baltijas jūras reģionā, par dzīves mazajām un lielajām uzvarām, par ģimenes drāmām, par jaunību un novecošanos. Raidījumā uz sarunu par dokumentālo filmu aktualitātēm viesosies foruma projekta vadītāja Zane Balčus. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums šogad norisināsies no 5. līdz 11. septembrim, un tā filmas būs skatāmas kinoteātrī “K. Suns” Rīgā, Talsos, Rēzeknē, Jēkabpilī un Smiltenē. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums dibināts 1997. gadā, un kopš 2006. gada tā norises vieta ir Rīga, kur to rīko Nacionālais Kino centrs. Ik gadu forums pulcē kino profesionāļus no Baltijas jūras reģiona, Austrumeiropas un Kaukāza valstīm uz filmu projektu tirgu, savukārt skatītājiem piedāvā tematiski daudzveidīgu, godalgotu dokumentālo filmu programmu. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šoreiz raidījuma trīs interviju sērija par norisēm Latvijas kultūras kartē. Rīgā šonedēļ sākas starptautiskais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls "ReRiga!", Liepājā noris Skola 2030 konference pedagogiem par tēmu "Mākslai ir nozīme", bet nedēļas izskaņā gaidāms Jelgavas novadā pirmais demokrātijas festivāls "Kopienas sarunas". Šoreiz klausies sarunas par ar šo norišu producentiem un idejas autoriem. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Jau šo ceturtdien kārtējā epizode "Neierastas literatūras" pasākumu sērijā, šoreiz skatītājiem klātienē būs iespējams vērot literāro performanci “Pasaulē mīļākais attālums”. Performanci veido Gusts Ābele un teātra studija “Kāpnes”, kā rotaļu starp Gusta Ābeles romāna "Pasaulē mīļākais klusums" fragmentiem un dzejnieces Ingas Pizānes dzeju. Šovakar studijā viesosies Gusts Ābele. Piecas Svena versijas tajā satiekas jaunības mīlestībai veltītā klaunādē, lai palūkotos uz sevi no malas un rastu atbildi uz jautājumu, kas uzdots izrādes sākumā iekļautajā Ingas Pizānes dzejolī: kur beidzas viņš un sākas viņa izmisums? Gusts Ābele ir jauniešu teātra studijas "Kāpnes" dibinātājs, kā arī darbojas tajā kā aktieris un režisors. Tajā iestudējis izrādes "Gaidot Bodžanglu", "Komēta nāk", "Augšup pa lejupejošām kāpnēm" (tiešsaistē), "Reiss. Mūsdienu stāsts" un uzņēmis seriālu "Bruģis manās kurpēs". Teātra studija "Kāpnes" ir Gusta aizsākta jauniešu teātra apvienība, kas apgūst teātra mākslu, mācoties cits no cita malu malās iegūtajām zināšanām, nevis pastāvīgiem mentoriem, un paši uz savu galvu veido jaunības maksimālisma caurstrāvotus iestudējumus par visu, kas ienāk prātā, – no groteskām traģikomēdijām par neprātīgām ģimenēm un cilvēka psiholoģiju pētošām drāmām līdz laikmetīgiem notikumiem un mūzikliem. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Sestdien, 6. augustā Līgatnes pagasta Ratniekos Starptautiskajā mūzikas un mākslas festivālā "LABA DABA" savu tikšanos ar festivāla baudītājiem piedzīvos laikmetīgās dejas izrāde "FEMINA". Šovakar Radio NABA ēterā būs dzirdama saruna ar horeogrāfi Sabīni Neilandi un scenogrāfi Līgu Ūbeli. “FEMINA” ir izpētē balstīts stāsts par supersievietes gēna meklējumiem, par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Radošo komandu veido idejas autore un horeogrāfe Sabīne Neilande sadarbībā ar režisoru Naubertas Jasinskas (Lietuva), dejotāju Lauru Gorodko, scenogrāfi un mākslinieci Līgu Ūbeli, mūziķi Līvu Dumpi, gaismu mākslinieku Niku Ciprusu. Izrādes producents – laikmetīgās dejas mākslinieku apvienība, biedrība – “LDM5”.  Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Kā spēcīgs iedvesmas avots izpētes procesā bijis mākslinieču apvienības “Guerrilla Girls” plakāts “Vai sievietēm ir jābūt kailām, lai iekļūtu Met. muzejā?” (1989). Uz tā redzama kaila sievietes figūra un teksts, kas vēsta, ka mazāk kā 5% no māksliniekiem, kas izstādīti Metropolitan mākslas muzeja modernās mākslas sekcijā, ir sievietes, bet 85% izstādīto aktu ir sieviešu kailie ķermeņi. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka-vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos. Izrādes radošo komandu interesē tas, kā šāds sievietes tēls, uz ko esam pieraduši skatīties kopš bērnības, ietekmējis 21.gadsimta sievieti viņas ikdienā, kā tas veidojis viņas attiecības pašai ar sevi. Dejotāja Laura Gorodko iedvesmojoties no piemēriem mākslā un savas personiskās pieredzes, aicina skatītāju doties sev līdzi transformatīvā ceļojumā cauri dažādām ādām, kas viņu ieskauj šajā vīrieša radītajā pasaulē. Tur, aiz savas samtainās miesas, viņa meklē izeju.     Mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA”  norisināsies no 5. līdz 7. augustam un turpina aizsākto tradīciju festivāla muzikālo programmu papildināt ar teātra un dejas izrādēm, performances mākslas notikumiem un multimediāliem priekšnesumiem, tiem atvēlot šķūni jeb Suņa skatuvi. Vairāk nekā desmit dažādi uzvedumi un iestudējumi priecēs festivāla mazos un lielos apmeklētājus divas festivāla dienas, ievedot skatītājus absurda teātra, muzikālo pasaku un cilvēciskās esības izziņas labirintos. Papildu informācija labadaba.lv KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Sestdienas rīts festivālā "LABA DABA" aicinās pašus mazākos uz interaktīvu pasaku bērniem "Lāča Andreja stunda", kuras laikā bērni varēs iepazīsties ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds. Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis. Raidījumā uz sarunu viesosies Elizabete Pavlovska Ziedoņa klase vadītāja. Mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA”  norisināsies no 5. līdz 7. augustam un turpina aizsākto tradīciju festivāla muzikālo programmu papildināt ar teātra un dejas izrādēm, performances mākslas notikumiem un multimediāliem priekšnesumiem, tiem atvēlot šķūni jeb Suņa skatuvi. Vairāk nekā desmit dažādi uzvedumi un iestudējumi priecēs festivāla mazos un lielos apmeklētājus divas festivāla dienas, ievedot skatītājus absurda teātra, muzikālo pasaku un cilvēciskās esības izziņas labirintos. Papildu informācija labadaba.lv KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Performances mākslas apvienība "PUSHPA" ar performanci "PUSHPA" Starptautiskajā mūzikas un mākslas festivālā "LABA DABA" piektdienas pēcpusdienā atklās Suņa skatuvi jeb Šķūņa teātra, dejas un performances mākslas programmu, aicinot ieelopt malku svaiga gaisa un uzskaņoties festivāla norisei. Raidījumā klausies sarunu ar apvienības "PUSHPA" māksliniecēm.   Performance "PUSHPA" ir sauciens tiem, kuri jūtas ieslodzīti dzelzs būrī, kas apspiež un ierobežo viņu vispatiesāko izpausmi. Mūsdienu pasaule, kur noteicošais princips ir “skaldi un valdi”, arvien vairāk un spēcīgāk alkst pēc Sakrālā Sievišķīgā Spēka. Kāds to var saukt par iekšējo raganiskumu, kāds par iekšējo priesterieni. Galu galā tas ir viens un tas pats - sena atminēšanās par pilnīgi iekšējo brīvību. Tās atgūšana. Apvienību “PUSHPA” veido sešas dažādas mākslinieces - Beatrise Anda Ozoliņa, Dārta Drava, Justīne Vaivode, Ketija Riteniece, Loreta Šperliņa-Priedīte, Undīne Trapenciere. PUSHPA radās no kaislības. Kā jau visās lielās radīšanās. Ar kopēju kaislību pret performances mākslu. Ar spēcīgu vēlmi radīt. Radīt kopā. Sievišķais spēks. Zieds - PUSHPA. Mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA”  norisināsies no 5. līdz 7. augustam un turpina aizsākto tradīciju festivāla muzikālo programmu papildināt ar teātra un dejas izrādēm, performances mākslas notikumiem un multimediāliem priekšnesumiem, tiem atvēlot šķūni jeb Suņa skatuvi. Vairāk nekā desmit dažādi uzvedumi un iestudējumi priecēs festivāla mazos un lielos apmeklētājus divas festivāla dienas, ievedot skatītājus absurda teātra, muzikālo pasaku un cilvēciskās esības izziņas labirintos. Papildu informācija labadaba.lv KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Pirms došanās vasaras piedzīvojumos radiorubrikā/radioraidījumā "Jauniešu balsis mākslas muzejā", sarunāsies kluba pārstāves Elīza un Agate un, kā viņa pati sevi sauc - jauniešu kluba dinozaurs - Kortnija, kas nu jau kļuvusi par daļu no jauniešu kluba arī kā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izglītības programmu kuratore. Saruna risināsies ap muzejizglītību, karjeru muzejā un jauniešu klubu kā platformu un vietu izaugsmei. Vai strādāt muzejā mūsdienās nozīmē visu dienu sēdēt aptumšotā izstāžu zālē un neļaut apmeklētājiem pieskarties eksponātiem? Vai, lai strādātu muzejā, nepieciešama īpaša izglītība? Kādas ir iespējas iesaistīties muzeja darbā, neveidojot karjeru muzejā? "Jauniešu balss mākslas muzejā" ir rubrika, kas raidījumā "KŪL" ietvaros dod vārdu jaunajiem mākslas pasaules izzinātājiem jeb Mākslas muzeju jauniešu kluba aktīvistiem, pārsvarā vidusskolu pēdējo klašu audzēkņiem un pirmo kursu studentiem runāt un iepazīt mākslas pasauli. Rubrika top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un tā institūcijām.

Jau šajā nedēļas nogalē, 1. un 2. jūlijā, Cēsīs iedegsies astotais Sarunu festivāls LAMPA ar 271 pasākumu uz 33 skatuvēm un 21 kopā skatīšanās vietu visā Latvijā. Festivāls šogad izgaismos sabiedrībai aktuālas tēmas par praktiskiem un filosofiskiem, individuāli un valstiski svarīgiem jautājumiem no gatavības krīzei un izvēlēm vēlēšanās līdz samuraju mācībām un kvīru jogai. Uz ikgadējo sarunu Radio NABA ēterā viesosies sarunu festivāla direktore Ieva Morica un programmas direktore Egita Prāma, lai kopīgā sarunā izzinātu šī gada festivāla karstākos pieturpunktus. Arī šogad neatņemama festivāla daļa būs Radio NABA un Latvijas Universitātes kopīgi veidotā sarunu programma. Šogad četras Zinātnes kafeinīcās būs iespējams dzirdēt Latvijas Univeristātes pētnieku un Radio NABA instruktoru sarunas par modernajām tehnoloģijām, par mierpilnu vēstures izziņu, par zinātnes zinātniskumu un vienmēr nemirstīgajiem pankiem, jeb subkultūru nozīmi mūsdienu kultūras telpā. Radio NABA jau no piektdienas pēcpusdienas būs dzirdami arī ziņu speciālizlaidumi un intervijas no festivāla norises vietas, bet Zinātnes kafeinīcas būs dzirdamas tiešraidē Radio NABA ēterā un skatāmas videotiešraidēs LSM un Facebook.com, gan baudāmas festivāla teritorijā uz vietas uz Latvijas Universitātes/Radio NABA skatuves. KŪL sarunas vada: Anete Enikova

Šajā raidījumā Francis un Elīza sarunāsies ar Indru Komarovu – modes dizaineri un Latvijas Mākslas akadēmijas docenti. Jaunieši ar jomas profesionāli veidos diskusiju par modi, dizainu un to vietu muzejos saistībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāmo izstādi "Vétements modéles. Modes arhetipi", kas tapusi Latvijas un Francijas sadarbības projekta rezultātā. Tiks apskatīti tādi jautājumi kā: kāda ir modes un dizaina saistība, kāpēc un vai modei ir vieta muzejos, kāda ir fotogrāfijas loma modes industrijā un citi. "Jauniešu balss mākslas muzejā" ir rubrika, kas raidījumā "KŪL" ietvaros dod vārdu jaunajiem mākslas pasaules izzinātājiem jeb Mākslas muzeju jauniešu kluba aktīvistiem, pārsvarā vidusskolu pēdējo klašu audzēkņiem un pirmo kursu studentiem runāt un iepazīt mākslas pasauli. Rubrika top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un tā institūcijām.

Festivāls “Starptelpa” notiks no 15. līdz 19. jūnijam, tāpat kā iepriekšējos gados savā norisē ietverot gan meistarklases, gan akadēmisko dimensiju, gan ārzemju un vietējo mākslinieku performances. Pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē festivāla “Starptelpa” norises vieta būs Latvijas Mākslas akadēmija. Festivālā piedalīsies ārvalstu mākslinieki no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lietuvas, Serbijas, Meksikas un Itālijas. Savukārt Latviju tajā pārstāvēs gan vietējie mākslinieki, piemēram, Anna Maskava, Arvis Kantiševs, Laura Šterna, gan Latvijas Mākslas akadēmijas performances mākslas studenti un Latvijas performances mākslas centra performances kursa absolventi. Studijā uz sarunu viesosies performanču māksliniece un festivāla pārstāve Laura Šterna.

