Vietu lietas Latvijā

Kandavas novadpētniecības muzejs glabā pusaugu zēna vēstules, ko viņš laika posmā no 1938.-1940. gadam raksta savam draugam. Puišus vieno interese par aviāciju un militāro tehniku, bet līdzās detalizētiem lidmašīnu aprakstiem vēstulēs atklājas 13-14 gadus vecā Gunarda Hāna pārdomas par Otro pasaules karu un padomju armijas ienākšanu Latvijā.

Esi mīļi sveicināts, vecais draugs Kalpakieti! Tā savstarpējā sarakstē cits citu uzrunāja "Savienības Pulkveža Kalpaka bataljons" trimdā dzīvojošie cīņu biedri. Raidījumā ielūkosimies šajā sarakstē, kā arī uzzināsim pulkveža un citu "Airītēs" kritušo karavīru pieminekļu tapšanas stāstu, to likteni padomju laikos un kā pieminekļi pirms vairākiem gadiem tika atrasti.

Tam galdam četras kājas, / Bet nabagam nav mājas. Arī šī ir folklora, kas pieder pie Latviešu folkloras krātuves bērnu dziesmu kolekcijas, ko sāka vākt pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā un turpina vēl apkopot šodien. Šķirstām bērnu tautas dziesmas, ticējumus, parunas un spēles gan no senākiem pierakstiem, gan digitālā arhīva.

27. oktobrī, pieminot dzejnieku Aleksandru Čaku 123. dzimšanas dienā, viesosimies viņa muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48. Tur uzklausām stāstus par A. Čaka tēvu, šuvēju Jāni Čadaraini, un viņa darinātajām drēbēm dēlam, par viņa draugu, mākslinieku biedrības „Zaļā vārna" dibinātāju, gleznotāju Jāni Plasi un par dzejnieka darbistabas mēbelēm.

Siguldā viesojamies ekspozīcijā, ko pirms vairāk nekā diviem gadiem izveidoja Māris Mitrevics, lai cilvēki labāk iepazītu plostnieka amatu un darbarīkus. Pats ekspozīcijas saimnieks stāsta par ķekšiem, plenēm, astes plostiem, drigalkām, kā arī atklāj Plostnieku zupas recepti.

Lauksaimniecības vēsture Stendē: Lielā, senā skapī, mantotā no Stendes muižas baroniem Brigeniem, glabājas Valsts Stendes selekcijas stacija dibinātāja Jāņa Lielmaņa pieraksti. Šķirstām tos, kā arī skatām senus herbārijus, sēklu paraugu traukus un augu slimību kartotēku.

Dantes krūšutēls, muižas kalpotāja izdotā literatūra un "ceļojošās grāmatas" no Vidrižu muižas bibliotēkas. Pieminot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas desmito gadadienu, viesosimies Gaismas pils "Retumu pasaulē".

Naujenes novadpētniecības muzejā apbrīnojam musturdeķi - vairāk nekā 500 metrus garu no gabaliņiem darinātu segu, kas savienoja Daugavas abus krastus; uzzinām, kas ir rušņiks un kā šajā pusē izšuva dvieļus; aplūkojam arī tēlnieces Valentīnas Zeiles darināto vecmāmiņas portretu.

Pirms 85 gadiem darbu sāka Ķeguma HES. Atskatoties gan uz Ķeguma stacijas darbību, gan senākiem un arī jaunākiem Latvijas elektrifikācijas vēstures lieciniekiem, apciemojam AS "Latvenergo" Enerģētikas muzeju.

17. gadsimta bronzas sakta ar iekaltām ozolzīlēm, tās atrašanas stāsts un Kārļa Ādolfa Veinberga fotoplates, kas atklāj Kandavas ainavu un cilvēkus 20. gadsimta 20.-30. gados. Ar šīm vērtībām mūs iepazīstina Kandavas novadpētniecības muzeja vēsturniece Aksilda Petrevica.

Krišjānis Pliekšāns - "liels augumā, fiziski spēcīgs, enerģisks, praktisks, stingrs, asprātīgs, stipras gribas cilvēks, izglītots, gudrs, ar daudzpusīgu interešu loku" - tā vēstī uzraksts pie dzejnieka Raiņa (Jāņa Pliekšāna) tēva portreta Raiņa muzejā "Tadenava" izstādē, kas veltīta dzejnieka tēvam.

