Eiro fokusā

Oktobra beigās Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu kopējais apjoms komercbankās bija nepilni 10 miljardi eiro. Latvijas Bankas dati liecina, ka, ņemot vērā silto rudeni, mājsaimniecībām oktobrī vēl izdevās nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos, bet novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Piemēram, mājsaimniecību termiņnoguldījumi gada laikā samazinājušies par 4,2%. "Citadeles" bankas veiktā aptauja liecina, ka 14% iedzīvotāju, lai samaksātu rēķinus, jau sākuši tērēt uzkrājumus.

Lietuvas kompānija “Pulsar Optics”Daugavpilī ienāca pirms pusotra gada un šobrīdjau nodarbina gandrīz 200 cilvēkus. Uzņēmums specializējas civilo termovizoru ražošanā, tā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 70 valstīm visā pasaulē.Latgales uzņēmējdarbības centra rīkotajā šī gada konkursā “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva” uzņēmums tika atzīts par gada sociāli atbildīgāko uzņēmumu reģionā. “PulsarOptics” ziedoja Daugavpils reģionālajai slimnīcaijaunas funkcionālās gultas, kas ļāva slimnīcai paplašināt iespējas savlaicīgi uzņemt un ārstēt ar Covid-19 inficētus pacientus. Tāpat šis uzņēmums ziedoja150 tūkstošus eiro, lai atbalstītu Ukrainas bēgļus Latvijā.  Plašāk- Silvijas Smagares sagatavotajā ierakstā.

Likumdevēja darbakārtībā nonākusi problēma, ka tūkstošiem namsaimnieku nevar nokārtot būvju ekspluatācijā pieņemšanas lietas, jo Valsts zemes dienestā izveidojušās iespaidīgas rindas pat gada garumā un ilgāk. Pēc divām nedēļām zemes dienestam uzdots nākt klajā ar piedāvājumu, kā rindas mazināt. Un dienests piedāvā atteikties no bezjēdzīgām birokrātijas procedūrām. Tam gan būs jāgroza normatīvi.

Brīvo darba vietu skaits trešajā ceturksnī Latvijā pieaudzis par 10 procentiem. Latvijas darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite prognozē, ka šo vietu skaits tuvākajā laikā saruks, bet nostabilizējoties ekonomikai iedzīvotāju trūkums atkal kļūs par būtiskāko problēmu darba devējiem. Vienlaikus aizvadītajā gadā vērojamas pozitīvas tendences bezdarba, īpaši ilgstošā bezdarba samazinājumā.

Labdarības organizācija "ziedot.lv" šogad savākusi vislielāko summu tās pastāvēšanas vēsturē – 19 miljonus eiro un to var skaidrot gan ar to, ka Latvijas iedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ļoti aktīvi ziedojuši Ukrainas iedzīvotājiem un Ukrainas aizsardzībai, gan ar to, ka ekonomisko krīžu laikā iedzīvotāji vairāk ziedo labdarībai. Šogad vairāk naudas saziedots arī  Latvijas bērniem, veselības aprūpei un dzīvnieku patversmēm.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktualizējas jautājums par dāvanu pirkšanai un svētku mielastam paredzēto tēriņu apmēru. Daļa pierobežā aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka svētkus svinēs, izmantojot iekrāto naudu un savā saimniecībā izaudzēto produkciju. Citi plāno samazināt tēriņus dāvanām. Savukārt lieltirgotāji atzīmē, ka decembrītirdzniecības vietās pirktākais produkts ir mandarīni. Vairāk Ivetas Čigānes veidotajā ierakstā.

Investējot 120 miljonus eiro Latvijas Universitāte (LU) tuvākajos četros gados Pārdaugavā, Torņakalnā, paplašinās Akadēmisko centru ar vēl vairākām ēkām. Dabas un Zinātņu mājām piepulcēsies Rakstu māja, Tehnoloģiju, Veselības, Sporta  un Studentu māja. Vai Akadēmiskais centrs spēs radīt spēcīgu grūdienu Torņakalna attīstībai?

Amerikas Savienoto Valstu valdība pagājušajā nedēļā kriptovalūtu biržas FTX dibinātājam un bijušajam vadītājam Samuelam Benkmenam-Frīdam izvirzīja apsūdzības vairākos finanšu noziegumos. Frīda nelegālās aktivitātes raksturotas kā viena no lielākajām krāpniecībām ASV vēsturē. Šis skandāls Savienotajās Valstīs radījis diskusijas par nepieciešamību noteikt stingrāku kriptovalūtas nozares regulējumu.

Iepriekšējā Saeima nolēma, ka no nākamā gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā būs 620 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā. Minimālā alga tiek celta, lai cenu pieauguma apstākļos mazinātu nabadzības riskus un lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga nākamgad būs lielāka nekā Latvijā. Lietuvā minimālā alga būs 800 eiro, Igaunijā - 725 eiro mēnesī. Darba devēji iebilst, ka lēmums par minimālās algas celšanu netika saskaņots ar sociālajiem partneriem un uzskata, ka minimālās algas celšanai jānotiek vienlaikus ar neapliekamā minimuma palielināšanu.

Latvijā būtiski samazinās dabasgāzes patēriņš. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada 10 mēnešos valstī patērētās dabasgāzes apmērs samazinājies par 35,9% jeb vairāk nekā par trešdaļu. Patērētāji kļuvuši taupīgāki, siltina ēkas un gāzes vietā apkurei vairāk izmanto šķeldu. Kādi faktori ietekmē gāzes patēriņu?

Ne viens vien tieši šobrīd sāk meklēt dāvanas, ar kurām iepriecināt sev tuvākos gaidāmajos svētkos. Lielisks veids, kā to izdarīt, ir sarūpēt dāvanā Latvijā radītu produktu. Idejas var smelties Latvijas biznesa inkubatoru sociālo tīklu kontos, kur skatāmi pieci svētku katalogi, kuros apvienoti 12 Latvijā radītie produkti un piedāvātie pakalpojumi. Tieši šie katalogi var kļūt par palīgu ikvienam, kurš svētkos vēlas dāvināt ko īpašu un Latvijā radītu vai meklē unikālus produktus savam svētku galdam.