No 12. līdz 21. jūnijam Rīgā un Stāmerienā ar daudzveidīgu izrāžu un meistarklašu programmu norisināsies starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls “Laiks dejot”. Raidījumā būs dzirdama saruna ar dejotāju, horeogrāfi un festivāla direktori - Olgu Žitluhinu. Festivāls, kas aizsācies 1998. gadā un ieguvis atpazīstamību gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, šogad pievērsīsies tēmai “draugi”, uzsverot, cik būtiski ir atbalstīt citam citu, uzturēt draudzību un satikties. Festivāla draugi un draugu draugi – individuāli mākslinieki un apvienības – uz Latviju ceļos no tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Šveice, Ziemeļmaķedonija, Somija, Tanzānija, Horvātija, Norvēģija, Apvienotā Karaliste, Francija, Zviedrija un ASV. Festivāla organizatori cer, ka pievienoties varēs arī mākslinieki no Ukrainas, kas, būdami karaklausības vecumā, joprojām gaida atļauju izceļot no valsts. “Laiks dejot” 2022. gada tēma izaugusi ne tikai no pandēmijas radītās nošķirtības, kas aktualizējusi draudzības nozīmi, bet arī no ilggadīgā festivāla atmosfēras. “Mēs mēģinām ļaut iedzīvoties mūsu vidē, dzīvē, mākslā, skaistajā Latvijā. Festivāls ir ģimenisks, draudzīgs. Nekad nav bijis tā, ka mākslinieki atbrauc, parāda izrādi un – čau,” uzsver festivāla direktore Olga Žitluhina. Arī skatītāji festivālā var ne tikai noskatīties augstas raudzes laikmetīgās dejas izrādes no dažādām valstīm, bet ieraudzīt to veidotājus kā personības: kā viņi dzīvo, kā domā, kā dejo, kāpēc ir mākslā. Māksliniekus labāk iepazīt palīdz arī viņu vadītās meistarklases, kas ir neatņemama festivāla “Laiks dejot” sastāvdaļa. Vienu no meistarklasēm vadīs ievērojamais ASV horeogrāfs Marks Haims. Festivāla programma atspoguļo ne tikai reģionālu, bet arī tēmu un formātu daudzveidību. Dejas mākslinieces Annas-Marijas Adomaitīte (Lietuva / Šveice) solo izrāde “darba gabals” ir ķermeņa portrets, kuru caurstrāvo autoritārā režīma un McDonald’s atmiņas. Kā ķermenis noguruma ietekmē sāk pretoties produktivitātei? Balstoties ātrās ēdināšanas pakalpojumu darbinieku pieredzē, “darba gabals” uztver darbu kā atsvešinātu un neizbēgamu praksi. Francijas mākslinieku – horeogrāfes Zoī Lakornje un mūziķa Remi Tibo – kopdarbs FATAL.E ir par sērām, laiku un svētkiem. Tas ir aicinājums sajust, ienirt sevī un veltīt laiku. Tas ir ceļojums caur apturošu laiku, caur emocijām un sajūtu. Tas ir ceļojums, lai kopā svinētu nāves un dzīvošanu. Tā ir oda dzīvei. Tematiski līdzīgi arī Skopjes Dejas teātra un horeogrāfes Adrijanas Dančevskas (Ziemeļmaķedonija) izrāde “Nepieskaries manām acīm”, identificējoties ar maķedoniešu tautu, slavina dzīvi, skaistumu vienkāršībā un dusmas esamībā. Regulārs festivāla “Laiks dejot” viesis ir Somijas dejas kompānija Gruppen Fyra, kas ieguvusi publikas simpātijas ar saviem humora caurstrāvotajiem darbiem. Šoreiz būs iespēja redzēt izrādi Soiree (Sarīkojums), kas ir darbs par bailēm no dzīves un par dejošanu uz pasaules drupām. Soiree ir tumša, bet humora pilna izrāde, kas apvieno fizisko un dejas teātri. Darbā attēlotais traģikomiskais cilvēces tēls smeļas iedvesmu no Ežēna Jonesko un Semjuela Beketa mantojuma. Savukārt Horvātijas mākslas organizācijas de facto izrāde “Rats” ir horeogrāfisks darbs, kas radies, iedvesmojoties no horvātu tradicionālajām dejām un paražām, un kura pamatā ir jautājums, vai un kā tautas tradīcijas saglabājušās kā populāras modernitātes parādības. “Rata” savdabība ir ļoti dažādo izpildītāju – aktieru, dejotāju un folkloras mākslinieku – dalība. Izrāde pēta neiespējamos un absurdos centienus, lai visas šīs atšķirīgās mākslinieciskās izpausmes, iemiesotas citos un atšķirīgos ķermeņos, radītu kopienu, kas reprezentē sākotnējo folkloras kopienu. Nantea Dance Company no Tanzānijas reģionālā ziņā jau ievada “Laiks dejot” 2023. gada programmu, kad centrā būs Āfrikas deja. Dejas duets un filmu projekcija “Brīdis – Wakati” atspoguļo mirkļu daudzos slāņus un runā par to, kā šie brīži var mainīt indivīda attieksmi, domas, pieredzi un dzīvi kopumā. Vairākās festivāla izrādēs vienkopus satiksies mākslinieki no dažādām valstīm. Laikmetīgās dejas, mūzikas un gaismas performance “Tornado” (horeogrāfi Olga Žitluhina, Valērijs Oļehno, mūziķi Juris Kaukulis, Liene Dobičina, gaismas Oskars Pauliņš), pulcējot un iesaistot lielu skaitu dažādu paaudžu dejotājus, kā arī festivāla dalībniekus no Latvijas un ārvalstīm, iegriezīs tornado virpuli vēl nebijušā vērienā. Performances “Tornado” iecere ir kustībā iniciēt māksliniecisku sinerģiju, vienā procesā ap laikmetīgo deju apvienojot dažādas mākslinieciskās prakses. Savukārt, darbā RAZDEDAUCH ES “Radošā Eiropa” projekta BET – Body Experience Time through 45+ ietvaros satikās nobrieduši dejas mākslinieki no Skandināvijas un Baltijas valstīm, kā arī Apvienotās Karalistes. Darbs lielā mērā iemieso arī festivāla “Laiks dejot” būtību, uzsverot, ka kaut kas jēgpilns rodas vienmēr, kad mēs esam klātesoši mirklī cits ar citu. Šajā projektā tiek svinēta atziņa, ka deja un dejošana pieder ikvienam – jebkurā vecumā. Īpašu noskaņu izrādei piešķirs norises vieta – Stāmerienas pils.

No 10. jūnija galerijā "Low" būs skatāma izstāde "Balsis", kas priekšplānā izvirza jaunākās paaudzes Baltijas māksliniekus, kuri savos darbos vēsta par LGBTQ kopienu un marginalizētajām lesbiešu, trans un nebinārajām balsīm. Par LGBTQ kopienas mākslinieku balsīm, mākslu, ķermeņa un seksualitātes interpretācijām sarunāsimies ar mākslinieci un izstādes kuratori Mētru Saberovu. Izstāde sastāv no fotogrāfijas, grafikas un digitālās drukas darbiem, kā arī lielformāta rotaslietu aktīvisma instalācijas.. Izstādes darbus vieno to kopējā izpētes tēma par ķermeņiem un to uztveri gan no sabiedrības, gan LGBTQ kopienas puses. Ksenija Tarasovas (Latvija) tekstuālais darbs saliek kopā pašportretu no nenodzīvotajā dzīvē atrodamām autentiskuma lauskām, lai atgūt savu pagātni. Janinas Sabaliauskaites (Lietuva/ Apvienotā Karaliste) melnbaltā fotogrāfiju sērija attaino mākslinieces un viņas partneres lesbiešu dzīvi caur apzinātu tās intīmo pietuvinājumu. Dorian Rosenthal (Latvija/ Zviedrija) melnbaltās ķermeņu ainavas manifestējas viņa definētajā fotogrāfiskā šamanisma praksē, veidojot intīmu saikni starp fiksēto ķermeni, kas izkrīt no dzimtes binaritātes, un fotogrāfijas rituālu. Aleksa Kohana (Lietuva) grafikas darbi rotaļājas ar trans reprezentāciju velnu un dēmonu rotaļīgā izmantojumā. Projekta Roosa Ila (Rozā gļotis) veidotāji Līna Lelova un Valdeks Laurs (Igaunija) atsavina Igaunijas labēji populistiko politiķu izteikumu par liberālo kultūru, materializējot to piespraudēs, ar ko lepni izrādīt savu piederību nosodāmo feministu un LGBTQ atbalstītāju lokam. Izstādi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma.

Šajā raidījumā kopā ar Mākslas muzeja Jauniešu klubu runāsim par Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā nupat atvērto izstādi "Purvītis" par godu Vilhelma Purvīša 150. dzimšanas dienai. Jaunieši apskatīs dažādus jautājumus, piemēram – vai klasiskā māksla joprojām ir aktuāla? Vai mākslas apskatīšana "dzīvajā" ir vajadzīga, un vai Purvīša mākslā tai ir īpaša loma? Vai mākslai kaitē kļūšana komerciālai? Kāpēc jauniešiem ir svarīgi redzēt un pazīt Purvīti? Raidījumā viesosies fotogrāfs Kristaps Kalns, kura fotogrāfiju grupa "PROTOTIPS" ir izstādes "PURVĪTIS" satelītelements. Tā ietvaros Purvīša darbu vietā muzeja pamatekspozīcijas zālē iekļaujas ainavu fotogrāfijas, tā tematiski sasaistot glezniecības klasikas ilglaiku ar nepastarpinātu dokumentējumu šodienas esamībai, kurā mēs dzīvojam. Jaunieši kopā ar fotogrāfu veidos sarunu.   Skanēs arī Samuela Ozoliņa literārās refleksijas pēc izstādes apskatīšanas.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) modes dizaina studentu darbi šogad tiks prezentēti 9. jūnijā atjaunotajā Āgenskalna tirgū – LMA Studentu modes skatē. Raidījumā būs iespējams dzirdēt sarunu ar LMA studentiem Paulu Vēveri, Nilu Alanceviču un LMA absolventi, dizaineri un pasniedzēju Laimu Jurču. LMA pasniedzēju komisija šogad izvērtēja 38 Modes dizaina apakšnozares bakalaura un maģistra programmas studentu darbus, modes skatē iekļaujot 21 studentu kolekciju. Modes skatē studentu darbos varēsim sajust īpaši personīgu attieksmi, kas atklāsies gan piedzīvotajos stāstos, gan fundamentālu dzīves vērtību apcerē. Jauno dizaineru kolekcijās mēs varēsim iegrimt gan deviņdesmito, gan arī millennium laika retrospekcijā, saņemot nostaļģijas, mīlestības un apmulsuma devu. Jauno talantu darbos mums būs iespēja ieskatīties modes pasaules nākotnē, kas sola mums ne tikai saistošu un stāstošu pieeju modes dizainam, bet arī spēju ieraudzīt un uzburt labākas un taisnīgākas pasaules ainu. Šī gada modes skates dalībnieki ir: Nils Alencevičs, Annija Bērziņa, Marija Jurkovska, Krišjānis Pērkons, Paula Vēvere, Džeina Lubāne, Dārta Sprukule, Artūrs Skurstenis, Loreta Asermane, Milēna Emīlija Seržante, Madara Indriksone, Zuzana Vrabelova, Sigrija Mintika, Laura Luīze Valtere, Elza Kolomenska, Anna Jurjāne, Milana Felicija Semjonova, Vitālijs Kondraščuks, Zaiga Brutāne, Elīna Grīnberga, Jūlija Volkinšteine. Mode skate norisināsies 9. jūnija vakarā atjaunotajā vēsturiskajā Āgenskalna tirgū.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās mākslas muzeju un Mākslas muzeju Jauniešu klubu raidījumā turpmāk ik pārnedēļu būs dzirdama rubrika "Jauniešu balsis mākslas muzejā", kur par mākslas un mākslas muzeju aktuālajām norisēm, mākslas vērošanu, izzināšanu un baudīšanu sarunāsimies ar jauniešiem. Pirmajā epizodē  būs dzirdama vidusskolas pēdējo klašu audzēkņu, jauniešu kluba biedru Agates Meikulānes un Franča Keiša sarunu par laikmetīgās un klasiskās mākslas sadursmi vai varbūt tomēr simbiozi saistībā ar aktuālajām izstādēm. Sarunu centrā starptautiski atzītās latviešu mākslinieces Daigas Grantiņas izstāde "Lauka telpa", kas šobrīd ir apskatāma mākslas muzejā "Rīgas Birža". Sarunu vada: Anete Enikova

Šogad festivāls “Rīgas Fotomēnesis” sāksies 23. maijā un tā tēma būs “dekadence”. Fotomēnesis piedāvās mākslas un mūzikas programmu, kas būs tieša, brutāla, neracionāla, izaicinoša, sarkastiska, iedvesmojoša, uzskatot, ka tieši šāda māksla var palīdzēt glābt cilvēci no iznīcības. 2022. gada Fotomēnesis iedvesmojas no dekadentiem no cita gadsimta, kas uzskatīja, ka mākslai nav jāapkalpo masu gaume, tā ir jāatbrīvo no pastāvošām konvencijām, racionālisma un loģikas, tai jābūt patiesai, radošai un jutekliskai. Festivāla programma aicina ne tikai ļauties impulsiem un baudai, bet arī pārdomām par mūsu vērtībām, morāles normām, mākslinieka lomu šajā laikmetā un Rietumu sabiedrības attīstības virzienu. Raidījumā būs ar festivāla veidotājiem Arni Balčus un Elīnu Semani. Raidījumu vada: Anete Enikova

Atsaucoties uz Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālo tēmu, izolāciju, arī biennāles diskusiju un sarunu vakaros pētīs izolācijas pieredzi, tās izpausmes un atstātās sekas. Izglītības pasākumu programmā jau notikusi starptautiska konference par fotoalbumiem un pirmā radošā darbnīca bērniem. Jūnijā gaidāma arī publiska diskusija par kolekcionēšanas kultūru, kā arī lekcijas par fotoalbuma pētniecību un fotopastkaršu vēsturisko attīstību. Šovakar raidījumā klausies sarunu ar Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 izglītības programmas kuratori Agnese Zviedri.