„Lietas raksturo cilvēku, tādēļ es tās krāju. Lietas runā. Runā labāk nekā cilvēka mute. Vajag mācēt tā nostādīt, lai nedzīva lieta runātu. Tā es domāju." Šie vārdi pieder ļoti aizrautīgam pedagogam, muzejniekam un literātam Jānim Grestem. Uzsākot jauno mācību gadu, skatām lietas no Jāņa Grestes skolu muzeja un derīgo izrakteņu kolekcijām

Vienas no pirmajām skaņuplatēm Latvijā un latviešu valodā, unikāli eksemplāri ar balss ierakstiem no 20. gs 30. gadiem, īpaši skaņu nesēji no papīra un alumīnija – to lūkosim Rakstniecības un mūzikas muzeja izstādē „SAN", savukārt audio krājumā dzirdēsim stāstu par Leonīda Vīgnera magnetofona lenšu kolekciju, kad slavenais diriģents tajās ierakstīja mūziku no radiopārraidēm un koncertiem.

Antona Šmulāna māla velniņu stāsts, dzejnieka Joņa Silkāna dzejoļu krājums brāļu mājas bēniņos, Vulfa Franka fiksētie kadri no lielā ugunsgrēka 1938. gadā, kādi bija Ludzas igauņi un kā skan to mantojums – to visu uzzinām Ludzas Novadpētniecības muzejā.

Indiāņa figūra - Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja nosacītais simbols. Sarkanbaltsarkanais karogs, ko kuģa kuģa "Dzintarjūra" komanda pacēla mastā 1991. gadā, un pamatīgs bišu koks, kas atceļojis uz muzeju no Pāces mežiem. Triju Ventspils muzeja priekšmetu stāsti.

Viena sala, divas jūras, trīs valodas - tā par dārgumiem, kas rodami Kolkas Lībiešu saieta namā saka Kolkas gide Dženeta Marinska. Viņas pavadībā iepazīstam lībiešu tautastērpu, Kolkas raga un bākas vēsturi un uzzinām, kādus konservus agrāk ražoja šeit esošajā fabrikā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krātuvē lapojam šī gleznotāja, modernisma aizsācēja glezniecībā dienasgrāmatas pierakstus, kas tapuši Parīzē no 1912. gada oktobra līdz 1913. gada maijam. Gleznotāja dzīve lielpilsētā, draugu loks un tā laika mākslas un kultūras notikumi. Plašs laikmets vienā nelielā dienasgrāmatā.

Koka divriteņu ērtums, pirmie Rīgā ražotie velosipēdi un jaunieguvums no Polijas – Leitnera fabrikā gatavotais dāmu velosipēds. Kopā Saulkrastu velosipēdu muzeja dibinātāju un vadītāju Jāni Sereginu ielūkosimies šo braucamo vēsturē un dažos spilgtos eksponātos.

Svētku noskaņās viesojamies Latvijas Nacionālas bibliotēkas krātuvēs, kur lapojam dažādu gadu Jāņu dziesmu izdevumus, kā arī aplūkojam plakātus, ko drukāja pagājušā gadsimta 40.–50. gados atbilstoši padomju iekārtas valdošajai ideoloģijai.

Kā var padzerties no caurumotas māla krūzes, kur atrasts mamuta ilknis, ievērojami Matīsu dzimtas pārstāvji, Balvu iedzīvotāji fotogrāfes Intas Rukas darbos un dīķī nogremdēta bufete - stāsti, kas ierakstīti Balvu novada muzejā.

Ģimenes fotogrāfijas, komēdijas, to kritika un dzīvesvietas Rīgā - ieskats rakstnieka Andreja Upīša dažos viņa dzīves pieturpunktos.

Dobelē, Pētera Upīša dārzkopības muzejā un dārzā dzirdēsim stāstus kā Pēteris Upītis saimniekoja pirms 100 gadiem Jumurdā, kāds bija selekcionāra darba sākums Dobelē un kā tika veidotas ceriņu šķirnes mātei, mīļotajai sievietei un radošām personībām.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājumā skatām Arvīda Brastiņa, tēlnieka, rakstnieka un dievtura, veidotās nelielas koka figūras, kas simbolizē mūsu senču dievības. Kā arī iepazīstam vācbaltu gleznotājas Alises Dannebergas radīto gleznu "Lelles peldināšana" un višas dzīves pieturpunktus.