Preses izdevējiem tēriņi par avīžu un žurnālu nogādāšanu līdz lasītājiem no nākamā gada būs par 11 procentiem lielāki. Tādēļ ar valsts nodrošināto nepilnu septiņu miljonu eiro atbalstu preses piegādei būs par maz, un politiķi un ierēdņi plāno par salīdzinoši nelielas papildu dotācijas atrašanu.Kā aizrit abonēšanas kampaņas un kā nākamajā gadā darbu plāno reģionālās preses izdevēji?

Augot pārtikas cenām un komunālo maksājumu rēķiniem, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāji šoziem meklēs iespējas, kā gūt papildus ienākumus. Lielākā daļa gatavojas meklēt otru darba vietu, citi gatavi veikt papildus ārštata darbus, palielināt slodzi esošajā darba vietā vai strādāt brīvdienās, savukārt, citi gatavojas tirgot paštaisītu produkciju vai pārdot savā īpašumā esošo automašīnu vai mājokli. Cik šobrīd ir brīvas vakances darba tirgū un cik liela interese darba devējiem ir par pusslodzes darbiniekiem?

Vasaras beigās 24 Eiropas valstīs tika aptaujāti vairāk nekā 24 000 iedzīvotāji, lai noskaidrotu, kāda ir mājsaimniecību finansiālā situācija un cik viegli vai grūti viņiem ir samaksāt rēķinus. 63% Latvijas iedzīvotāji atzina, ka šogad viņu finansiālā situācija ir sliktāka nekā pirms gada. Eiropā šis rādītājs ir nedaudz zemāks - vidēji 59% iedzīvotāju vērtē, ka viņu finansiālā labklājība pasliktinās. Eksperti aicina neizmantot patēriņa vai ātros kredītus, ja rodas problēmas ar rēķinu apmaksu, bet doties pēc palīdzības uz pašvaldību.

Līvānu optiskās šķiedras uzņēmums attīstībā iegulda 24 miljonus eiro

Jau vairākus mēnešus tirdzniecības centri dažādos veidos taupa energoresursus – gan samazina apgaismojuma intensitāti, gan temperatūru telpās, gan modernizē apkures sistēmas. Ietaupījums ir vērā ņemamas, tomēr Ziemassvētku laiks nes jaunu izaicinājumus, kā taupības pasākumus salāgot ar svētku rotājumiem, gaismiņām uz veikalu fasādēm un spuldzīšu virtenēm svētku egles zaros. Skaidrojam, kā tirdzniecības centriem izdodas radīt svētku sajūtu, bet vienlaikus taupīt, cik iespējams.

Covid-19 pandēmijas pīķa laikos kravu pārvadājumi bija viena no tām nozarēm, kas no ierobežojumiem cieta vismazāk, jo preces starp ražotājiem un pircējiem bija jāpārvadā jebkādos apstākļos. Tagad, kad diktātu globālajos notikumos pārņēmušas Krievijas agresijas sekas, izmaiņas piedzīvo arī kravu pārvadājumi – daļai nākas pārorientēt braukšanas virzienus, un pastiprinās cīņa gan par klientiem, gan autovadītājiem.

Lēmums par zirņu proteīna rūpnīcas būvniecību Jelgavā tika pieņemts jau 2021. gada beigās, bet korekcijas plānos ienesa gan Covid pandēmija, gan karš Ukrainā, gan cenu pieaugums. Šobrīd kompānija „ASNS Ingredient” Jelgavā iegādājusies zemi rūpnīcas būvniecībai, turpinās projektēšanas darbi un atrasts stratēģiskais partneris Vācijā, ar kuru līgumu plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

Ziemassvētku dāvanas daudzi arī šogad iegādājas interneta veikalos un sev ērtā laikā izņem pakomātā. Šis pandēmijas laikā radies paradums izrādījies noturīgs, un kopš novembra beigām un starptautiskās "black friday" jeb tā saucamās melnās piektdienas, pircēji ļoti aktīvi interneta veikalos iegādājas arī Ziemassvētku dāvanas. Lai pirkumus paspētu saņemt līdz Ziemassvētkiem, uzņēmumi, kas piegādā starptautiskos un vietējos sūtījumus, aicina pirkumus veikt savlaicīgi.

Daugavpils Būvniecības tehnikumam ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss,un ar šo mācību gadu mainīts arī tā nosaukums.No Būvniecības tehnikuma tas ir kļuvis par Latgales industriālo tehnikumu.Tas uzliek savu atbildību, uzsver tehnikuma vadītāja Ināra Ostrovska, un īpaši liek piedomāt gan par profesijām, kas nepieciešamas tieši reģiona uzņēmējiem.Plašāk- Silvijas Smagaresveidotajā ierakstā.

Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ Eiropas valstis lēmušas atteikties no Krievijas gāzes, tādēļ šovasar steigā tika meklēti citi gāzes avoti. Gāzes cena pīķi sasniedza augustā, kad tā bija vēsturiski augstākajā līmenī - 349,9 eiro par megavatstundu. Eiropai turpinot nodrošināt jaunus avotus un piepildot gāzes krātuves, gāzes cena kritusies un nu ir zem 130 eiro par megavatstundu. Tomēr vai ilgi tā saglabāsies tik zema?

Pēc diviem mēnešiem picēriju un kafejnīcu apmeklētāji pamanīs, ka tirgū ir kļuvis par pāris zīmoliem mazāk un desmit slēgtām ēstuvēm vairāk. Uzņēmējs norāda, ka tā arī nav spējis atgūties pēc pandēmijas ierobežojumiem, kas daudzus mājās iesēdušos cilvēkus pieradinājuši gatavot pašiem. Tagad, kad karš diktē strauju cenu kāpumu un bailes par nākotni, kafejnīcās sēdētāju atkal kļūst mazāk.

Elektroapgādes uzņēmumiem jāpārskata plānotā tarifu paaugstināšana, valdība meklēs iespējas kompensēt tarifu pieaugumu no Eiropas Savienības fondiem .

Šogad Latvijā ir saules paneļu bums. Īpaši aktīvi saules paneļus uzstādījušas mājsaimniecības un to kopējā jauda tuvojas 100 megavatiem. Nākamajos gados plānots uzbūvēt arī vairākus lielus saules parkus, piemēram, Rīgas Brīvosta šonedēļ rīkoja izsoli par saules enerģijas parka celtniecību Spilves pļavās 170 ha platībā. Bet bažas par to, cik izdevīga būs saules enerģijas izmantošana, raisa elektroapgādes uzņēmumu vēlme celt tarifus.