14. maijā Latvijas muzeji ar devīzi #tiekamiesTagad aicina uz Muzeju nakts norisēm klātienē. Atzīmējot šo notikumu Radio NABA ēterā aktualizēsim muzeju lomu Latvijas kultūras telpā, sabiedrībā un šoreiz tieši jauniešiem pieejamu un aktuālu muzeju saturu. Šajā raidījumā būs dzirdama saruna ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un tā struktūrvienību izglītības programmu kuratorēm un Mākslas muzeju Jauniešu kluba koordinatorēm Annu Pūteli, Lilitu Puduli un Dārtu Dīriņu. Raidījumā runāsim par muzeja piedāvājuma veidošanu jauniešu auditorijai un kopīgi spriedīsim par to, kāpēc jauniešiem ir vajadzīgs muzejs, bet muzejam – jaunieši. Iepazīsimies arī ar muzeju izglītības programmu jauniešiem, kas šogad atzīmēs savu piecu gadu jubileju – “Mākslas muzeju Jauniešu klubu”, tā norisēm, izaugsmi, iespējām ko tā piedāvā jauniešiem.

No 28. aprīļa kinoteātros visā Latvijā būs skatāma jaunākā brāļu Ābeļu pilnmetrāžas filma "Nemierīgie prāti". Raidījumā būs iespēja dzirdēt sarunu ar režisoru Raiti Ābeli. "Nemierīgie prāti" ir brāļu filma un stāsts par brāļiem – māksliniekiem, kuri, gatavojoties savai izstādei un viens otru atbalstot, iepazīstas arvien tuvāk, arvien vairāk nobīdot robežas tam, kas sabiedrībā un cilvēku attiecībās tiek uzskatīts par normālu. Brāļus filmā atveidos aktieri Toms Auniņš un Mārcis Lācis, kuram ir gan aktiera, gan arī režisora pieredze. Sieviešu lomās aktrise Dārta Danēviča un performanču māksliniece Daniela Vētra. Lekšana no kuģīša ledainā ūdenī ir mazākais no ekstrēmajiem pārbaudījumiem filmēšanas laikā, ko nācās piedzīvot aktieriem. Raidījumu vada: Anete Enikova Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

Līdz 10. jūlijam Rīgas izstāžu zālēs un pilsētvidē norisināsies Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022 (RFB). Šī gada notikumu programmas galvenais fokuss ir izolācijas stāvoklis un tā dažādās izpausmes un ietekme. Šovakar raidījumā būs dzirdama saruna ar festivāla direktori Inga Brūvere. Astoņās starptautiskās izstādēs un plašā izglītības pasākumu programmā biennāles mākslinieki un kuratori aicinās apmeklētājus apskatīt izolācijas būtību iespējami dažādās nozīmēs un no jauna mācīties lasīt informāciju, ko mums sniedz attēls. “Pēdējo divu gadu laikā dzīve izolācijā jeb „nokāpšana sevī” ir kļuvusi par mūsu jauno realitāti. No citas puses, bez pandēmijas, to veicina arī straujā tehnoloģiju attīstība, jo izolācijas stāvoklis cilvēkam ļauj izrauties no klātesamības visam un visur, radot sev tīkamu draugu loku un iedomu tēlus pašu radītā vidē. Ko izolācijas stāvoklis mums nodara, vai tieši otrādi – varbūt piedāvā?” temata aktualitāti skaidro Inga Brūvere, Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja un viena no izstāžu kuratorēm. „Tikmēr, attīstoties tehnoloģijām, fotogrāfija kā mākslas medijs ir iegājusi jaunā posmā, un izpratne par fotogrāfiju kā attēlu ir mainījusies. Mums arvien no jauna ir jāmācās lasīt informācija, ko iekļauj attēls,” viņa papildina, skaidrojot biennāles fokusu uz attēla informatīvās kodēšanas attīstību. Biennāles centrālā izstāde „Ekrāna ēra III: Klusā daba” turpinās 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu par tehnoloģiju ietekmi uz mūsdienu cilvēka un sabiedrības attīstību. Grupas izstādē piedalīsies 11 mākslinieki no Latvijas, Ziemeļvalstīm, Eiropas un Dienvidāfrikas un tā norisināsies izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” no 22. aprīļa līdz 12. jūnijam. Aprīlī izstādes tiks atklātas arī „Rīgas mākslas telpas” Intro zālē un Kultūrtelpā „Smilga”. Savukārt maijā un jūnijā durvis biennāles apmeklētājiem vērs arī Latvijas Fotogrāfijas muzejs, galerija „Look!” un „ISSP Galerija”, kā arī vēl viena izstāde tiks atklāta „Rīgas mākslas telpas” Intro zālē. Viena no pamanāmākajām biennāles norisēm ir tā sauktā intervence pilsētvidē jeb izstāde, kas norisinās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās. RFB 2022 ietvaros māksliniece Kristīne Krauze Slucka pilsētas iedzīvotājus un viesus rosinās pārdomāt savu attēlu lasītprasmi un pētīs digitālās vides ietekmi 10 pieturvietās laika posmā no 6. līdz 19. jūnijam. Izstādes papildinošā izglītības programma tieksies analizēt izolācijas būtību un meklēt veidus, kā to pārvarēt, lai radītu iekļaujošāku sabiedrību. Gaidāmas izvērstas diskusijas un sarunas par apskatītajām tēmām, un tikšanās ar biennāles izstāžu māksliniekiem. Māksliniece Līga Spunde un kuratore Agnese Zviedre rīkos īpašas meistardarbnīcas bērniem un jauniešiem, kurās, veidojot savu individuālo ekrānu pasauli, viņi radīs sava laikmeta kluso dabu. Sadarbībā ar Latvijas Autisma apvienību darbnīcas ir pielāgotas un būs pieejamas arī bērniem ar autiska spektra traucējumiem. Savukārt fotomākslas vides pārstāvju auditorijai 30. aprīlī „Rīgas mākslas telpā” notiks Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 starptautiskā konference. Izvēršot biennāles programmas galveno tēmu – izolāciju, Eiropas fotomākslas eksperti aplūkos fotogrāmatu fenomenu 21. gadsimtā un tēmas izpētes stāvokli Austrumeiropā. Visas Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 garumā izstāžu un pasākumu norises vietās būs iespējams iegādāties īpašu programmas izdevumu – starptautisku autoru rakstu krājumu, kas tematiski vēl plašāk izvērtīs biennāles notikumos apskatītos jautājumus. Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Tās tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Biennāle skatītājiem piedāvā aktuālākos starptautiskās mākslas piemērus izstāžu ekspozīcijās, kā arī iepazīstina ar nozīmīgu mākslas teorētiķu idejām simpoziju, diskusiju, publikāciju, izstāžu un performanču formātos.

Starptautiskās dejas dienas ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) viesosies Francijas profesionālās izglītības laikmetīgās dejas izpildītāju grupa “COLINE”. 28.aprīlī Raunas Kultūras centrā, 29. aprīlī Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un 30. aprīlī LKA Teātra mājā “Zirgu pasts”, Rīgā būs skatāmas divas viesizrādes, kas atklās dejotāju spēcīgo tehnisko izpildījumu, spējas un skatuves talantu. Raidījumā būs dzirdama saruna ar horeogrāfi Olgu Žitluhinu un producenti Patrīciju Kolāti par Starptautiskās dejas dienas intervencēm Latvijas kultūras telpā. Laikmetīgās dejas izrāde “Coline Bahs, kantātes un pasijas” (Bach, cantates et passion) radīta ciešā dejas un mūzikas sasaitē, kustības kvalitātes daudzveidībā: grupu raksturo mūzikālā materiāla precizitāte, iekšējā muzikalitāte, klausīšanās prasmes, dinamisms, blīvums. Savukārt izrāde “Der Lauf der Dinge” dažādās ainas var raksturot kā poētiskas, pārsteidzošas, striktas, bet pilnas ar fantāzijas elementiem, kas reizēm tuvinās absurdam. Izrāžu horeogrāfijas veidojuši Džoanna Leitone (Joanne Leighton), Tomā Lebrēns (Thomas Lebrun) un Kristians Ubls (Christian Ubl).  Džoannas Leitones radītājā izrādē “Rezultāts” (Score) dejotāji izzina telpas jēdzienu, kas balstīts teritorijā, pilnā ar dažādām identitātēm un savstarpēji saistītām telpām.    Raidījumu vada: Anete Enikova Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

Līdz pat 5. jūnijam Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs skatāma jauno mediju mākslinieces Annas Priedolas izstāde “Piena dienasgrāmatas”, kuras uzmanības centrā ir demence un ar demenci sirgstošo un viņu tuvinieku pieredze. Izstādes norisi papildinās sarunas un ekskursijas ar mākslas mediatoriem un mākslinieces vadītās demences datu recepšu darbnīcas, kurās ikvienam būs iespēja izmēģināt, kā datus par demenci atveidot ar pārtikas produktiem. Raidījumā būs dzirdama intervija ar mākslinieci Annu Priedolu. Izstādē māksliniece caur datu vizualizācijām un demences pieredzēm audio formātā iepazīstina un attēlo ar demenci sirgstošo senioru ikdienu un uztveres procesus, sociālpolitiskās realitātes un cilvēcisko attiecību interpretāciju, kā galveno izteiksmes līdzekli izmantojot pienu un tā produktus. Annas Priedolas izstādi papildina Medicīnas vēstures muzeja krājuma priekšmetu pop-up ekspozīcija, kas tapusi māksliniecei, sadarbojoties ar muzeja speciālistiem. Tā stāsta par novecošanās procesu pētniecību un demenci kā diagnozi cauri laikiem un dažādām institūcijām. Izstādē uz vietas noteiktos laikos būs sastopami īpaši apmācīti mākslas vēstneši jeb mediatori – dažādu jomu eksperti, gan mākslas profesionāļi, gan neprofesionāļi, kas apguvuši prasmes un zināšanas par mākslas mediāciju un tās sociālo spēku, un ar kuriem būs iespējams veidot sarunu un doties kopējā izstādes apskatē. Anna Priedola (1988) ir Liepājā dzīvojoša un strādājoša māksliniece, kas ieguvusi maģistra izglītību Liepājas Universitātes studiju programmā “Jauno mediju māksla” un pašlaik arī strādā Liepājas Universitātes Mākslas Pētījumu laboratorijā kā zinātniskā asistente, bet savā radošajā darbībā māksliniece izvērš dažādus starpdisciplinārus mākslas projektus, bieži sadarbojoties ar vietējo sabiedrību vai tās grupām, pētot ilgtspējīgas attīstības problemātiku un patēriņa attiecību estētiku. Darbojas arī kā kuratore, pētot dabas koncepta interpretācijas un dabas pieredzes simulācijas iespējamību. Savukārt raidījuma otrajā daļā - saruna ar režisoru Matīsu Kažu par jauno komēdiju "Ūdens garša".

Šobrīd Latvijas Kultūras akadēmija realizē projektu, kas paredz kvalitatīvi tulkotu 20. un 21. gadsimta nozīmīgāko skatuves mākslas tekstu nodošanu vietējiem profesionāļiem un interesentiem – tā pirmās 24 vienības lasāmas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) digitālā arhīva pētnieciskajā vidē “Garamantas.lv”. Teksti pieejami: https://ej.uz/anto. Raidījumā būs dzirdama saruna ar tulkojumu projekta kuratoriem – dramaturgu Evartu Melnalksni un Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniski pētnieciskā centra zinātnisko asistenti Dārtu Ceriņu. Latvijas skatuves mākslas vidē var novērot laikmetīgā teātra iezīmes un paņēmienus, bet tiem trūkst atbilstošas “valodas”. Nozares radošo profesionāļu, pētnieku, kritiķu, pasniedzēju un studentu ikdienā trūkst pašu fundamentālāko un pēdējo desmitgažu būtiskāko tekstu tulkojumu – šobrīd katrs izmanto to, kas ir pieejams, lasot tekstus svešvalodās un terminoloģiju interpretējot pēc saviem ieskatiem. Tā kā tās ir sistēmātiski risināmas problēmas, LKA un LU LFMI sadarbībā ar biedrību “Mākslas birojs” un žurnāla “Teātra Vēstnesis” redakciju 2021. gadā uzsākusi darbu pie ilgtermiņa projekta – antoloģijas izdevuma, digitālā formātā apkopojot un tulkojot Eiropas, Ziemeļamerikas un citu reģionu profesionāļu un ievērojamu personību tekstus. Pirmajā posmā piedāvāti Bertolta Brehta, Konstantīna Staņislavska, Tima Etčelsa, Džonatana Barovsa, Žaka Lekoka, Floriana Malcahera, Klēras Bišopas, Hansa Tīsa Lēmana u.c. teātra teorētiķu un pētnieku, režisoru un dramaturgu, horeogrāfu un citu praktiķu esejas, raksti, fragmenti no monogrāfijām u.c. Teksti veltīti dažādām tēmām, globāliem procesiem un parādībām, kas ir aktuālas nozarē un laikmetīgā teātra norisēs Latvijā, piemēram, dramatiskās aktiermākslas metodēm un apmācībai, kuratora lomai 21. gadsimtā, dramaturģijas attīstības jautājumiem, horeogrāfijas veidošanas metodoloģijai un citiem tematiem veltītie teksti ir skaidroti plašākā procesu kontekstā.