Kopā ar Anatomijas muzeja vadītāju Ievu Lībieti iepazīstam krājuma materiālus un izzinām, cik maksāja skelets pagājušā gadsimta 20.-30. gados, kā notika „Ģindeņa sastādīšana". Kā savulaik, pateicoties Anatomijas institūta darbinieku aizrautībai, tapa fotoplašu kolekcija.

Eleganti aksesuāri un lietišķās mākslas darinājumi - mirkļi no tekstilmākslinieka un pedagoga Jūlija Straumes darba un dzīves.

Skolotāja Ernesta Šneidera mērķis bija sabiedrības izglītošana un pilsētas kopšana. Ko viņš pagājušā gadsimta 20. -30. gados rakstīja skolas un pilsētas hronikā un kā notika mola celšana, kad akmeņu kraušanas darbos bija nodarbinātas arī sievietes, un kāda ierīce palīdz buru lāpīšanā, par to stāsts Pāvilostas muzejā.

„Es varu dzīvot tikai trīsstūrī," savās epifānijās raksta Imants Ziedonis. „Visas vērtības turas kopā pa trim," viņš ir teicis kādā intervijā. Pieminot dzejnieku 91. dzimšanas dienā, kas ir 3. maijā, runājam par trim lietām, kas raksturo Imantu Ziedoni – dzirnakmeņiem, sauli un olām.

No necila fabrikas ražojuma līdz lociņinstrumentu būves meistaru darinājumiem- Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma vijoļu stāsti.

Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta Apriķu muzejā uzklausām stāstus par Apriķu skolas sākumu un lūkojam skolēnu sarakstu 1741. gadā. Apskatām muzeja krājuma ūnikumu - senāko fotodarbu - ferotipu no 19. gs. 70. - 80. gadiem. Uzklausām jauku 20. gadsimta 50. gadu bērnības stāstu par "konfekšu balodīti".

Pieminot dzejnieci Broņislavu Martuževu simtgadē, kopā ar muzeoloģi un dzejnieces piemiņas vietas vadītāju Annu Eglienu skatām Martuževu dzimtas lietas: brāļa pirkto akordeonu, sienas pulksteni, izsūtījuma laika dokumentus ar dzejas rindām un stāstiem, ielūkosimies arī dažos dzejnieces dzīves pieturpunktos.

Sakas pagasta zemnieka Mārtiņa Vinklera dzejoļi tapa izsūtījuma laikā Urālu pusē. Savdabīgās dzejas rindas lasām, šķirstot Mārtiņa Vinklera dzejoļu krājumu. Otrs stāsts savukārt par rosīgu vīru Žani Kūdriņu, viņa dzīves ceļiem no Brazīlijas uz Pāvilostu un viņa devumu pilsētas attīstībā.

Pieminot dzejnieku Vili Plūdonu 150. dzimšanas dienā, "Lejenieku" mājā-muzejā iepazīstam ainas no Plūdoņu ģimenes dzīves, skatot dzejniekam piederošās lietas un lasot saraksti ar mājiniekiem, kā arī izzinot, ko vairāk par citiem "Lejenieku" iemītniekiem.

Vērgales muzejā, reiz bijušajā spirta brūzī, iepazīstam šī pagasta vēsturi. Skatām milzīgu krīta gabalu, kas izmantots Otrā pasaules kara nogalē, vietējo bērnu apmācībā, uzzinām Vērgales pagasta vecāko māju loga rāmja likteni un ieklausāmies, kā skan balss vecās spirta dedzinātavas manteļskurstenī.

Eks, Jāns, Tresselts un Kīslings - izcili klavieru būvētāji, kuru vārdi ierakstīti Latvijas mūzikas vēsturē. Viņu darinātos instrumentus skatīsim Rakstniecības un mūzikas muzeja mūzikas instrumentu krājumā.

Rūjienas izstāžu zāles saimniece Līga Siliņa iepazīstina ar šīs puses ļaudīm, verot vaļā senus tiesu protokolus, lasot Maigas Volkovas pierakstus par mirušo izvadīšanu, stāstot par talantīgu un veiklu aktieru portretu zīmētāju Jāni Vaivaru un rādot rūjienietes Rasmas Garlejas portretu, ko darinājusi izcilā gleznotāja Felicita Pauļuka

Latvijas rūpniecības uzņēmumu vēsturi skatām Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā kolekcijā "Industriālais mantojums". Tur pārlapojam ziņas par zīda fabriku "Rīgas Audums". Skatot rūpnīcas "Provodņik" pagātni, izzinām, ka reiz tur ražoja linoleju, kas tika ieklāts uz superlainera "Titāniks" klāja.