Gunita Mūrniece-Krišāne 2018.gada nogalē radīja savu apģērbu zīmolu bērniem „Bencha Muude”, zīmola nosaukumā iekļauti vārdi latgaliski - beņķis un mode. Un domājot, kādēļ beņķis, jo tieši uz tā Gunita sēdēja, sākot šūt pirmos apģērbus bērniem. Lai attīstītu savu biznesa ideju, Gunitai palīdzēja Biznesa inkubatora programma. Šobrīd jaunā uzņēmēja ir nonākusi līdz savai dizaina apģērbu studijai, kas nupat kā atklāta Ludzā.

Pagājušajā nedēļā tika pagarināta vienošanās par labības eksportu, kas ļauj eksportēt labību un dažādus lauksaimniecības produktus no trim Ukrainas jūras ostām. Lai gan ne bez dažādiem šķēršļiem, kuģi pa Melno jūru graudus izved joprojām. Vienlaikus arī vajadzība pēc šīm kravām šo sūtījumu galamērķos mazāk attīstītajās valstīs joprojām ir liela.

Latvijas iedzīvotāji pēdējos mēnešos izrāda pastiprinātu interesi par krājobligāciju iegādi, un, salīdzot ar pagājušā gada izskaņu, šobrīd krājobligāciju apjoms, kas ir iedzīvotāju īpašumā, ir dubultojies. Patlaban iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir sasniedzis gandrīz desmit miljonus eiro. Kas veicinājis krājobligāciju likmju kāpumu, kas iet roku rokā ar pieprasījuma palielināšanos.

Visbiežāk ekonomikas sižetos stāstām par cenu celšanos, bet cenas mēdz arī samazināties. Šobrīd lētāki kļuvuši koksnes produkti – sākot ar koksnes kurināmo, zāģbaļķiem un papīrmalku. To ietekmē gan pieprasījuma kritums, gan laika apstākļi - siltais rudens. Eksperti gan skaidro, ka cenu samazināšanās var būt arī īslaicīga, tomēr tik lielu paniku koksnes tirgū kā šovasar nākotnē neprognozē.

Pārdodot savu ģimenes auto un iegādājoties vecu, nolaistu ēku industriālajā teritorijā, Edgars un Inga Kaļvas kovida laikā uzsāka savu uzņēmējdarbību. Drīz apritēs gads kopš Balvos darbojas aktīvā dzīvesveida centrs „Kureti Cafe”, kļūstot par tūristu un vietējo iedzīvotāju iecienītu galamērķi un brīvā laika pavadīšanas vietu. Nupat kā Edgara un Ingas izveidotais ir novērtēts arī ar Latgales reģiona uzņēmēju gada balvu nominācijā „Gada jaunais uzņēmējs”. Vairāk par Kaļvu ģimenes izveidoto Lāsmas Zutes-Vītolas sagatavotajā ierakstā.

Gan patērētāji, gan pārtikas produktu ražotāji inflācijas augšupejas laikā meklē veidus kā ietaupīt. Pircēji lūkojas pēc precēm ar zemāku cenu, bet pārtikas ražotāji pievelk jostu un samazina ražošanas izmaksas – meklē lētākus enerģijas veidus, samazina produktu klāstu, maina arī receptūras un iepakojumu.

Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, no šīs valsts izbraukuši miljoniem bēgļu. Pašlaik Eiropā reģistrēti 4,5 miljoni ukraiņu bēgļu, no kuriem lielākā daļa apmetušies Eiropas Savienības valstīs, kas robežojas ar Ukrainu - Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Polijā. Lielā bēgļu plūsma Ukrainas kaimiņvalstīm radīja virkni izaicinājumu un atstājas ietekmi arī uz šo valstu ekonomiku. Kā lielais bēgļu pieplūdums ietekmējis Polijas ekonomiku?

Auto nozare Latvijā vēl nav atkopusies no Covid pandēmijas, bet šobrīd tirgū vērojams gan jaunu, gan lietotu automašīnu trūkums. Šoziem gaidāms arī iedzīvotāju pirktspējas kritums, tāpēc svarīgs ir jautājums, kā samazināt izdevumus par transportu. Aptauja liecina, ka auto īpašnieki gatavojas taupīt uz mašīnu apkopi un nepirkt jaunas ziemas riepas, bet auto tirgū piedāvā jaunu pakalpojumu – auto abonēšanu uz gadu par fiksētu cenu.

Regulāri dzirdam, kā uzņēmējdarbību, sākot ar ražošanu un beidzot ar tirdzniecību, ietekmē energoresursu cenu kāpums un inflācija. Šie faktori ietekmē arī medicīnas nozares uzņēmumus, kuriem būs grūti šoziem ietaupīt, samazinot apgaismojumu vai apkuri. Rīgā privātajās medicīnas iestādēs maksas pakalpjumus cenas šoziem varētu augt par 10 – 20%, savukārt, reģionos ar cenu celšanu nesteidzas.

Lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā neradītu iedzīvotājiem papildu finansiālo slogu, vairums Latgales pašvaldību šī gada budžetā nepiemēros paaugstināto –3 procentu nekustamā īpašuma nodokļu likmino būves kadastrālās vērtības. Tas attiecas uz tiem ekspluatācijā nenodotajiem objektiem, kuru būvniecība sākta pirms 2014.gada 1.oktobra. Tomēr ir pašvaldības, kas šo jomu sākušas sakārtot jau krietni agrāk, un tāpat ir daļa pašvaldību, kas arī ar nākamo gadu neplāno celtnodokļu likmi.Plašāk- Silvijas Smagares veidotajā ierakstā.

Par Latvijas zinātnieku rādītājam tehnoloģijām izsolēs interesējas gan , gan ārvalstu uzņēmumi. Zinātnes komercializācijas izsolēs zinātnieku komandas šogad piedāvāja iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana vai koksnes atkritumu pārstrāde.

Ja jaunais pašvaldību ministrs apstiprinās Rīgas attīstības plānu, azartspēļu galvaspilsētā tikpat kā vairs nebūs

Kopš kara sākuma Ukrainā septiņas reizes palielinājies kiberuzbrukumu skaits valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Visbiežāk kādai interneta vietnei vienlaicīgi pieslēdzas ļoti daudzi lietotāji, tā rezultātā sistēma tiek pārslogota un nedarbojas. Uzbrukumi parasti ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām, bet būtisku ļaunumu nenodara. Tomēr, kā liecina Datu valsts inspekcijas apkopotie dati, šogad saņemti jau 72 paziņojumi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem.