Šonedēļ RIXC galerijā tiks atklāta mākslinieces Zanes Zelmenes izstāde “Neredzamo ainavu ceļvedis”. Balstoties uz Hjū Evereta kvantu fizikas daudzo pasauļu teoriju un mākslinieces “apzināto” sapņu pieredzi, izstādes imersīvajā video instalācijā, sapņi tiek pētīti kā potenciāli portāli uz paralēlajām pasaulēm, kas ir atzarojušās no mūsējās. Raidījumā būs iespēja dzirdēt sarunu ar mākslinieci Zani Zelmani. Izstādē interaktīvais mākslas darbs atveido ainavas no sapņu pieredzēm, izmantojot virtuālo realitāti, video instalāciju un objektus galerijas telpā. Vairākus gadus māksliniece savos zīmējumos dokumentē arvien sarežģītāku apzinātu sapņu pieredzes: kultūras simbolu tīklus, kiborgus, arhitektoniskās vidēs izvietotus nezināmu kultūru un valodu artefaktus un citas neparastu pasauļu ainavas. Šīs zemapziņas piezīmes zīmējuma formātā ir izmantotas par pamatu darbiem personālizstādē. Izstāde balstās uz pētījumiem neirozinātnē, antropoloģijā, kvantu fizikā un mākslinieces zīmējumos.  Saskaņā ar zinātnieka Hjū Evereta kvantu fizikas daudzo pasauļu interpretācijas versiju – katru reizi, kad tiek veikts kvantu eksperiments ar dažādiem iespējamiem rezultātiem, tiek iegūti visi rezultāti, bet mēs redzam tikai vienu rezultātu; tas, kas izmērīts/novērots šajā pasaulē. Citi rezultāti patiesībā notiek, bet katrs citā pasaulē. Šīs citas neredzamās pasaules tiek uzskatītas par absolūti reālām. Tās pakļaujas fizikas likumiem tāpat kā mūsu pasaule. Kad tiek veikts eksperiments un notiek mērījums, pašreizējā pasaule tiek atdalīta vai atzarojas jaunā vēsturē. Jaunā pasaule ir sākotnējās pasaules dublikāts līdz pēdējam atomam, taču tai būs jauna vēsture, kas nedaudz atšķiras no mātes pasaules un ir pretrunīga ar to, un, sākas no paša atzarojuma notikuma.  Savukārt sapņošana lielākoties sastāv no simulācijām par to, kas varētu būt bijis un kas varētu būt. Viena no hipotēzēm būtu, ka sapņošana patiesībā patiešām attēlo notikumus, kas notiek reālā alternatīvā pasaulē, kas izvēršas no sākotnējā atzarojuma notikuma. Ņemot vērā, ka simulācijas sapņotājam ir alternatīvas vēstures un nākotnes konstrukcijas, tiek uzdots jautājums: kur rodas šīs alternatīvās vēstures? Vissaprātīgākā atbilde, protams, ir sapņotāja prātā. Toties ja daudzu pasauļu ietvars ir pareizs un sapņošana sastāv no simulācijām par to, kas varētu būt bijis un kas varētu būt sapņotāja pasaulē, kas atzarojas no sapņotāja mātes pasaules, tad cilvēka sapņi ir portāli uz dzīvi vienā no šīm sazarotajām pasaulēm, ko paredz kvantu fizikas daudzo pasauļu interpretācija. Zane Zelmene ir absolvējusi vizuālās komunikācijas nodaļu Latvijas mākslas akadēmijā, papildinot zināšanas jauno mediju mākslas nodaļā Lisabonas mākslas universitātē, Portugālē. Māksliniece galvenokārt darbojas video mākslas, audiovizuālās performances un zemes (land) mākslas jomās. Savā praktiskajā darbībā māksliniece eksperimentē ar dažādām jaunajām tehnoloģijām – virtuālo realitāti, videoprojekciju kartēšanu un 360 grādu video. Darbos galvenokārt tiek pētīta mijiedarbība starp mākslu, zinātni un dabu, senatni un mūsdienīgumu, pretstatiem un to līdzās pastāvēšana laikā un telpā.

Šajā nedēļas nogalē 20. martā, Ģertrūdes ielas teātris aicina skatītājus un klausītājus uz komponista Edgara Mākena debiju operas žanrā - kameroperu vienā cēlienā "Kontakts". Šovakar raidījumā klausies sarunu ar komponistu, arī muzikālo apvienību "Manta", "Gaujarts" un "Hospitāļu iela" dalībnieku Edgaru Mākenu. Darbība notiek aptuveni desmit gadus tālā nākotnē. Galvenais varonis dzīvo kopā ar bezķermenisku mākslīgo intelektu – Digitālo Asistenti vārdā DIA. Šis ir laikmets, kad fiziska distancēšanās – epidēmijas un vispārējas digitalizācijas mantojums – kļuvusi par dominējošo dzīves stilu, bet naudas vienība “kontakts”, kas ekvivalenta vienam virtuāla satura skatījumam, atzīta par vispasaules valūtu. Ikviens piedalās cīņā par “kontaktiem”, turpretī sievietes balsī runājošā DIA sapņo iegūt ķermeni, lai izveidotu pilnvērtīgas attiecības ar savu saimnieku. Un ko par šo ideju teiks viņš pats? Oriģināldarbs “Kontakts” tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai” finansiālu atbalstu un ir komponista Edgara Mākena, kurš nule absolvējis arī JVLMA kompozīcijas nodaļu, debija operas žanrā. Mākens piepulcējis spilgtu radošo komandu – dzejnieku, tekstu autoru Sergeju Timofejevu, režisori Ināru Slucku un mākslinieku Krišu Salmani, kā arī jaunos māksliniekus – mūziķi Alisi Rancāni un stīgu kvartetu JUNO. Titullomas izpilda Latvijas Nacionālās operas solists Kalvis Kalniņš un jaunā soliste Kitija Mināte. Darbs pie kameroperas tika uzsākts 2020. gada pavasarī, kad pirmoreiz pieredzējām pandēmijas radīto piespiedu pašizolāciju. Iedvesmojoties un reaģējot uz notikumiem, emocijām un situācijām, ko cilvēki pieredz un izjūt, mākslinieki fantazēja, kā šāda ilgstoša izolācija var attīstīties.

Svinot pavasara tuvošanos un atzīmējot Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātāja Vilhelma Purvīša 150 gadu jubileju, LMA eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” Vecrīgā, tiks atklāta grupas izstāde “Musa x Paradisico x Purvītim 150”, kurā skatītāji aicināti atklāt jauno mākslinieku paradīzes mākslas darbos. Izstādes darbos vērojama simboliska dauzīšanās, balstoties uz akadēmiskiem pamatiem un zināšanām, kuras nepieciešamas jaunu ideju raisīšanai, lai sniegtu svaigumu šajā laikā, kas, šķiet, ir kļuvis bezkrāsains. Raidījumā būs dzirdama saruna ar izstādes kuratori Adeli Norveli un vienu no izstādes māksliniecēm Sintiju Šadursku. Raidījumu vada Anete Enikova. Jauno mākslinieku neparastais un intriģējošais redzējums atspoguļojas dažādās paradīzes interpretācijās, izmantojot dažādus mākslas medijus — gleznas, skulptūras, muzikālās kompozīcijas un video instalācijas. Musa × Paradisico ir saldākā no banānu šķirnēm un paradīzes patiesais aizliegtais auglis, pēc tā nogaršošanas rodas apziņa par to, ka esam paši sevis radītāji. Arī Vilhelms Purvītis esot radījis pats sevi. Izstādē piedalās Jūlija Šilova, Viktorija Grappa, Sintija Šadurska, Rūta Irbe Esterliņa, Krišjānis Norvelis (muzikāla performance), Kristians Brekte un Ivars Pommers. Izstādes kuratore — Adele Norvele. Izstāde no 3. marta līdz 30. aprīlim būs apskatāma LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” Riharda Vāgnera ielā 3, Vecrīgā.

Janvāra beigas pirmizrādi uz kinoteātru ekrāniem piedzīvos multimediālā dejas izrāde "Latviju zīmēs rotāties", kurā piedalās vairāk nekā 600 latviešu skatuviskās dejas dejotāji no septiņpadsmit Latvijas A grupas ansambļiem. Raidījumā būs dzirdama intervija ar idejas autori un horeogrāfi Dagmāru Bārbali. Filmas/izrādes veidotāji pauž, ka šīs būs īpašs un ilgi gaidīts notikums latviešu skatuviskās dejas vēsturē, jo ierastā stadiona vai skatuves formāta vietā zīmes kārtosies digitālā vidē, saplūstot simtiem dejotāju ar tradīciju, animācijām un montāžas iespējām. Multimediālas dejas izrādes filmēšana ilgusi vairāk nekā trīs mēnešus, tajā piedalījušies ap 600 latviešu skatuviskās dejas dejotāji no septiņpadsmit Latvijas A grupu ansambļiem, Saulkrastu koris "Anima", bungu un dūdu mūzikas grupa "Auļi", mūziķi Otto Trapāns, Undīne Balode, Jānis Kalniņš un Latvīte Cirse. Filmēšanas procesā iegūti 30 000 video faili jeb 196 stundu garš materiāls, lai taptu aptuveni stundu ilga multimediāla dejas izrāde. Projektu īsteno mākslinieciskā darba grupa – idejas autore un horeogrāfe inscenētāja Dagmāra Bārbale, režisors Reinis Suhanovs, komponists Mārtiņš Miļevskis, vokālo aranžējumu autore Laura Leontjeva, video režisors Reinis Blūms un skaņu režisors Kaspars Bārbals.  Raidījumu vada: Anete Enikova

Mākslinieču dueta Ingūnas Skujas un Melisas D.Breidenas mākslinieciskā koncepcija "Tirgot ūdeni upes malā” (Selling Water by The River) Latvijas Kultūras ministrijas veidotā konkursā guva iespēju pārstāvēt Latviju šogad gaidāmajā Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē. Latvijas paviljona veidošanu īstenos "Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs," kuratores Andra Silapētere un Solvita Krese. Šovakar raidījumā klausies interviju ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktori, Latvijas paviljona 2022 komisāri un kuratori Solvitu Kresi. Raidījumā sarunāsimies par Latvijas pārstāvniecību Venēcijā, Latvijas mākslas konkurētspēju un reprezentāciju starptautiskajā vidē un gaidāmo Latvijas paviljona darbību Venēcijas biennāles mākslas izstādē. "Mākslinieču duets Skuja Braden mēģina pārvietot savu dzīves telpu uz ekspozīcijas vietu, plašākā kontekstā šķetinot privātās un publiskās telpas robežas. Kartējot Skujas Braden mājas mentālās, fiziskās un garīgās eksistences zonas, mēs varam atklāt ne tikai mājas iemītnieku intereses, ideālus, piederību, bet arī apjaust mūsu reģiona atšķirīgos vēstures lasījumus un testēt mūsdienu sabiedrības gatavību sadzīvot ar šodienas izaicinājumiem” – minēts koncepcijas idejas aprakstā. Venēcijas biennāles 59. Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 23. aprīļa līdz 27. novembrim pulcējot vairākus tūkstošus vairāk mākslas interesentu no visas pasaules. Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā regulāri piedalās aptuveni 90 valstis no visas pasaules. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē veicina Latvijas laikmetīgās mākslas izcelšanu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, vizuālās mākslas nozares attīstību, kā arī valsts tēla atpazīstamības veidošanu pasaulē. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada.