Dundagas pagasta Sausterē Kubalu skolā-muzejā, pētīsim šis skolas pirmā pārziņa, arī skolotāja un dzejnieka Ernesta Dinsberga rokrakstus, uzzināsim kādas tolaik bija skolas problēmas, kā Dinsbergs tās piedāvājis novērst, bet vēstulēs audžumeitai Alvīnei apjautīsim viņa humoru.

Anna Soltane Romere divas desmitgades no sava mūža pavadīja vīra vecāku īpašumā Rēzeknes novada Janopolē. Sieviete, kas apveltīta ar gleznotājas talantu, šo laiku un cilvēkus ir iemūžinājusi gleznās, kas nu nonākušas Latgales Kutūrvēstures muzeja īpašumā.

Sagaidot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadi, paviesosimies muzeja krājuma telpās. Tur aplūkosim sudraba saktas, ar kādām agrāk rotājās turīgas zemnieces, klausīsimies svilpauniekus un uzzināsim, ar ko lāde no tīnes atšķiras un ko glabāja vācelē un ko - cibiņā.

Sens sieviešu rotājums mūs aizvedīs līdz lībiešu mantojuma glabātājiem mūsdienās: iepazīsim Vidzemes lībisko dialektu dzejā un šo dzejas rindu autores Anitas Emses tēva Viļa radītos darbus. Skatīsim tiltu vēsturi, kas reiz savienoja un vēl ved pār par Salacas upi. To visu dzirdēsim, viesojoties Salacgrīvas muzeja krātuvē.

Pēdējais Latvijas Radiofona raidieraksts Eiropai pirms Otrā pasaules kara sākuma, kinorežisora un operatora Ulda Brauna fotonegatīvu krājums un pirmais mājas video no 20.gadsimta 20.-30. gadiem - mākslinieku Spertālu dzīves mirkļi pašu uzņemtos kinokadros. Šīs skaniskās un vizuālās vērtības skatīsim Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā.

„Zinātnieks ar dzejnieka dvēseli" - tā par Konstantīnu Poču ir teicis viņa novadnieks un klasesbiedrs, rakstnieks Jānis Klīdzējs. Skatot fotogrāfijas un vēstules, uzzināsim izcila fiziķa Konstantīna Poča dzīvesstāstu no Varakļānu pagasta līdz ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas pētniecības laboratorijai Bostonā.

Atskatoties uz aizejošā gada "Vietu lietām", izvēlējos pieminēt tos ierakstus, kas saistās ar ko pirmreizēju Latvijas vēsturē un kultūrā. Vēlreiz lūkosim tos raidījumus, kuros bija runa par pirmajiem aizmetņiem Latvijas lauksamniecībā, dārzkopībā, kino un foto un teātra mākslā, dziesmu svētku tradīcijā un valsts dibināšanā.

Carnikavas novadpētniecības centrā uzklausīsim stāstu par tautastērpu, ko pagājušā gadsimta 30. gados uzšuva carikaviete, trimdas latviešu dramaturga Ulda Siliņa mamma Elza. Atceroties laikus, kad Carnikavā slējās lepna pils, uzzināsim kā šajā namā uzņēmēja Gēgingera ģimene svinēja Ziemassvētkus.

Jaunmoku pilī runāsim par abu muzeju - Meža muzeja un Armitstedu dzimtas krājuma - priekšmetiem.

Rūpes un mīlestība, kas ieadīta svīterī, vēstules, dienasgrāmatas un fotogrāfijas - lietas no Žaņa Lipkes memoriāla, kas stāsta par izglābtajiem ebrejiem un viņu glābējiem Otrā pasaules kara laikā un šo cilvēku dzīvi pēc kara.

Farmācijas muzejā uzklausīsim stāstu par minerālūdeņu vēsturi - no Vācijas kūrortiem importētiem līdz pašmāju dziedinošajiem dzērieniem. Iepazīsim ceļojošas aptiekas izskatu 19. gadsimta otrajā pusē un papriecāsimies par medikamentu klāstu Latvijas aptiekās 20. gadsimta 30. gados. Vēl uzzināsim, kā savulaik iezīmēja toksiskām vielām domātas farmācijas pudeles.

Nautrēnu  kultūrvēstures centrā lūkojam fotogrāfa Jāņa Gleizda amata rīkus, šķirstām daudzpusīgā mākslinieka Antona Kūkoja radošās lappuses un pie 1902. gadā tapušas kartes iepazīstam Latgales vēsturi un Rogovkas apkaimes vietvārdus: uzzināsim, kas ir zasķenoki, ūļņeicas, ruduki un dekteri.