Jaunuzņēmumi jeb strauji augoši uzņēmumi līdz decembra vidum var piedalīties jau otrajā inovatīvo meistarklašu un investīciju sesiju ciklā, ko organizē „Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls” sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Darba ņēmējiem trūkst pārliecības par savu varēšanu, savukārt darba devējus biedē nezināmais, un nav pielāgota vide – tie ir daži iemesli, kādēļ cilvēkiem ar invaliditāti ir krietni sarežģītāk iekļauties darba tirgū. Latgalē, kur ir vislielākais bezdarba līmenis, visvairāk ir arī reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti – 46% no Latvijas kopējā bezdarbnieku ar invaliditāti skaita.

Šogad pieaudzis dažādu ierīču un degvielas zādzību skaits no lauksaimniecības tehnikas. Savukārt pašus traktorus zog mazāk, taču riska objekti ir arī arkli, riepas vai piekabes, kas atstātas bez uzraudzības. Lauksaimnieki bažījas, ka zādzību skaits vēl pieaugs pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un ieilgstot darbinieku trūkuma krīzei Iekšlietu struktūrās.

Pašlaik mūsu valstī strādā 31 radiouzņēmums, kas klausītājus uzrunā ar 48 programmām. Līdz Covid-19 diktētās pandēmijas sākumam radiotirgū bija par diviem komersantiem vairāk. Tādējādi secināms, ka šo nozari pēdējo gadu ligas ir ietekmējušas minimāli, lai gan eksperti atzīst, ka jostas nācies savilkt arī radio pārstāvjiem, domājot par izdzīvošanu nenoteiktības apstākļos. Un valdības politika noteiktību nevieš.

VUGD posteņu slēgšana satrauc arī Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, jo no decembra līdz aprīlim ugunsgrēku skaits palielinās

Šī gada deviņos mēnešos ostu apgrozījums palielinājies par 16%. Krievijas karš Ukrainā ostu darbu ietekmē divējādi - kravu skaits no Krievijas un Baltkrievijas samazinās, arī sankciju dēļ, bet rodas jauni tirgi, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna. Ostās palielinās konteinerkravu skaits, Rīgas ostā ienākušas ogļu kravas, Liepājā – jēlcukurs un soja un turpinās regulāra prāmju satiksme uz Vāciju. Nākotni ostu pārstāvji vērtē piesardzīgi, jo pasaules ekonomikā saglabājas nenoteiktība.

Baltijas lielie uzņēmumi kā galvenos izaicinājumus saskata pieaugošās izejmateriālu cenas un ģeopolitiskos riskus. Tas secināts SEB bankas veiktajā ikgadējā visu trīs Baltijas valstu lielo uzņēmumu aptaujā. Kā sarunā ar Latvijas Radio atzina SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts, uzņēmumi, neraugoties uz sarežģīto situāciju, ir gatavi turpināt investēt, bet vienlaikus meklēs arī iespējas samazināt izmaksas.

Gada pirmajos septiņos mēnešos katrs Latvijas iedzīvotājs ir izdzēris vairāk nekā 18 litrus alkohola. Tā secināms no Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kas uzrāda augošu vietējam patēriņam nodotā alkohola apjomu. Tomēr līdz ar pandēmijas diktēto ierobežojumu atcelšanu mūsu valstī apgriezienus uzņem arī nelegālā alkohola aprite.

Lai veicinātu pētniecību un inovācijas kiberdrošības jomā, Eiropas valstis veido Nacionālos koordinācijas centrus, nākamgad publiskajam un privātajam sektoram būs pieejami granti.

Latvijas iedzīvotāji šovasar aktīvi ceļojuši ārpus Latvijas, rudenī ceļotāju skaits nedaudz samazināsies, bet ceļojumi kļūs dārgāki. Kā ārvalstu ceļojumus rudenī un ziemā ietekmēs energoresursu cenu pieaugums un citi faktori?

Latvijā patlaban ir viens Eiropas līmeņa viedais ciems – Alsungā. Par viediem ciemiem uzskatāmas kopienas lauku apvidos, kas rada inovatīvus risinājumus ar valsts vai privāto finansējumu, lai uzlabotu ciema ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus. Lai arī vairākās citās lauku teritorijās kopienas jau darbojas pēc līdzīgiem principiem, tomēr bieži pašvaldībās iztrūkst iedzīvotāju iesaistes reālos darbos teritoriju attīstībā, secināts konferencē par viedo ciemu attīstību Latvijā.

Aptuveni pusmiljards eiro. Tāda varētu būt summa, ko mājokļu pirkšanai un celšanai esam aizņēmušies tā sauktajos treknajos gados šā gadsimta sākumā, bet līdz ar ekonomikas krīzi palikuši parādā bankām. Dažas kredītiestādes jau pirms vairākiem gadiem pēc savas gribas sāka tādas saistības dzēst, bet nu jau divus gadus to ļauj darīt arī likums. Tomēr liela daļa parādnieku izvēlējušies no šīm nepatikšanām aizbēgt, atgriešanos legālā dzīvē attālinot un padarot dārgāku.

Gada beigās pasaules ekonomikā gaidāma recesija, citiem vārdiem - ekonomikas bremzēšanās jeb lejupslīde. Cik dziļa tā būs, protams, nav zināms, bet aptaujās jautājumus par recesiju aizvien biežāk uzdod arī uzņēmējiem. Pasaules starptautisko un lielāko uzņēmumu pārstāvji vērtē, ka recesija būs „maiga un īslaicīga” un vidējā termiņā - trīs gadu laikā - atjaunosies investīcijas uzņēmumu digitalizācijā, vidē un pārvaldībā.

Valdība piešķīrusi papildus līdzekļus būvmateriālu un būvdarbu sadādzinājuma segšanai 7 kultūras infrastruktūras objektiem. Starp tiem ir Latvijas Leļļu teātris, Rundāles pils, Rīgas cirks un citi objekti. Būvnieku pārstāvji norāda, ka valdības iesaistīšanos noslēgto būvniecības līgumu pāskatīšanā gaidījuši jau pavasarī un arī turpmāk no valdības gaida ātrus un konsekventus lēmumus. Vairāk stāsta Daina Zalamane.

Turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, Rietumvalstis turpina sniegt dažāda veida palīdzību Ukrainai. Būtisks ir bijis un ir arī privātu ziedotāju atbalsts, kas Ukrainu sasniedz dažādās formās, tostarp arī kriptovalūtās. Kāds līdz šim ir bijis ziedojumu apmērs kriptovalūtās un kā šos ziedojumus tērē?

Valsts atbalsts briketēm un granulām būtisku ietekmi uz tirgu un šī kurināmā cenām neatstāj, norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Savukārt attiecībā uz malku šobrīd populārākais valsts atbalsta veids ir tai malkai, kas ir iegādāta bez čeka.

Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, ārvalstu investīcijas šī gada pirmajā pusgadā bija 3,5% no IKP un tas nozīmē, ka investīciju apjoms ilgtermiņā saglabājas vidējā līmenī. Joprojām visaktīvāk naudu Latvijā investē uzņēmēji no Lietuvas un Igaunijas, arī Zviedrijas un Vācijas. Savukārt, Krievijas investoru ieguldījumi turpina samazināties. Ārvalstu investoru padomes vadītāja uzsver, ka investoriem, pieņemot lēmumu par finanšu ieguldīšanu Latvijā, joprojām nozīmīgākais faktors ir kvalificēts darbaspēks. Vairāk stāsta Daina Zalamane.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra šogad Rīgā gatavojas uzsākt „workcation jeb darbatvaļinājuma programmu. Līdzīgas programmas, lai piesaistītu ārvalstu uzņēmumus, izmanto arī citās valstīs. Šīs programmas ietvaros lielu ārvalstu uzņēmumu pārstavji varēs nedēļu dzīvot un attālināti strādāt Rīgā, izbaudot gan darba, gan atpūtas iespējas, arī tikties ar Rīgas domes vadību vai nozares pārstāvjiem. Programmas galvenais mērķis, protams, ir piesaistīt Rīgai ārvalstu uzņēmumus, tādējādi pozitīvi ietekmēt pilsētas ekonomiku un radīt jaunas darba vietas. Vairāk stāsta Daina Zalamane.

Iepirkumālīdz  nākamā gada beigām piegādāt Daugavpils pilsētai četrus četrasu zemās grīdas tramvajus pēdējā izsludinātajā konkursā ieguva "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca".Līguma kopējā summa ir 7,4 miljoni eiro.Tramvaji tiks ražoti turpat Daugavpilī-Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā, un tas  uzņēmumam arvairāk  nekā 155 gadu pieredzi kļūs par jaunu darbības virzienu.  Pēc uzņēmuma vadības domām, tramvaju vagonu ražošana veicinās Daugavpils veidošanos par būtisku transporta nozares centru reģionā, kas radīs jaunas darba vietas un ieņēmumus pilsētai un reģionam. Plašāk no Daugavpils- Silvijas Smagaresveidotajā ierakstā.

Darbaspēka problēmas reģionos cer risināt ar Mājokļu fondu, kas attīstīs īres dzīvokļus novados. Pašvaldību ministrija piedāvā jau nākamajā gadā izveidot fondu kā atbalsta instruments pašvaldībām un tā plānotais apjoms šobrīd ir 100 miljoni eiro. Pašvaldības apstiprina vajadzību pēc mājokļiem un nepieciešamu tos arī būvēt pēc jauniem ilgtspējīgiem standartiem.

Lielbritāniju, tāpat kā daudzas citas pasaules valstis, ir skārusi enerģētikas krīze un augsta inflācija. Priekšā budžeta pieņemšana un Lielbritānijas valdība jaunās premjeres Liza Trasas vadībā pirms nepilnām divām nedēļām prezentēja budžeta projektu valsts ekonomikas problēmu risināšanai. Tomēr daudzos politiķos, analītiķos un daļā sabiedrības tas radīja neizpratni. Valdības plāni arī izraisīja satricinājumu finanšu tirgos. Spiediena dēļ plāns tomēr piedzīvojis izmaiņas.

Latvijā būvmateriālu cenas šogad augušas par 20%, algas par 10%, bet pasaulē jau vērojama koksnes un metāla cenu samazināšanās.

Uzņēmējdarbības semināru cikls skolēniem "Jauno uzņēmēju skola" ir iespēja jauniešiem uzzināt par izglītojošām uzņēmējdarbības programmām, iepazīties ar skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošanas un attīstīšanas iespējām,  klātienē tikties ar jau veiksmīgi strādājošiem skolēnu mācību uzņēmumiem un uzklausīt dažādu biznesa ekspertu pieredzi. Semināru cikls paredzēts kopumā septiņās Latvijas pilsētās.

Pirms jaunās apkures sezonas parasti apkopo informāciju, cik daudz iedzīvotāji palikuši parādā komunālajiem un siltumenerģijas uzņēmumiem. Ja Covid laikā, pateicoties arī valsts sniegtajam atbalstam, parādi par siltumu, ūdeni un māju apsaimniekošanu nepalielinājās un saglabājās vidēji 10% apmērā, tad tagad ar bažām tiek gaidīta ziema un lielie apkures rēķini. Šonedēļ par papildus līdzekļu piešķiršanu centralizētās siltumapgādes atbalstam lēma valdība un tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem rēķini šoziem palielināsies, bet ne tik dramatiski, kā tika gaidīts iepriekš. Vairāk stāsta Daina Zalamane.

Visticamāk, vismaz līdz pavasarim turpinās kāpt gan enerģētiskās jeb mazvērtīgās, gan lietaskoka koksnes cenas. Tā vērtē nozares eksperti, secinot, ka mežos arvien vērojams izteikts darbaroku trūkums, bet esošie strādnieki no valsts mežiem pārcēlušies uz privātajiem, kas augošo cenu apstākļos savas audzes izstrādā malkai un šķeldai.