28. un 29. janvārī, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolas paviljonā, pirmizrādi ar skatītājiem piedzīvos horeogrāfes Sabīnes Neilandes laikmetīgās dejas izrāde “FEMINA” -  sievietes esības manifestācija. Šajā raidījumā klausies sarunu ar iejas autori un horeogrāfi Sabīni Neilandi. “FEMINA” ir izpētē balstīts stāsts par supersievietes gēna meklējumiem, par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Radošo komandu veido idejas autore un horeogrāfe Sabīne Neilande sadarbībā ar režisoru Naubertas Jasinskas (Lietuva), dejotāju Lauru Gorodko, scenogrāfi un mākslinieci Līgu Ūbeli, mūziķi Līvu Dumpi, multimediju mākslinieci Mariannu Lapiņu, gaismu mākslinieku Niku Ciprusu. Izrādes producents – laikmetīgās dejas mākslinieku apvienība, biedrība – “LDM5". Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Kā spēcīgs iedvesmas avots izpētes procesā bijis mākslinieču apvienības “Guerrilla Girls” plakāts “Vai sievietēm ir jābūt kailām, lai iekļūtu Met. muzejā?” (1989). Uz tā redzama kaila sievietes figūra un teksts, kas vēsta, ka mazāk kā 5% no māksliniekiem, kas izstādīti Metropolitan mākslas muzeja modernās mākslas sekcijā, ir sievietes, bet 85% izstādīto aktu ir sieviešu kailie ķermeņi. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka-vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos. Izrādes radošo komandu interesē tas, kā šāds sievietes tēls, uz ko esam pieraduši skatīties kopš bērnības, ietekmējis 21.gadsimta sievieti viņas ikdienā, kā tas veidojis viņas attiecības pašai ar sevi. Dejotāja Laura Gorodko iedvesmojoties no piemēriem mākslā un savas personiskās pieredzes, aicina skatītāju doties sev līdzi transformatīvā ceļojumā cauri dažādām ādām, kas viņu ieskauj šajā vīrieša radītajā pasaulē. Tur, aiz savas samtainās miesas, viņa meklē izeju.

2022. gada pirmajā raidījumā fokusā skatuves māksla - izrādes, kas rotaļājas ar tehnoloģiju ietekmi, mākslīgo intelektu un meklē šim laikam piemērotas izpausmes formas. Raidījumā uzzināsim vairāk par laikmetīgās dejas izrādi “Glitch”, Latvijas Kultūras koledžas studentu filmizrādi “Kolperta kungs” un Dirty Deal Teatro jaunāko izrādi “Frankenšteina komplekss”. Raidījuma izskaņā ieskats pašmāju kultūras telpas kalendārā. Radio NABA ēterā, trešdienu vakaros plkst. 19:00 raidījums “Kultūras ūnijas laiks”, par jauno, aktuālo un starpdisciplināro mākslā. Tēmas, kas caurstrāvo teātri, deju, vizuālo mākslu, foto, kino, kultūras un mākslas pētniecību, atspoguļo jauno mākslinieku jaunradi un eksperimentus, tas ir, tas ko var gaidīt raidījuma iknedēļas apskatos un intervijās. Raidījumu vada: Anete Enikova. Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Vecrīgā, Skārņu ielā 10 pagājušajā svētdienā tika atvērta skatītajiem Austrijas avangarda mākslinieka Hermaņa Niča personālizstāde “Orģiju un mistēriju teātris”. Raidījumā būs klausāma saruna ar izstādes kuratori Līnu Birzaku Priekuli - par mākslinieku, idejām, vidi un kontekstu. 1960. gados Hermanis Ničs kopā ar Ginteru Brusu, Oto Mīlu un Rūdolfu Švarckogleru veidoja vienu no radikālākajām 20. gadsimta mākslas kustībām, kas mākslas vēsturē pazīstama ar nosaukumu “Vīnes akcionisti”. Par savu mūža darbu viņš atzīst 50. gadu beigās radīto Orģiju mistēriju teātri, kas ir intensīva mākslas pieredze, kurā savienojas glezniecība, teātris, mūzika un lirika ar liturģiski reliģioziem elementiem. Izstādes vieta – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, kas atrodas bijušajā Svētā Jura baznīcā (1204) un ir senākā saglabājusies mūra celtne Rīgā, nav izvēlēta nejauši. Kristīgo rituālu pārradīšana ir viena no būtiskākajām Niča mākslas sastāvdaļām. Līdz ar to pati telpa kļūst par svarīgu izstādes elementu, kurā savienojas galvenie autora daiļrades punkti. Ekspozīcijā apskatāmi zīmīgākie Hermaņa Niča mākslas rituāli – dokumentāli videomateriāli no Orģiju mistēriju teātra akcijām ar kulmināciju akcijā “Sešu dienu spēle”, darbības glezniecības paraugi, lielformāta grafikas un dokumentālas fotogrāfijas. Raidījumu vada: Anete Enikova

Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotajā skatuves un audiovizuālās mākslas festivālā “Patriarha rudens 2021” šobrīd  ir skatāma mākslinieku apvienības “4K” izstāde konservatīviem skatītājiem “Konservi”.  Izstāde ir iecerēta un īpaši radīta LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivālam “Patriarha rudens”. Tā veidota kā atbilde iepriekšējā gada festivāla ietvaros veidotajai izstādei “Īpašās vajadzības” LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kas tika veltīta tēmai par sieviešu tiesībām teātrī. Konservatīvisms ir tieksme uz ko novecojušu, cenšanās saglabāt, atjaunot ko novecojušu; naidīgums pret jauno, progresīvo. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996) Mākslinieku apvienību "4K" veido četri mākslinieki: Madara Mela, Katrīna Ieva, Andris Kaļiņins, Ieva Stalšene, šoreiz raidījumā būs dzirdama saruna ar izstādes autoru Andri Kaļiņu un Katrīnu Ievu.

No šī gada 8. oktobra līdz 3. decembrim Rīgas Mazākajā galerijā norisināsies mākslinieces Alises Sondores personālizstāde “Kāda iespēja”, kurā galerijas skatlogs tiks pārveidots par improvizētu, kinētisku loteriju.  Izstādes norises laikā ikvienam tās apmeklētājam būs iespēja piedzīvot satraucošo gaidīšanas procesu un novērot galerijas skatlogā jautri lēkājošās bumbiņas. Ja nu šoreiz paveiksies un izdosies izvilkt lielo laimestu? Site-specific instalācija "Kāda iespēja" komentē gan vēlmi riskēt un tieksmi pēc azarta sekmēta adrenalīna, gan naivo ļaušanos loterijas burvībai. Alise Sondore 2019. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, iegūstot bakalaura grādu. Kopš 2012. gada viņa veido videoinstalācijas dažādiem projektiem, kopš 2017. gada sarīkojusi vairākas personālizstādes un piedalījusies nozīmīgās grupu izstādēs, tostarp “Nosaukumam nav nozīmes” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un "Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām" bijušajā tekstilrūpnīcā Boļševička. Rīgas Mazākā galerija ir eksperimentāla izstāžu telpa, kas atrodas K. K. fon Stricka villas skatlogā un tajā notiekošās izstādes skatāmas vienīgi no Aristida Briāna ielas. Tā ir kvadratūras ziņā mazākā galerija Rīgā un katra tajā risinātā projekta koncepcija radīta rēķinoties ar attiecīgo telpu un novietojumu, tostarp arī K. K. fon Stricka villas unikālo arhitektūru.  Radio NABA studijā viesosies galerijas kuratore Auguste Petre.

No 30. septembra līdz 9. oktobrim norisināsies divpadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”, kas skatītājiem šajā reizē piedāvās krāšņāko LKA 2021. gada absolventu diplomdarbu izrāžu izlasi un godinās režisoru Oļģertu Kroderu simtajā jubilejā. Šajā vasarā LKA absolvēja aktieri, režisori un laikmetīgās dejas horeogrāfi bakalaura studiju programmās, kā arī teātra un filmu režisori un dramaturgi maģistra studiju programmā, kopumā radot 40 diplomdarba izrādes.  Festivāla “Patriarha rudens” radošā komanda desmit dienu festivālā skatītājus lutinās ar 17 izrādēm, 5 teorētiskām lekcijām, trīs filmu skatēm, izstādes atklāšanu un fantāzijas intervencēm. Festivāla atklāšana notiks ceturtdien, 30. septembrī, plkst. 16.00 LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, kur, pulcējoties festivāla dalībniekiem, kultūras un mākslas nozares pārstāvjiem, kā arī ikvienam interesentam, tiks pacelts svinīgais festivāla karogs. Apmeklētājiem būs iespēja bez maksas apskatīt izstādi “Tīnai Hercbergai 100” un baudīt pirmos festivāla notikumus.   Radio NABA ēterā būs dzirdama saruna ar festivāla vadītāju Kristīni Feibergu un audiovizuālās mākslas programmas studentu Helmutu Bondaru.

No 24. līdz 26. septembrim festivāls “Liepājas Mākslas forums’21” jau septīto reizi aicina būt kopā mūsdienu mākslas jaunatklājumu svētkos. 10 spilgti notikumi piedāvās laikmetīgās mūzikas, vizuālās un kustību mākslas notikumus, kā arī divas pirmizrādes ģimenēm un trīs kino mākslas darbus. Festivāla programmā gaidāma Beļģijas, Francijas un Latvijas mākslinieku dalība, un to kā ierasts organizē Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”. Raidījumā būs dzirdama saruna ar foruma mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkevča.

Ikgadējais RIXC Mākslas un Zinātnes festivāls šogad norisināsies no 23. līdz 25. septembrim virtuāli un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – šoreiz festivāla programma atklās tēmu “PostSENSORIUM”, pētot cilvēku gan virtuālās, gan reālās dzīves izaicinājumus, kuru pārvarēšanai uzmanības centrā ir festivāls nostādīs cilvēku sensoro uztveri un ķermeņa pieredzi. Raidījumā būs dzirdama saruna ar festivāla direktori Rasu Šmiti.

Digitālo tehnoloģiju pārvērtības 20. gadsimta beigās radījušas diskusiju par digitālās fotogrāfijas ieguvumiem un trūkumiem, salīdzinājumā ar tradicionālo fotogrāfisko objektu – izdruku. Vizuālas refleksijas par fotogrāfijas formu un saturu radījuši mākslinieki Kristīne Krauze - Slucka (LV) un Āpu Teperu (Aap Tepper, EE) apvienojuši Anetes Skujas kūrētajā Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādē "Digitālie viduslaiki", kas šobrīd apskatāma Latvijas fotogrāfijas muzejā. Raidījumā ir dzirdama saruna ar vienu no izstādes veidotājām, mākslinieci Kristīni Krauzi - Slucku.

Daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” septiņās sērijās ir stāsts  par starpkaru Latvijas preses karalieni – “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu.  Filmas stāsts sešās spēlfilmās un vienā dokumentālā sērijā aptver laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla “Atpūta” pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes, – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību. Ar šo spēcīgo sievieti stāsta centrā filmā tiks parādīta Latvijas sabiedrība visā tās krāsainībā, un skatītājiem pazīstamas būs daudzas vēsturiskas personas –  Antons Benjamiņš, Jānis Benjamiņš, Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis, Jānis Kārkliņš, Annija Simsone, Pēteris Blaus, Jūlijs Lācis, Augusts Kirhenšteins. Emīlijas Benjamiņas lomā – aktrise Guna Zariņa, Antonu Benjamiņu atveido Juris Bartkevičs, Jāni Benjamiņu – Raimonds Celms, seriālā filmējušies arī daudzi citi izcili Latvijas aktieri: Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa, Artūrs Skrastiņš, Anta Aizupe, Ģirts Krūmiņš, “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” redakciju atveido Uldis Anže, Jēkabs Reinis, Lauris Dzelzītis, Dainis Gaidelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Arnolds Osis un citi. Scenāriju veidojuši Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti Māra Zālīte, Ineta Lipša, spēlfilmu sēriju režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, dokumentālās sērijas režisors – Gints Grūbe, galvenais producents – studija Mistrus Media, Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe. Raidījuma būs dzirdama saruna ar režisori Kristīni Želvi un filmas producenti, vienu no idejas autorēm Inesi Boku-Grūbi.

Latvijas Zinātņu akadēmijas 2. stāva izstāžu zālē (Akadēmijas iela 1, Rīga) 2. septembrī tiks atklāts sevišķs mākslas notikums “Pseidozinātniskā konference”, kurā tiks piedāvāti 10 pseidozinātnēm veltīti mākslas darbi. “Konference” sadalīta piecos mākslinieku pāros, kuri viens otra mākslas darbos meklē norādes uz kādu pseido-teoriju. Konferencē ar saviem “referātiem” pseidozinātnē uzstāsies māksliniece Baiba Baiba tandēmā ar Annu Malicku, Katrīna Neiburga un Estere Grāvere, Krišs Salmanis kopā ar GolfClayderman, Ivars Grāvlejs un Jānis Šneiders, savukārt Miķeļa Fišera pseidozinātnisko teoriju interpretēs māksliniece Kerija Arne. Konferencē, kas sadalīta piecos tēmu blokos, piedalās pieci atzīti un pieci par viņiem jaunāki mākslinieki, lai veicinātu dažādu paaudžu mākslinieku savstarpējo sadarbību un pieredžu apmaiņu. Šajos pāros vecākais mākslinieks piedāvās jaunākam interpretēt kādu savu jau esošu mākslas darbu, tajā atrodot un aiz matiem pievelkot kādu jaunu pseidozinātnisku teoriju, teorijas konferencē tiks izklāstītas caur izstādē apskatāmajiem darbiem. Konferencē apskatītās tēmas netiek izpaustas iepriekš, saglabājot konspiratīvo gaisotni, ko iemieso biedējošais pseidozinātnes šarms. Mākslas notikuma kuratore Luīze Rukšāne brīdina: “Ja pie Zinātņu akadēmijas ieejas jums saka, ka tādas izstāžu zāles otrajā stāvā nemaz nav – neticiet! Šādās situācijās atrodiet sevī pitonu, pamodiniet viņu un tad šļūciet.” Radio NABA ēterā ir dzirdama saruna ar izstādes kuratori Luīzi Rukšāni un māksliniecēm Annu Malicku un Keriju Arni.