1919. gada 16.februārī tiek izdota pavēle par mobilizāciju Valkā un Valkas apriņķī, un latviešu karaspēka formēšanu. Šīs pavēles oriģināls glabājas Valkas novadpētniecības muzeja krājumā. Tur skatīsim šo dokumentu un arī citus priekšmetus, kas piederējuši Neatkarības kara dalībniekiem.

Latvijas Kara muzeja krātuvē skatīsim oriģinālus dokumentus, kuros lasāms, kā veidojies pirmais Latvijas valsts budžets, lūkosim bijušā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Arvīda Arveda Laura cigarešu etviju, ko tās īpašnieks, izmantojot apgūtās juveliera prasmes, apdarinājis ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem,  šajā etvijā iestrādājot miniatūrus simbolus no savas dzīves. Lielākajā apgriežņu kolekcijā valsts mērogā uzklausīsim stāstu par apzāģētiem standarta šaujamieročiem, kurus izmantoja Latvijas Neatkarības karā.

Ugunsdzēsēju biedrību karogi, nozīmītes un hidropults. Kā šie priekšmeti nonāca muzejā, ko tie stāsta par brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un kādas tolaik bija brīvprātīgo ugunsdzēsēju pamatprofesijas, to uzzināsim Latvijas ugunsdzēsības muzeja krātuvē.

Lūkojot pašaustu vilnas segu, uzzināsim, kā Dārta Barona no tās mazmeitām svārkus pašuva; lapojot skolas burtnīcu, būs ieskats Krišjāņa Barona astronomijas zinībās; kristību krekliņš atklās skaudru lappusi par mazdēlu Kārli Baronu; pasta svarus lūkojot, dzirdēsim, kā Dārta rakstīt mācījusies.

Stāsti par trim Mazsalacas iedzīvotājiem un viņu devumu gan dzimtajai pilsētai, gan Latvijas kultūrtelpai. Mazsalacas muzejā laposim kloņģīšu meistara, koktēlnieka Valtera Hirtes dienasgrāmatu, ielūkosimies Nellijas Nurmikas sarakstītajā pilsētas hronikā un uzzināsim, kāpēc te piemin rokdarbnieci Mirdzu Paegli.

Staiceles lībiešu muzeja "Pivālind" krātuvē glabājas bagātīgs fotogrāfiju klāsts par laikiem, kad te darbojās papīrfabrika, pie Zaļas liepas pilsētas centrā pulcējās pirmā futbola komanda, lai dotos izbraukuma spēlēs, un ugunsdzēsēju biedrība rīkoja tirdziņus, lai vēlāk par savāktajiem līdzekļiem iegādātos aprīkojumu.

Bauskas pils muzeja krājumā un militārajā ekspozīcijā iepazīsim musketes, lielgabalus, uzzināsim, kā šie šaujamieroči darbojas, aplūkosim musketiera tērpu un apavus un gūsim atbildi uz jautājumu - kā varēja kļūt par musketieri.

Latvijas Arhitektūras muzejā iepazīsim izcilā Rīgas pilsētas galvenā būvmeistara Kristofa Hāberlanda radīto projektu Ikšķiles muižai, arhitekta Aleksandra Birzenieka skici "Laimas" pulkstenim un multimākslinieka un diplomēta arhitekta Hardija Lediņa vīziju par Daugavas kreisā krasta panorāmu.

Atbrīvošanas pieminekļa stāsts, grīdu spodrināmais līdzeklis un seno zemgaļu rota Dobeles novada muzejā.

Rokoko stila ziedu kleita, ar ko cienīgi izrādīties Francijas galmā, Belle Époque jeb Skaistā laikmeta smalkā un greznā kleita un 20. gadsimta 20. gadu "fļapper" - meiteņu balles tērps. Par trim dažādiem vakartērpiem Modes muzeja krājumā un modes vēsturē ieskatu sniedz muzeja projektu vadītāja Agrita Grīnvalde.

Bārtas muzeja krājumā uzklausīsim trīs stāstus: atmiņas par baznīcu, zemkopības ministra Birznieka stāstu un par izveicīgo rokdarbnieku Zigurdu Rukutu.