Tehnoloģijām arvien vairāk ienākot cilvēku ikdienā, tās pamazām maina paradumus. Tas attiecas arī uz to, kā cilvēki patērē medijus. Pārmaiņas jau ilgu laiku skar arī drukātos medijus, precīzāk, laikrakstus. Cilvēkiem daudz vairāk laika pavadot viedtālrunī, planšetē vai pie datora ekrāna, avīze pastkastītē vairs nav nepieciešama un informācija labprātāk tiek patērēta digitāli. Šī iemesla dēļ laikrakstiem ir arvien grūtāk izdzīvot un šāda situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

Daudz runājam par to, kā šajā ziemā energoresursus gatavojas taupīt pašvaldības un iedzīvotāji. Arī uzņēmēji, protams, domā par taupīšanas iespējām, bet Latvijā ir energoietilpīgi uzņēmumi, kam energoresursu taupīšana labākajā gadījumā nozīmē  ražošanas sašaurināšanu, sliktākajā – ražošanas pārtraukšanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija sagatavojusi valsts atbalsta programmu tiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kam energoresursi ir ļoti būtiska ražošanas izmaksu sastāvdaļa. Plānots, ka 50 miljonus eiro varētu saņemt ap 400 vidējie un lielie uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Savukārt, Darba devēju konfederācija rosina valdību līdz nākamā gada pavasarim sniegt atbalstu energo rēķinu apmaksā visiem uzņēmējiem.

Enerģētiskā krīze un elektroenerģijas tarifi liek savilkt jostas arī pašvaldībām. Lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, pašvaldības Latvijā meklē risinājumus – atsakoties no ēku un objektu izgaismojuma, atslēdzot strūklakas, iekštelpās atsakoties no sildīšanas ierīču lietošanas, nomainot apgaismes ķermeņus uz ekonomiskākiem un visbeidzot ķeroties pat pie ielu apgaismojuma samazināšanas vai pat pilnīgas atslēgšanas diennakts tumšajā laika. Latgalē ir vietas, kas jau šobrīd grimst teju pilnīgā tumsā.

Pārtikas atkritumi, piemēram, dārzeņu un augļu atliekas, kafijas biezumi, olu čaumalas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kā arī dārza atkritumi - nopļautā zāle, koku lapas, vecas puķes un nelieli zari, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi. Pareizi sašķirojot, tos var izmantot kā otrreizēju izejvielu. Pērn pavasarī Getliņos darbu sāka bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes komplekss, kur gadā pārstrādā ap 80 000 tonnām bioloģisko atkritumu. Kur šobrīd šos atkritumus izmanto un ko ar tiem varētu darīt nākotnē?

Pēc Apvienotās Karalistes karaliene Elizabetes II nāves plaši izskanēja vārdi, ka ir noslēdzies vesels laikmets. Karalienes valdīšanas laikā mainījušās ne tikai sabiedrības, politiskie līderi un tehnoloģijas, bet arī ekonomika. Lielbritānijas ekonomika karalienes 70 gadu valdīšanas laikā ir krietni mainījusies un piedzīvoti arī dažādi satricinājumi. Un arī tagad, kad karaliene devusies mūžībā, britu ekonomiku skar ne mazums risināmu problēmu.

Paklausot Valsts kontroles revidentu aizrādījumiem un ņemot vērā pēdējā laikā vērojamo inflāciju, turpmāk par daudziem Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pakalpojumiem maksāsim nedaudz dārgāk. Būtiskāk cenas augs ekskluzīvākām lietām, piemēram, vēlmei pēc īpašas numurzīmes mašīnai. Tomēr CSDD pakalpojumu sadārdzināšanās ir tikai maza daļa no augošajiem izdevumiem, kuru dēļ braucieni ar automašīnām kļūst arvien dārgāki.

Jūlijā ārvalstu tūristu skaits Latvijā palielinājās divas reizes, visvairāk tūristu bija no Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Vācijas, samazinās tūristu skaits no Krievijas

Rīgā turpinās aktīva biroju ēku celtniecība. Lai gan, kā liecina nekustamā īpašuma kompānijas "Newsec" apkopotā informācija, šī gada 2. ceturksnī brīvās biroju platības bija 11%, vēl šogad tirgū biroju telpas palielināsies par vairāk nekā 21 000 kvadrātmetru. Savukārt 2023. gadā ekspluatācijā plāno nodot gandrīz sešas reizes lielāku platību. Protams, jaunās ēkas būs videi draudzīgas un energoefektīvas, bet, ņemot vērā, ka daudzi strādā attālināti vai hibrīddarba režīmā, vai tik daudz biroji galvaspilsētā būs nepieciešami?

Energoresursu cenu pieaugums rada sarežģītu situāciju arī kultūras iestādēm. Latgalē - Daugavpils teātris, Marka Rotko mākslas centrs un Latgales vēstniecība Gors ir ieslēgušas taupīšanas režīmu. Taču ar to nav līdzēts, lai saņemtie rēķini nepieaugtu. To, kā energoresursu cenu kāpums ietekmēs situāciju kultūras iestādēs vēl pēc pāris mēnešiem, spējot samaksāt rēķinus, šobrīd esot grūti prognozēt. Vairāk interesējās Lāsma Zute-Vītola.

Noslēdzoties vasarai, bezdarba līmeņa rādītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strauju kāpumu vēl nepiedzīvo. Tomēr visās trīs Baltijas valstīs kāpums ir gaidāms un bažas sagādā rudens un ziemas mēneši. Tikmēr ziņas par kolektīvo atlaišanu visplašāk izskanējušas no Lietuvas, kamēr Latvijā un Igaunijā tā novērota vēl vismaz pagaidām netiek.

Saules parku attīstība Latvijā pēdējos divos gados uzņēmusi apgriezienus, un tuvākā nākotnē pirmie saules parki, kas patlaban ir attīstīšanas stadijā, sāks nest darba augļus. Interesi par saules parku attīstīšanu Latvijā izrāda gan vietējie, gan ārvalstu investori. Konkurence par brīvajām jaudām ir milzīga, jo tīklā jaudu apjoms ir izsmelts.

Augstā inflācija samazina uzkrājumu vērtību, bet pagājušajā nedēļā pieņemtais ECB lēmums par bāzes procentu likmes paaugstināšanu palielinās uzkrājumu ienesīgumu nākotnē.

8. septembrī Rīgā, Ķīpsalas hallē, tika atklāta viena no plašākajām pārtikas izstādēm Baltijas valstīs - "Riga Food". Šogad tajā piedalās 400 uzņēmumi no 25 valstīm, izveidoti 12 valstu nacionālie stendi, notiek dažādi semināri un konkursi.  Izstādē ir arī stends „Inovācija pārtikai”, kurā var gan apskatīt, gan nogaršot, piemēram, zirņu pienu, šokolādes konfektes ar kukaiņu pulveri vai želejkonfektes ar fizāļiem, kalē kāpostu čipsus, medus suflē un citus produktus. Cik svarīgas ir inovācijas pārtikā un vai šobrīd ir īstais laiks tās ieviest?

Šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi uzrāda 6%gada pieaugumu, taču kopš marta mazumtirdzniecības apjomi ik mēnesi samazinājušies. Mazumtirgotāji Latgalē atklāj, ka jau pašlaik apgrozījumslauku veikaliņos samazinājies vairāk kā par 20%un, sākoties apkures sezonai, preču noiets varētu sarukt vēl vairāk. Uzrunātie lauku iedzīvotāji Latgalē atzīst, ka jau tagad ir spiesti atteikties no daudzām agrāk pirktajām precēm un cenšas pārtikas un pirmās nepieciešamības preces pirkt lielveikalos.

Uzņēmēji uzteic ekonomisko lietu tiesu par ātru iztiesāšanu, bet norāda uz tiesnešu mazo pieredzi un pārāk plašo specializāciju.

Par maksātnespējīgu atzīts piena pārstrādes uzņēmums "Elpa". Augstās piena iepirkuma cenas un energoresursu sadārdzinājuma dēļ problēmas ir arī citiem uzņēmumiem, vērtē Piensaimnieku centrālā savienība. Tikmēr lauksaimnieku organizācijas cer, ka uzņēmumam nav palikuši būtiski parādi par pieņemto pienu, kā nereti Latvijā bijis citos maksātnespējas procesos.

Mobilo sakaru operatori turpina Latvijā attīstīt 5G interneta tehnoloģijas. Pērnā gada beigās un šī gada sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija rīkoja radiofrekvenču izsoli un lietošanas tiesības uz 20 gadiem ieguva trīs mobilo sakaru operatori. Viņu pienākums ir, savstarpēji konkurējot, ieviest jaunas tehnoloģijas un turpināt attīstīt sakaru tīkla pārklājumu. Ko no tā iegūs uzņēmēji un iedzīvotāji?

Pedagogu trūkums Latvijas skolās nav jauna problēma. Publiskajā telpā izskanējis, ka šobrīd Latvijas skolās trūkst ap 1000 pedagogu. Nodarbinātības valsts aģentūrā 1. augustā bija reģistrētas 309 brīvas vakances pedagogiem, bet 1068 skolotāji bija reģistrējušies kā bezdarbnieki. Joprojām maz skolēni izvēlas savu nākotni saistīt ar pedagoģiju un skolotāju trūkuma radītos robus vidusskolēnu zināšanās nākas labot augstskolu pasniedzējiem. Īpaši to izjūt STEM nozarēs, kur svarīgas ir jauniešu zināšanas dabas zinībās, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Tas var ietekmēt darba tirgu.

Latvijā kopumā šis gads bijis visražīgākaisdaudzdzīvokļu māju siltināšanā, tačuLatgalējoprojām aktivitāte salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir viszemākā. Mājokļu siltināšanu finansiāli atbalsta Eiropas Savienībaun vietējās pašvaldības, taču liela daļa Latgales iedzīvotāju, lai arī saprot māju renovāciju nepieciešamību, joprojām uzskata, ka nespēs norēķināties par paveiktajiem siltināšanas darbiem. Plašāk stāsta Iveta Čigāne.

Vairākus Eiropas reģionus šovasar skāris ekstremāls karstums un sausums, pārspējot neskaitāmus rekordus. Tas krietni pabojājis lauksaimnieku nervus, kuriem raža steigšus jānovāc, lai neietu postā, tikmēr citiem nekas daudz ko novākt vairs nav atlicis. Un šīs sekas atbalsojas produktu cenās.

Pandēmijas pirmajos divos gados uzņēmējdarbības un strādājošo atbalstam valsts dāsni piešķīra gandrīz pusotru miljardu eiro, bet grantos, kredītu garantijās, aizdevumos un citos atbalsta rīkos reāli iztērēts ap vienu miljardu eiro. Kā izpētījuši Valsts kontroles revidenti, naudas dāļāšanā pietrūcis atklātības, turklāt valsts ar to svaidījusies tik dāsni, ka pat pietrūcis gribētāju. Turklāt daļa atbalsta saņēmēju tāpat visai drīz bankrotējuši.

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi Latvijas iedzīvotāji sāka strādāt attālināti no mājām vai hibrīddarba režīmā – dažas dienas birojā, dažas mājās. Pētījumu kompānijas “Kantar” veiktais pētījums liecina, ka šobrīd tikai savā darbavietā strādā 68 % strādājošo, hibrīddarba režīmā – 24 %, bet no mājām strādā 8 % strādājošo. Protams, ir nozares, kur attālinātais darbs nav iespējams, piemēram, būvniecība, lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana, bet vai šī tendence – strādāt pilnībā vai daļēji attālināti, saglabāsies arī turpmāk?

Jūlijā Rīgas lidostā apkalpots divreiz vairāk pasažieru nekā pirms gada – 606 000 un tas ir par apmēram desmito daļu vairāk nekā šī gada jūnijā. Arī citās Eiropas lidostās ir daudz ceļotāju, bet trūkst darbinieku un kavējas avioreisi, tāpēc apdrošināšanas kompānijas Latvijā saņēmušas trīsreiz vairāk pieteikumu par ceļojumu apdrošināšanas atlīdzībām nekā pērn. Vidējā ceļojumu apdrošināšanas atlīdzība ir ap 300 eiro, bet summas mēdz būt arī daudz lielākas, mērāmas pat vairākos tūkstošos eiro.

Aptuveni ceturtdaļai Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībai šobrīd nepieciešami aizdevumi, secināts SEB bankas aptaujā. Nelielākiem uzņēmumiem pamatā finansējums nepieciešams izejvielu un iekārtu iegādei, kā arī inovācijām un jaunu tirgu apgūšanai. Tikmēr uzņēmēji norāda, ka nelielam biznesam ir slikta aizdevumu pieejamība bankās.

Turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā jau pusgadu turpina ciest arī Ukrainas ekonomika. Būtisks ir ne tikai militārs, bet arī finansiāls Rietumu atbalsts. Saskaņā ar institūta “Kijevas Ekonomikas skola” jaunākajiem datiem, tiešie Ukrainas ekonomikas zaudējumi kara dēļ jau sasniedz aptuveni 113,5 miljardus dolāru. Par spīti karadarbībai, uzņēmēji cenšas pielāgoties un pēdējo mēnešu laikā gan ar pašu resursiem, gan ārvalstu palīdzību, Ukrainas ekonomiskā situācija ir kļuvusi stabilāka, taču tā joprojām trausla un jārod veidi, kā nopelnīt, finansēt daudzās vajadzības un uzturēt ekonomikas mašīnu funkcionējošu.

Latvijā vērojama tendence samazināties nelegālo akcizēto preču apritei – mazāks ir gan pie robežas atklāto nelegālo preču daudzums, gan valsts teritorijā uzglabāto un tirgoto preču apjoms. Tam ir dažādi iemesli, tostarp Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ noteiktie ierobežojumi pret Krieviju un Baltkrieviju.

Netālu no lidostas, Mārupes novadā, blakus jau esošajam kompleksam, jaunu ēku gatavojas būvēt Latvijas Pasts. Tā kā katru gadu palielinās komerckravu, pasta tranzīta un pakomātu sūtījumu apjoms, Latvijas Pastam ir nepieciešamas gan papildu noliktavas un biroju telpas, gan plašākas telpas, kur novietot automatizētas iekārtas sūtījumu apstrādei un šķirošanai.

Pērn gada otrajā pusē palielinājusies iedzīvotāju interese par nebanku kredītiem. Vidējais patēriņa kredīts, ko piešķīruši nebanku kreditētāji, bijis 637 eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati liecina, ka 2021. gadā uzlabojusies kredītu atmaksas disciplīna. Vai rudenī, kad būs ievērojami vairāk jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, daļa iedzīvotāju nebanku kredītus neizmantos rēķinu apmaksai?

No 1. līdz 20. septembrim sešu mēnešu apmācību programmā tiks uzņemti 260 biznesa ideju autori visā Latvijā. Piecpadsmit no tiem Daugavpils inkubatorā, kas ir viens no līderiem  uzņēmējdarbības jomā. Idejas, ko biznesā realizē jaunie uzņēmēji, ir visdažādākās, sākot no rotaļlietām bērniem un barībām mājdzīvniekiem, līdz interneta vidē popularizētiem Latvijā ražotiem produktiem.Plašāk- Silvijas Smagaresveidotajā ieraktā.

Ķīnas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laikposmu pērn pieaugusi par 0,4%, tādējādi reģistrēta vājākā izaugsme pēdējos divos gados. Vēl pirmdien Ķīnas centrālā banka pirmo reizi septiņu mēnešu laikā samazināja bāzes procentu likmi, tādējādi cenšoties atbalstīt pasaulē otru lielāko ekonomiku un valsts nekustamo īpašumu sektoru. Centrālā banka bāzes procentu likmi samazināja no 3,75% (procentpunktiem) līdz 2,75% (procentpunktiem).

Šķiet, tas bija pavisam nesen, kad, lai ielogotos internetbankā, bija nepieciešama kodu karte un, lai varētu, piemēram, apmaksāt rēķinus, sava identitāte bija jāpierāda, apstiprinot to ar vienu no 20 dažādu ciparu kodiem. Tagad 80% jeb vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju lieto starptautisku autentifikācijas rīku - Smart ID, kam šogad aprit jau 5 gadi. Cik ir drošs un vai arī Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, pieslēdzoties internetbankai, kā autentifikācijas rīku varēs izmantot arī elektronisko parakstu?

Latvijā nestrādā un nemācās katrs desmitais jaunietis vecumā līdz 29 gadiem. Tādi bija Izglītības un zinātnes ministrijas pētījuma secinājumi pirms diviem gadiem. Eurostat dati liecina, ka Covid pandēmijas laikā situācija nav būtiski uzlabojusies, tāpēc sociālais uzņēmums „Visas iespējas” aicina septembra beigās jauniešus visā Latvijā, kam interesē datu apstrāde, darbs ar klientiem vai digitālais mārketings, piedalīties bezmaksas attālinātās mācībās. Eiropas projekta „Go remote” mērķis ir nodrošināt mācības un pēc tam arī darbu 150 jauniešiem.

Latvijā pēc pirmāĀfrikas cūku mēra viļņa, kadmazās zemnieku saimniecībās un lielos cūku audzēšanas kompleksos tika likvidēts tūkstošiem cūku, liela daļa mazo saimniecību atteicās no cūku audzēšanas biznesa. Pagājuši astoņi gadi,valstī  joprojām plosās Āfrikas cūku mēris, ar ko pārsvarā slimo meža cūkas, bet retumis infekcija nonāk arī kādā no saimniecībām.Vairāk Ivetas Čigānes veidotajā ierakstā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija vairakkārt izteikusi bažas, ka lielā šķeldas eksporta dēļ vietējā tirgū veidojas "milzīgs deficīts", jo pašvaldību iepirkumos nepiesakās kurināmā piegādātāji vai piedāvā būtisku sadārdzinājumu. Lai veicinātu energoresursu pieejamību organizācija cita starpā rosināja Zemkopības ministrijai ierobežot šķeldas eksportu. Šī ideja gan neguva valdības atbalstu. Kokrūpniecības nozare apgalvo, ka šķeldas apjoms joprojām būs pietiekams.

Kamēr mūsu politiķi vēl tikai sāk diskusijas, vai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā raisītās cenu kāpuma krīzes laikā kaut kā atbalstīt arī uzņēmumus, Eiropas Komisija ir apstiprinājusi divu pasākumu plānu kopumā 181,5 miljonu eiro apmērā. Uzņēmēji atzīst, ka pie naudas varēs tikt ar augstas gatavības projektiem.

Julijā beidzot atsācies un vismaz pagaidām vēl turpinās labības eksports no Ukrainas ostām. Labības kravu izvešanu pasaulē ilgi gaidīja daudzviet, jo par Eiropas “maizes klēti” dēvētā Ukraina pabaro ne tikai eiropiešus, bet arī cilvēkus Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā. Taču Ukraina ne būt nav vienīgā, kas šo uzdevumu spēj izpildīt. Kāds ir pasaules labības tirgus un cik lielu daļu tajā aizņem Ukraina?