Ir 1999. gads, tuvojas Millenium svinības. Trīs devītklasnieces Sarmīte, Sveta un Katrīna ir nolēmušas mainīt savu dzīvi un no klases apsmietākajām “tizlenēm” pārvērsties par skolas populārākajām meitenēm. Taču ne viss iet kā plānots, un meitenēm nākas saprast, ka izlikšanās par to, kas neesi, nenes nedz laimi, nedz stilīgumu, un dzīvē viss nenotiek kā kino. Radio NABA ēterā būs dzirdama saruna ar režisores Martas Elīnas Martinsones jaunās filmas “Tizlenes” galvenajām varonēm -  Asnāte Sofija Rožkalne, Ludmila Karpova, Katrīna Dambeniece un Gerda Embure.

Kopš 9. augusta Rīgā, Akas ielā 10 ir skatāms murālis - lielformāta sienu gleznojums “Veltījums Džemmai Skulmei”, kuru organizē fonds “Mākslai vajag telpu”. Murāļa skici radījis pazīstamais latviešu mākslinieks Kristians Brekte, taču uz sienas šo skici pārnes mākslinieki Miķelis Mūrnieks un Kiwie. Raidījumā būs dzirdama saruna par laikmetīgās mākslas plašu pieejamību pilsētvidē, mākslas provokāciju domāt un kontekstu kādā rodas jaunas mākslas formas. Radio NABA ēterā būs dzirdama saruna ar mākslinieku Kristiānu Brekti un fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāju Katrīnu Jaunupi. Raidījumu vada: Anete Enikova Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Starptautiskais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls “Re Rīga!” norisināsies trīs dienas no 23. līdz 25. augustam Zeļļu ielas 25 dārzā. Šī gada festivāls ir viens no Rīgas vasaras kultūras programmas notikumiem, kas veltīts Baltijas mākslinieku daiļradei un jaunradei. Parālēli izrādēm darbosies izglītības programma bērniem “Rotaļlaukums”, kas noris sadarbībā ar Rīgas cirka skolu. Raidījumā būs iespējams dzirdēt sarunu ar festivāla vadītāju Mārtiņu Ķiberu.

Jau šonedēļ, 20. un 21. augustā, klātienē Cēsu pilsētvidē vai tiešsaistē un 38 kopā skatīšanās vietās visā Latvijā iedegsies septītais Sarunu festivāls LAMPA. Divās dienās LAMPA kopā ar 180 pasākumu rīkotājiem piedāvā vairāk nekā 200 diskusiju un cieņpilnu sarunu, aicinot runāt par sarežģītām tēmām – arī par to, kas ikdienā liek justies neērti, un izvērtēt, cik cieņpilni spējam pieņemt dažādo un atšķirīgo, lai kopā veidotu labāku sabiedrību.  Abas festivāla dienas no Cēsīm raidīs Alma Mater FM jeb Radio Naba īpašajā – festivāla formātā. Alma Mater FM būs skatāmas (uz vietas) un klausāmas (Radio NABA ēterā) Zinātnes kafejnīcas cikla diskusijas ar plašu dalībnieku loku, uz vienas skatuves, sešās diskusijās satiksies Radio NABA instruktori un Universitātes pētnieki. Plašāka informācija par programmu: https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/67327/ Šovakar raidījumā saruna ar festivāla producenti Leldi Prūsi un programmas vadītāju, kuratori Egitu Prāmu.

Laikmetīgā kameropera “Tagadne (Time Present)” savu satikšanos ar skatītājiem piedzīvos 14. un 15. augustā. To radījuši vizuālie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo kopā ar komponistu Kristu Auznieku, un tas apliecina visu iesaistīto un starptautiski atzīto mākslinieku ticību vizuālās mākslas un mūzikas augstvērtīgai saplūšanai. Iestudējums “Tagadne (Time Present)” atklājas četrās ainās, mērojot ceļu no klusuma līdz operas dzimšanai. “Jaunā darba centrā ir doma par laiku un tā vienlaicīgumu,” saka Dzudzilo. “Par laika izplešanos uz abām pusēm, ietiecoties vienlīdzdziļi nākotnē un pagātnē. Par visa vienotību un cilvēku kā mūžīgo ceļinieku, kurš meklē apskaidrību, ietverot gaidīšanu kā nozīmīgu ceļa sastāvdaļu.” Sarunu par kameroperas dzimšanu ar māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo. Raidījumu vada Anete Enikova. Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Eksperimentālā kino festivāls “Process” notiks Rīgā no 18. līdz 22. augustam ar virstēmu "Pasaules gals", ceturto reizi  piedāvājot daudzveidīgu avangarda kino programmu ar filmu skatēm, lekcijām, diskusijām un  audiovizuālām paplašinātā kino (expanded cinema) performancēm. Festivāls ir veltīts  analogajam eksperimentālajam kino - tajā rādītie darbi pārstāv tā dēvētās “mazās” jeb  personiskās kino formas un ir filmēti uz Super 8mm, 16mm un citu formātu kinolentes, kas  joprojām un aizvien plašāk tiek izmantota dažādu neatkarīgu kā individuāli, tā kolektīvos  strādājošu kino veidotāju praksē. Tāpat kā iepriekšējos gadus, festivāla programmā būs  skatāmi plaša spektra ārvalstu mākslinieku radīti darbi, kā arī dažādu laiku Latvijas autoru  filmas. Savukārt īsi pirms festivāla galvenajiem notikumiem 14.-15. augustā to ievadīs  Berlīnes mākslinieku dueta “OJOBOCA” vadīta radošā darbnīca, kurā varēs gūt ieskatu  analogā paplašinātā kino veidošanā. Šovakar Radio NABA būs dzirdama saruna ar festivāla direktori Ievu Balodi. Raidījumu vada: Anete Enikova Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Augusta otrajā nedēļas nogalē Latvijā iestāsies Sansusī laiks, jau astotais laikmetīgās kamermūzikas festivāls “Sansusī´ atvērs meža koncertzāli, pļavas skatuves un dabas izstāžu zāli, aizvien viesus priecējot ar akadēmiskās mūzikas koncertiem, vakara ballītēm, starpdisciplināriem mākslas projektiem, teātri un dažādiem negaidīties pārsteigumiem. Raidījumā par astoto Sansusī festivālu Aknīstē, būs dzirdama saruna ar tā māksliniecieko vadītāju Armandu Siliņu. Raidījumu vada: Anete Enikova

Cēsis pēdējo gadu laikā kļuvusi par vienu no spilgtākajiem kultūras centriem, kas piesaista tos, kuri spītējot sabiedrības uzliktajiem standartiem, dzīves ritmam, veido paši savu pilsētu un dzīvi labāku. Viens no šādiem stāstiem ir par neformālās izglītības, izziņas un pieredzes projektu “Cēsu Pluriversitāte” par pilsētu kā skolu, kurā satiekas ģeogrāfija, dizains, filozofija un cilvēks. Raidījumā būs dzirdama saruna ar šīs skolas pamatlicējiem Tīnu Alisi Drupi un Jāni Ķīnastu. Projektu Cēsu Pluriversitāte realizē globāla kopiena, kas sevi izvēlējusies definēt kā “eksperimentālu neformālās izglītības pētniecības un dizaina projektu laikā, kas neesot piesaistītam konkrētām telpām, ir visdziļākajā līmenī saistīs ar savu mājvietu - Cēsīm”. Cēsu Pluriversitāte sevi materializē kā regulāri mācīšanās notikumi tiešsaistē ar gada centrālo programmas aktivitāti - vasaras skolu, kuras laikā tiek izstrādāts nākamā mācību gada plāns. Šādā tvērumā tas ir iteratīvs process, kas papildus augstākminētajam, pēta Cēsu publisko ārtelpu un kartē tās vietas, kurās ar mācību-kopienas dārzu palīdzību būtu iespējama “klašu” izveide. Tomēr tas nav tikai cēsiniekiem.   Raidījumu vada: Anete Enikova

No pilsētas džungļiem un Latvijas mežu dzīlēm, mazām gleznainām pilsētām un lauku ciemiem aicina mūs māksla, kas šajā nedēļā būs piedzīvojuma daudzās laikmetīgās formās un notikumos. Mūsu nākamais stāsts aicina doties uz Līgatni, kur šajā svētdienā norisināsies Vides dejas festivāls. Bet raidījuma izskaņā arī kultūras kalendārā savā kultūras kartē iezīmēsim Sansusī vakaru Cēsīs un mākslas eksperimentus Madonā – festivālā Maboca. Augusta pašā sākumā, 1. augustā, viens no tradīcijām bagātākajiem laikmetīgās dejas notikumiem, festivāls “Vides deja” aicina doties uz Līgatni. Šoreiz piedāvājot laikmetīgās dejas norises dabā vērojot no laivas, riteņbraucienā vai pastaigas laikā, trīs dažādos maršrutos piedzīvojot sešus vides dejas jauniestudējumus. VIDES DEJA ir ikgadējs ceļojošs notikums, kas Latvijā jau vairāk kā desmit gadu garumā meklē savdabīgas spēles vietas mazpilsētās un mazapdzīvotās vietās, lai iepazīstināt skatītājus ar Latvijas un ārzemju profesionālu horeogrāfu laikmetīgās vides dejas darbiem. Šoreiz festivālā būs redzami dejas iestudējumi “Izdzīvošana” (hor. Katrīna Albuže), “Sync” (hor. Līva Nora Apšelniece), “Izbalansēt” (Nauris Miķelis Goba un Aigars Larionovs), “Femina” (hor. Sabīne Neilande), “Viena tante teica” (hor. Madara Luīze Muzikante un Guna Briža), “Pirmais lidojums” (hor. Arina Buboviča ), kā arī festivāla ietvaros būs skatāma horeogrāfes Kristīnes Brīniņas instalācija instalāciju "A Quiet Place" Līgatnes Lustūža klints alā Raidījumā būs dzirdama saruna ar festivāla vadītāju Liliju Liporu. Raidījuma producente un vadītāja Anete Enikova. Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dodoties pa Ganību dambi uz Sarkandauvas pusi, pie Trolejbusu parka, aiz lielās, vecās tekstilfabrikas “Boļšavicka” savu mājvietu šovasar raduši lielformāta mākslas darbi un laikmetīgās mākslas notikumi Latvijas Laikmetīgās mākslas centra “Mobilais muzejs. Nākamā sezona”. Šeit izstādītie mākslas objekti “bez mājām” būtu pelnījuši atrasties Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā, taču šeit, atrauti no to sākotnējā konteksta un izstādīti kopā, tie veido jaunu polifonisku Latvijas mākslas vēstures attīstības vēstījumu un aktualizē laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību. Mākslas parkā ir izstādīti 16 darbi, kas tapuši dažādos mākslas projektos pēdējo 30 gadu laikā, to autoru vārdi ir labi zināmi Latvijas mākslas vidē Aigars Bikše, Ēriks Božis, Evelīna Deičmane-Vida, Ivars Drulle, Reinis un Krista Dzudzilo, Dace Džeriņa, Andris Eglītis, Katrīna Neiburga, Jānis Noviks, Kirils Panteļejevs, Monika Pormale, Artūrs Virtmanis, Brigita Zelča-Aizpure, Iveta Laure. Raidījumā būs dzirdama saruna Latvijas Laikmetīgā mākslas centra projektu vadītāju Anete Skuju. Raidījumu vadījuma producente un vadītāja Anete Enikova. Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Latvijas Universitātes jauktais koris “Juventus” šo gadu pavada savas simtgades zīmē. Ko studentu korim nozīmē simts gadi un kā tiek sagaidīta jaunā simtgade - par to būs dzirdams sarunā ar kora māksliniecisko vadītāju Valdi Tomsonu. “Juventus” ir piedzīvojis dažādus laikus, dibināts 1920. gadā tikai dažus gadus pēc Latvijas valsts dibināšanas, piedzīvojis karus, padomju gadus un Latvijas brīvvalsts laikus un šobrīd izdzīvo pandēmiju. Kā laiks ietekmē kora identitāti, kā veidojas kora repertuārs, par to, kā tiek likti pirmie pamatakmeņi jaunajai simtgadei - par to vairāk klausies sarunā. Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" ir senākais Latvijas augstskolu koris. Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Jau sesto gadu tā mākslinieciskais vadītājs ir diriģents, mūziķis Valdis Tomsons. Atzīmējot kora simtgadi, Radio NABA ēterā būs dzirdams trīs raidījumu cikls, kas ir veltīts kora “Juventus” darbībai, tradīcijām, vēsturei un aktualitātēm - šī ir pirmā no cikla sarunām. Sarunu cikls klausāms katra mēneša pēdējā trešdienā, plkst. 19:00 – raidījumā “Kultūras ūnijas laiks”. Bet līdz gada beigām turpināsim ielūkoties arī citu Latvijas Universitātes māksliniecisko kolektīvu norisēs.

Jaunu gadu iesāksim ar sarunu par mūsdienu maģijas un fantāzijas pasauli, kurā patverties aicina divas pērnā gada izskaņā latviešu valodā iznākušas izdevniecības "Zvaigzne ABC" paspārnē iznākušas Džoannas K. Roulingas grāmatas "Kalambols laiku lokos" un "Fantastiskās būtnes un kur tās meklēt". Līdz ar atkal Radio NABA ēterā sarunas par Harija Potera pasauli. Šī vakara studijas viešņa Laura Dreiže - šo grāmatu tulkotāja, zinātniskās fantāzijas un fantastikas grāmatu autore. Raidījumu vada: Anete Enikova

Sarežģītās, līdz galam neizpētītās pagātnes marginālie stāsti pasaules un Latvijas kontekstā. Apslēptie varoņi, varones un varoņdarbi, vēstures artefakti un šodienas sajūtu refleksijas par šiem faktiem un liecībām. Šobrīd un jaunā gada pirmajos mēnešos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir apskatāmas divas Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstādes "Neērtās pagātnes. Saistītās vēstures" un "Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi", šī gada pēdējā "Kultūras ūnijas laiks"  raidījumā sarunājāmies ar izstāžu kuratorēm, mākslas zinātniecēm Ievu Astahovsku un Andru Silapēteri. Raidījumu vada: Anete Enikova

Latvijas Radio 6 – LU Radio NABA ēterā atgriežas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja audio stāsti, kas iepazīstina ar muzeja kolekcijā esošo gleznu mītiem un leģendām. Šoreiz 15 stāsti ik piektdienas rītu plkst. 11:00 Radio NABA ētera aicinās doties ceļojumā pa 19./20. gs. mijas seržģīto un pretrunīgo periodu Baltijas teritorijas mākslā. Šajā laikā visā Eiropas mākslā simbols kļuva par iecienītu instrumentu, lai runātu par dabas un cilvēka dzīves noslēpumaino un netveramo pusi. Vienlaicīgi Baltijā savu kulmināciju sasniedza augošā nacionālā pašapziņa, kas mudināja māksliniekus meklēt jaunus estētiskus kodus folklorā un tautas kultūras mantojumā. Audio stāsti ļauj dziļāk iepazīties ar izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” galvenajām tēmām: Daba, Dvēsele, Mīti un leģendas, kā arī gūt ieskatu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas simbolisma perioda spilgtāko pārstāvu mākslā un saskatīt viņu kopīgajā pienesumā Baltijas kultūras vienojošus motīvus un katrai tautai individuāli raksturīgas īpašības. Raidījumā būs dzirdama saruna ar Elīnu Bērziņu - LNMM Izglītības darba vadītāju, kā arī audio stāsti un mūzika no Radio NABA interpretāciju izlases "Rozentāls. Bez vārdiem". Raidījuma otrajā daļa īss ieskats Radio NABA dzimšanas dienas programmā un notikumos. Raidījumu vada: Anete Enikova

Nepieradinātās mūzikas festivāla „Skaņu mežs’2020” centrālie koncertvakari šogad notiks jau šajā nedēļas nogalē - 9. un 10. oktobrī kultūras ēkā Hanzas Perons (Hanzas iela 16a). Par festivālu, tā vēsturisko evolūciju, tagadni un nākotnes vīzijām Radio NABA ēterā būs dzirdama saruna ar vienu no festivāla veidotājiem Viestartu Gailīti. Pilnu festivāla programmu, ierobežojumiem un biļešu jaunumiem iespējams uzzināt www.skanumezs.lv

Bangojoša jūra ieskauj cilvēku – gravitācijas viļņi deformē telpu, radioviļņi to caurstrāvo, rentgena viļņi – caururbj, bet vēja viļņi – piepilda. Gaisma ir viļņi, skaņa ir viļņi. Visumam ir stīgu, tātad arī viļņveidīga uzbūve. Viss ir viļņi. Uz sarunu par viļņiem, kas ieskauj cilvēku, par viļņu vērošanu un viļņu vērošanas kultu Radio NABA studijā viesojās Artūrs Punte, tekstgrupas "Orbīta" pārstāvis. Izstāde "Viļņu vērošana" galerijā LOW, Ģertrūdes ielā 115, Rīgā, būs apskatāma no 2. – 7. oktobrim. Raidījumu vada: Anete Enikova.

No 8. līdz 10. oktobrim Rīgā un tiešsaistē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas norisināsies RIXC festivāls EKODATI, kurā māksla un zinātne sastopas, lai vairotu izpratni par ekoloģisko. RIXC Mākslas un zinātnes festivālā šogad notiks mākslinieciskas intervences un kritiskas diskusijas par ekoloģiju, datiem un mākslas katalizējošo lomu pasaulē, kurā par ikdienu ir kļuvusi saskarsme ar tādiem mūsdienu izaicinājumiem kā klimata izmaiņas, pandēmijas izraisītie pārrāvumi un ietekmes, un tiešsaistes tehnoloģiju neizbēgamā klātesamība. Radio NABA studijā viesojās festivāla pārstāves Agnese Baranova un Rasa Šmite. Raidījumu vada: Anete Enikova.

12. un 13. septembrī Survival Kit festivāla ietvaros pirmizrādi piedzīvos dejas izrāde - instalācija “Atkāpšanās”. Tas ir procesuāls 4h ilgs darbs par dzīves laicīguma ķermenisko pieredzi, kurā atainojas cilvēka un dabas nesaraujamā saikne. Izrāde aicina kopīgi nodoties kustības un laika lēnumam, radot telpu iztēlei, kurā pārskatīt esošo laiku un pārdomāt iespējamās nākotnes ainavas. "Atkāpšanās" ir mākslinieku personiska atbilde šim laikam, kurā tiek pausta vēlme atkāpties, nepiedalīties agresiju veicinošajos notikumos. Darbs ir personisks klusuma protests ne tikai tā autorei, bet arī visai radošajai komandai. Radošā komanda aicina apmeklētājus ļauties darba lēnumam un izdzīvot šo pieredzi kopā no sākuma līdz galam. Studijā viesosies horeogrāfe Kristīne Brīniņa.

Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros no ceturtdienas 10. septembra līdz oktobrim būs skatāms mākslinieces Ingrības Pičukānes fotoprojekts "Pastkartes no Moostes" grāmatu bārā "Bolderāja. Šovakar uz sarunu Radio NABA studijā viesojās māksliniece Ingrīda Pičukāne un kuratore Šelda Puķīte. Mākslinieces-feministes Ingrīdas Pičukānes humoristiskais pašterapijas fotoprojekts ir tapis kā veltījums ķermeņa pozitīvismam un seksīgumam. Māksliniece vairāk nekā divdesmit gadus nebija vilkusi šortus, jo agrā tīņu vecumā kāda draudzene, ieraugot viņu minisvārkos, teikusi, ka ar tik resnām kājām gan nevajadzētu vilkt tik īsus svārkus. Pēc tam esot sekojuši arī citu draudzeņu komentāri, kas Ingrīdai lika saprast, ka savas resnās kājas tomēr ir jāslēpj. 2018. gada vasarā, strādājot un dzīvojot MoKS rezidencē, kas atrodas Moostes mazpilsētas teritorijā, Igaunijā, Ingrīdai atvērās ķermeņa pozitīvisma čakra. Radās nepārvaram vēlme sajust vēju un sauli uz kājām un vēderiņa, respektīvi, pieņemt savu ķermeni. Moostes muižas komplekss un angļu stila parks, kā arī bijušā padomju laika kolhoza drupas kopā rada ļoti kontrastainas pastorāles iespaidu. Kultūras slāņiem apaugusī vide, kura atgādina savdabīgu starptelpu, palīdz veidot projekta ironisko fonu, reizē ļaujot autorei atbrīvoties un ļauties iekšējām pārmaiņām. Ingrīda raksturo Moosti kā vietu, kuras patiesībā nav. Tā ir mākslinieces personīgā “Indija”, kurā atrast sevi. Moostes nekurzeme simboliski tiek pārcelta uz Rīgu, kur dažādu stilu un laika perioda rāmjos noformētā foto sērija tiek sapludināta ar bāra “Bolderāja” eklektisko stilu un demokrātisko atmosfēru. Lai gan “Moostes pastkartes” ir personīgs stāsts un pieredze, tas vienlaicīgi iztaujā arī sabiedrības spiediena rezultātā radītās ķermeņa reprezentācijas normas. Projekta foto un tekstu materiālu tapšanā ir asistējusi arī latviešu komiksu izdevniecības “kuš!” redaktore Sanita Muižniece.   Sarunu vada: Anete Enikova.

Sestdien ar masku gājienu tiks atklāts festivāls „Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020”, kas Rīgas pilsētvidē ļaus baudīt 12 jaunradītus Latvijā dzīvojošu mākslinieku darbus. Festivāls tks atklāts ar masku gājienu, kas no Tallinas ielas pagalma dosies cauri Rīgas centram līdz Āgenskalna tirgum, pa ceļam atklājot vairākus mākslas darbus. Atklāšanas gājiens veidots parādes teātra formā, radošajā komandā apvienojot kvadriennāles dalībniekus,  teātra trupu "Kvadrifrons", fondu "Initium" un Rīgas cirku. Tēlniecības kvadriennāle Rīga norisināsies 13. reizi, un kopš 1972. gada tā ir bijusi platforma gan Latvijas, gan pasaules pieredzi guvušo mākslinieku radošajam darbam, gan jauno talantu atpazīstamības veicināšanai, kā arī starptautiskas mākslas kopienas stiprināšanai.  Gājiens iekļauts ikgadējā Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” programmā.

4.septembrī ar moto "Būt drošībā ir bīstami" tiks atklāts 11. laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit. Šogad festivāla kuratore Katja Krupeņņikova aicinājusi māksliniekus aplūkot drošības jēdzienu no dumpinieciska skatu punkta.Vai iespējams mainīt pieņēmumus par drošības jēdzienu? Kas ir drošības pamatā? Kāpēc drošība reizēm ir bīstama? Festivāla laikā apmeklētāji aicināti uz publiskās programmas "Kommunalka-Community" pasākumiem, kas norisinās gan festivāla telpās, gan ārpus tām kā raidījumu cikls Radio Naba. Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit ir viens no vērienīgākajiem ikgadējiem laikmetīgās mākslas notikumiem Baltijā kopš 2009. gada.  Studijā viesosies Laikmetīgā mākslas centra kuratore Inga Lāce un māksliniece Evita Goze.

No 27. līdz 31. augustam Rīgā norisināsies četras starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” izrādes – gan vairākas pirmizrādes, gan Latvijas laikmetīgās dejas vēsturē nozīmīga projekta atjaunojums. Festivāls “Laiks dejot”, kas tradicionāli notiek jūnija sākumā četru dienu garumā, šogad Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ māksliniecisko programmu piedāvā pakāpeniski. Jūnijā festivāla ietvaros jau notika Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) topošo dejas mākslinieku darbi, kas bija veidoti attālināto studiju apstākļos. Oktobrī un novembrī plānots izrādīt Norvēģijas, Somijas un Islandes mākslinieku izrādes, tādējādi ļaujot iepazīt Ziemeļvalstu laikmetīgo deju un atklājot šī gada festivāla centrālo tēmu – Ziemeļi. Iecerēts, ka rudenī festivālā viesosies arī Slovēnijas mākslinieku izrāde, kas iezīmēs pāreju jau uz nākamā gada “Laiks dejot” tēmu – Balkāni. Radio NABA studijā uz sarunu viesojās Latvijas laikmetīgās dejas pioniere, pamatlicēja Olga Žitluhina ar stāstiem par izrādēm "Es biju šeit" un "Zūdības dejas".

"Grosombols" - horeogrāfa Klāva Liepiņa izrāde par vīrietības meklējumiem ķermenī, uzvedībā, pārliecībā, emocionalitātē un sabiedrības priekšstatos vai ekspektācijās, savu pirmizrādi piedzīvos jau šajā nedēļas nogalē jaunajā kultūras vietā "Točka". Rietumu sabiedrības vēlmē radīt ideālo vīrieša tēlu, jauni zēni, pusaudži un pieauguši vīrieši tiek pakļauti toksiskās maskulinitātes stereotipiem un aizspriedumiem, par to kā jāuzvedas un kā ir jājūtas šim dzimumam. Ideja par to, ka vīrietis nav vai nedrīkst būt emocionāls vai ievainojams bloķē iespēju un izpratni šīs sajūtas sevī atpazīt un izpaust, kas, savukārt, noved pie destruktīvām rīcībām, lai kaut kā tiktu ar šīm emocijām galā. Izrādē horeogrāfs Klāvs Liepiņš risina savus personīgos meklējumus maskulinitātē, vēršot uzmanību nepieciešamībai pārvērtēt bināro izpratni par dzimumu īpašībām, un veicināt pārdomāt vai emocionalitāte, maigums, jūtīgums ir atbilstošs tikai vienam no dzimumiem. Radio NABA studijā uz sarunu viesojās horeogrāfs Klāvs Liepiņš un izrādes dramaturģe Linda Krūmiņa.

30. un 31. augustā festivāla “Laiks dejot” ietvaros Latvijas kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts”  gaidāma laikmetīgās dejas izrādes “Otrā pusē” pirmizrāde. Laikmetīgās dejas izrāde “Otrā pusē” ir scenogrāfa Dmitrija Gaitjukeviča, horegrāfes Elīnas Gaitjukevičas un komponistes Annas Ķirses kopdarbs, kas veidots sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju. Izrādes izpildītāji ir topošie laikmetīgās dejas profesionāļi – Dejas mākslas otrā kursa studenti, kuriem šī izrāde reizē ir arī kursa darbs. Šovakar Radio NABA studijā viesosies scenogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs un horegrāfe Elīna Gaitjukeviča. Raidījumu vada: Anete Enikova

14.augustā pirmizrādi piedzīvos teātra trupas “Kvadrifrons” interaktīvā telefonizrāde “Rolanda dziesma”, kas  balstīta franču viduslaiku eposā, kurā poētiski aprakstīta karavadoņa Rolanda un viņa karaspēka sagrāve cīņā ar baskiem. “Kvadrifrona” versijā eposa darbība pārcelta uz mūsdienu Latviju - asiņainajā sadursmē iesaistās nevis franču un basku karaspēki, bet gan Latvijas lauku kori, kas cenšas pārspēt viens otru talantā un viltībā, lai nokļūtu Rīgā, Dziesmu svētku noslēguma koncertā.  Studijā viesosies izrādes radošās komandas pārstāvji Klāvs Mellis un Kārlis Tone.

“Homo Novus” programmas centrā šogad laiks, telpa un kopradīšana kā laikmetīgā teātra pamatprincipi. Festivāls pasludina pilsētu par tā skatuvi un sapludina mākslu ar pašu dzīvi, jo, tikai ietiecoties tajā, ir iespējama īsta konfrontācija ar sevi un realitāti. Šogad teju visas festivāla izrādes aicina skatītājus aktivizēt ne tikai prātu un sirdi, bet iesaistīties arī ķermeniski. Programmu veido izrādes, kas runā par sarežģītiem un noklusētiem jautājumiem, pārstāvot māksliniekus no Latvijas, Lielbritānijas, Honkongas, Itālijas, Norvēģijas un Čīles. Festivālā iekļautas gan izrādes, gan izstādes ar izrādes elementiem; darbi kurus var piedzīvot gan vienatnē vai divatā, gan – atrodoties pilsētas ielās kopā ar svešiniekiem. Ir 30 minūšu garas izrādes, bet ir arī tādas, kas ilgst septiņas stundas vai pat vairākas desmitgades. Festivāls norisināsies no 28. augusta līdz 10. septembrim Rīgā un Cēsīs.

No 15. līdz 20. augustam Rīgas pilsētvidē un Rīgas cirkā notiks laikmetīgā cirka festivāls “Re Rīga!”. Dzegužkalnā 15. un 16. augustā paredzētas Rīgas svētku programmā iekļautās cirka izrādes, kā arī Rīgas cirka skolas aktivitātes bērniem. Savukārt no 18. līdz 20. augustam festivāls piedāvās izrādes Rīgas centrā – Rīgas cirkā un tā apkaimē, K. K. fon Stricka villā un citviet. Ielu mākslas un laikmetīgā cirka festivāls “Re Rīga!” notiek astoto gadu, un tas ir lielākais laikmetīgā cirka un ielu mākslas notikums Baltijā. Festivāls ik gadu skatītājus iepazīstina ar jaunām, līdz šim šeit maz iepazītām kultūras formām. Šogad festivāla laikā Rīgas cirkā Merķeļa ielas pusē darbosies cirka preču veikaliņš. Par šī gada festivāla programmu sarunāsimies ar festivāla pārstāvi Odriju Fišeri.

Māka žonglēt, spēja noturēt līdzsvaru un kocentrēties, iemaņas aktiermeistarībā, veiklība un laba sadarbības prasme, — tas noder ne tikai cirkā, bet arī dzīvē. Augusts un septembris ne tikai ir piesātināti ar cirka mākslas notikumiem, bet arī Rīgas cirka skola sākusi uzņemt jaunus dalībniekus - gan pieaugušos, gan bērnus. Šovakar sarunāsimies ar Rīgas cirka skolas vadītāju Māru Pāvulu par cirka mākslas izglītību, aktualitātēm un jaunumiem Rīgas cirkā.

No 31.jūlija līdz 2.augustam notiks festivāls “Komēta” - sociāls un kultūras eksperiments trīs dienu garumā, kas aicina praktizēt prāta brīvību, klausoties lekcijās un piedaloties darbnīcās, dejojot un baudot mūziku no visas pasaules, atrodoties uz salas Daugavgrīvas cietoksnī. Katru gadu festivāla ietvaros kopā ar Bolderājas grupu tiek organizētas  vairākas talkas cietokšņa saglabāšanai un teritorijas sakopšanai. Šogad Daugavgrīvas cietoksni atdzīvinās ne tikai talkas un festivāls, bet arī “Komētas kopienas diena” un “Komētas dejas”. Par festivāla programmu, meistarklasēm un nākotnes iecerēm sarunāsimies ar vienu no “Komētas” organizatoriem Kasparu Kondratjuku.

Vai mēs varam būt brīvi pasaulē, kuru veidojam mēs paši? Vai mēs esam gatavi pieņemt to, kas mēs esam un kur mēs esam? Kā šīs pasaules pieņemšana un deformēšana izpaužas 21. gadsimta cilvēka apziņā? Tie ir jautājumi, ko uzdod horeogrāfefs Karīnas Lapšinas izrāde Я, ТЫ, МЫ – РАВНЫ (ES, TU, MĒS – VIENLĪDZĪGI).  Horeogrāfe Karīna Lapšina par izrādi: “Mamma man stāstīja, ka bērnībā biju mierīgs bērns un vienmēr vēroju apkārt notiekošo, skatoties pa logu. Varbūt mans pieskāriens ar skatienu apkārtējai pasaulei ir iemesls tam, kāpēc es sevī cenšos satilpināt visu pasauli, kurai reiz esmu pieskārusies. Es meklēju ceļu, kā identificēties ar visu pasauli, nevis būt tikai pašai, jo dažreiz šķiet, ka ar mani vienu ir par maz. Bet nē – ar to ir pietiekami.”  Studijā viesosies izrādes horeogrāfe Karīna Lapšina. Sarunāsimies par laikmetīgās dejas un populārās kultūras simbiozi, kā arī dejas studijām pandēmijas laikā.

Izstāde “Savvaļa” mežonīgā dabas teritorijā starp Dūķiem un Jaundrustiem būs aplūkojama līdz gada beigām. Savus darbus tur iekārtojuši Andris Eglītis, Raitis Hrolovičs, Kate Krolle un Reinis Bērziņš, Austris Mailītis, Katrīna Neiburga, Jānis Noviks, Kaspars Podnieks, Liene Rumpe, Kristīne Upīte un Linda Vidgorčika, bet augustā viņiem pievienosies jauni mākslinieki. Raidījumā klausies sarunu ar mākslinieku un savvaļas saimnieku Andri Eglīti. Ceļotājiem, mākslas vērotājiem un māksliniekiem, vietējiem kaimiņiem, sēņotājiem un garāmbraucējiem izstāde bez darba laika un pieskatītājiem izveidota kā pieredze, kurā var iegremdēties gan 15 minūtēs, gan uzkavēties kaut nedēļas garumā. Mākslinieku darbi izvietoti īpašā trīs sarežģītības līmeņu maršrutā, kas apmeklētājiem sagādās mākslas un dabas sastapšanas prieku. “Katrs var izvēlēties, kā “Savvaļu” piedzīvot – kā izpļautu ērti noejamu celiņu, garāku blandīšanās taku vai ne vienmēr sausām kājām brienamu klejojumu ar aptuvenām norādēm. Cilvēks izstādes pieredzes ātrumu nosaka pats. Te var peldēties dīķī un vērot dabas horizontu, palīst zem strūklakas, uzcelt telti un pārnakšņot, apmesties zem nojumes un radīt kaut ko savu, bet var ieskriet tikai uz mirklīti – daba un māksla ar jums visu izdarīs pati,” stāsta Andris Eglītis.   Plašā dabas teritorija ar pļavām, purvu, mežu un ieaugušām mājokļu drupām vairāku gadu garumā bijusi Andra Eglīša savvaļas darbnīca, vienatnes radošo klejojumu un dabas materiālu ieguves vieta – piemēram, tieši šeit radīti ar Purvīša balvu novērtētie “Zemes darbi”, iegūtas dabisko izejmateriālu gleznošanas krāsas no smiltīm, māla, dubļiem, purvā gulējuši bebru apstrādātie baļķi, no kuriem tēstas skulptūras. Ideja par “Savvaļas” iekārtošanu plašākam cilvēku lokam dzimusi jau sen, taču tieši pandēmijas laiks bija impulss to izdarīt, lai turpinātu samazināt pilsētas dzīves ātrumu un pieredzētu vietējo ceļojumu prieku. Ieeja izstādē ir bez maksas. Lokācijas koordinātas 57°12'43.4"N 25°58'05.7”E, maršuts no Rīgas https://ieej.lv/savvalalokacija Raidījumu vada: Anete Enikova

“Wunderkammer” izstādes ideja radusies, atsaucoties uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī  mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Tāpat arī – iedvesmojoties no ziņkārības kabineta tradīcijas, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 16. gadsimtā. Tolaik ziņkārības kabineti bija neatņemama augstmaņu un aristokrātu dzīves sastāvdaļa, kuros viņi nereti uzglabāja dažādus retus vai savdabīgus priekšmetus, izstādot un izrādot tos saviem viesiem. Kolekcionēšana, ietverot sevī domu par pasauli kā dažādu stāstu, zināšanu un brīnumainu objektu apvienojošu visumu, dažādos laikos kalpojusi par iedvesmas avotu arī māksliniekiem, dodot iespēju radīt individuālas, vizionāras un nenoliedzami skaistas mikropasaules. Izstādē “Wunderkammer” skatāmās mākslinieku kolekcijas variējas no dzīvnieku fotogrāfiju sērijām līdz pat procesuāliem performanču darbiem. No 24. jūlija Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 starptautiska grupas izstāde “Wunderkammer”, pievēršot uzmanību kolekcionēšanas fenomenam un atklājot, kā mākslinieki izmanto savas un citu kolekcijas, lai radītu jaunus mākslas darbus. Raidījumā sarunāsimies ar izstādes kuratori Šeldu Puķīti.

Fiziskā teātra un performanču māksliniece Vita Malahova šovasar mēnesi dzīvoja Susējā piedaloties sociāli atbildīgas mākslas rezidenču programmā. Tās rezultātā jauna izrāde “Lai dzīvo putni!”, kas tapusi iedvesmojoties no komunikācijas ar Aknīstes novada vecajiem ļaudīm un psihoneiroloģiskās klīnikas pacientiem. Māksliniece veica regulāras telefonsarunas ar Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas iedzīvotājiem. Sarunu laikā tika apspriestas tādas tēmas kā ilgas, daba, mīlestība, dzeja. “Lai dzīvo putni!” ir paredzēta kā klausāmizrāde – gājiens Susējas mežā, kura laikā skatītāji tiks aicināti izmantot savus mobilos telefonus un audio austiņas. Starp fantastiku, realitāti un humoru šī izrādes ideja izriet no vienkāršas vēlmes aicināt skatītāju rūpēties un ieklausīties vienam otrā. Ar mākslinieci tikāmies īsu brīdi pēc šīs izrādes pirmās versijas (work in progress) sastapšanās ar skatītājiem Sansusī talkā. Radio NABA ēterā būs dzirdama intervija par mākslinieka darbu rezidencē, par izrādi, par teātra transformācijas modeļiem. Biedrības “Sansusī” 2018. gadā aizsāktā sociāli atbildīgas mākslas rezidenču programma centrā “Susēja” uzņem māksliniekus, lai veicinātu dažādu Aknīstē mītošo sociālu grupu iesaisti un izpratni par laikmetīgās mākslas procesiem. Līdz šim rezidenču centrā “Susēja” savas radošās iniciatīvas kopā ar vietējiem ļaudīm realizējuši jau 16 mākslinieki gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Rezidenču programma “Susējā” notiek Valsts kultūrkapitāla fonda un Ziemeļvalstu kultūras punkta līdzfinansētu projektu ietvaros.

Turpinot teātriem neierasto vasaras sezonu, Dailes teātris ar melnā humora, politnekorektuma un ironijas pilnu skatienu aicina pievērsties pandēmijas ēnā piemirstiem, taču ne mazāk būtiskiem jautājumiem izrādē "Sidraba šķidrums". Radio NABA ēterā uz sarunu viesosies izrādes režisore Paula Pļavniece un dramaturģe Justīne Kļava. Vai Latvijai vajadzētu ratificēt Stambulas konvenciju? Vai konservtīvo vērtību piekritēji aizmirsuši, ka dzīvo divdesmit pirmajā gadsimtā? Kā vairojas sliekas? Un visbeidzot - kas kopīgs viendzimuma pāriem un vampīriem? Šos un vēl citus jautājumus risina seši trīsdesmitgadnieki, kurus vieno ģimenes, senas draudzības vai pirmās mīlestības saites, bet šķeļ kardināli pretēji uzskati politikā. Vienā vasaras naktī, laikā no saulrieta līdz saullēktam minētā kompānija gatavojas kopīgi rīkotām kāzu svinībām, taču nenojauš, ka ilgi gaidītais un priecīgais notikums izvērtīsies nežēlīgā kaujā par labāko iespējamo vērtību sistēmu. Izrāde, kam dots žanra apzīmējums "Kauja pie kritenes. Komēdija", cenšas noskaidrot - kā un vai iespējams rast saprašanos laikā, kad sabiedrībā saduras divas polarizētas pasaules. "Sidraba šķidrums" top sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS. Šī ir pirmā abu teātru kopīgi iestudētā izrāde, kas savu pirmizrādi piedzīvos 23. jūlijā.