Atzīmējot jauna mācību gada sākumu krājuma pērles meklēsim Rīgas Skolu muzejā - mācību grāmatas no 19. gs. pirmās puses, skolēnu formas cepures Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, senas glītrakstīšanas burtnīcas un ieskats skolotāju privātajās sarakstēs ar mājiniekiem.

Durbē, kur pilsētas senlietu krātuves šķūnītis ir nokrāsots Durbes tautastērpa brunču krāsās, uzzinām, kā šaipusē durbenietes pie tā tautastērpa tika, kā dārznieks Sīmanis Klēvers izdeva pirmās grāmatas par dārzkopību latviešu valodā.

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krātuvē pētām skolotājas Leontīnas Pelšes dabas un sadzīves pierakstus un meklējam senas ķemmes īpašniekus.

Pirms 100 gadiem celtajā Priekuļu selekcijas ēkā ir iekārtots Latvijas laukaugu selekcijas muzejs. Tajā kopā ar Priekuļu pētniecības centra speciālistēm iepazīsim ēkas vēsturi, uzzināsim, kā nosaka cietes saturu kartupeļos, kā kartupeļi un citi kultūraugi tiek pie vārda un kā tika veidota zirņu šķirne, kas nebirst ārā no pāksts.

Viesojamies Kuldīgā, kur muzeja krātuvē iepazīstam bronzas laikmeta aproces, uzzinām, kā skan rata lira un kur pilsētā muižnieku zārks tika izmantots reklāmai. Visas šīs lietas atrodas namā, kur reiz skaitīja, aizdeva un noguldīja naudu – bijušajā Kuldīgas bankas ēkā.

Lapojot nošu partitūras, uzklausām stāstu par Baumaņu Kārļa sacerēto skaņdarbu "Latvju tautas dziesmu liktens" un kā tas saistīts ar Vecpiebalgas dziedāšanas biedrību. Bet, skatot komponistes Elgas Igenbergas rokrakstu uz nošu lapas, uzzinām, kā tapa viena no skaistākajām skatuves dejām "Pie Daugavas".

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā tulkojam attēlus uz I Vispārējo Dziesmu svētku laikā izdotā plakāta ar Jura Alunāna dzeju, senās pastkartēs skatām, kādas bija celtnes un kādi ļaudis pulcējas pagājušā gadsimta sākumā notikušajos svētkos, kā arī pētām, kā padomju gados oficiālie preses fotogrāfi fiksēja tā laika ideoloģijai "maksātās" nodevas Dziesmu svētkos.

Ieraksts Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā "Braki" tapa laikā, kad pagalmā ziedēja baltrozīšu krūms, tāpēc uzzināsim, ko rakstniekam nozīmēja šie ziedi. Vēl lapojam divas grāmatas, kas nākušas klajā paša Blaumaņa apgādā, un muzeja vadītāja Zinta Saulīte atklāj, kā "Brakos" nonāca viens no eksponātiem - sena gultiņa, ko dāvāja literatūrvēsturniece, Blaumaņa dzīves un darbu pētniece Līvija Volkova.

Kopā ar Latvijas Okupācijas muzeja galveno krājuma glabātāju Taigu Koknēviču izzinām Līvānu ārsta Jāņa Šneidera likteni izsūtījumā, lapojam viņa piezīmes uz papirosu ietinamā papīra un pētām, ko šifrētā vēstulē savai līgavai Ursulai rakstījis Rīgā ieslodzītais vācu karagūsteknis Hanss Joahims Gacka.

Mākslas muzeja "Rīgas Birža" krātuvēs uzzinām, kā bija jāattēlo svēto tēli, gleznojot ikonu. Pētām sudraba dzimtas koku, kas dāvināts zelta kāzu jubilejā baronam Eduardam fon Firksam un viņa sievai Antonijai. Necila koka figūriņa ar trim pērtiķēniem stāsta par izcilu latvieti Jāni Andreju Ozoliņu kurš Pirmā pasaules kara laikā bija profesors Kobes universitātē un, dzīvojot Japānā, publicējis virkni grāmatu par Latviju.

Eduarda Veidenbauma dzejoļu noraksti, dzejnieka dienasgrāmata un brāļa Kārļa dokumentētā saimniecības dzīve. To visu lūkojam dzejnieka Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā "Kālāči".

Ķekavas novadpētniecības muzeja krātuvē uzzinām, par kādiem nopelniem diplomāts Pēteris Sēja saņēma Brīvības pieminekļa statujas portretu, lapojam albumu, kas vēsta par putnu fabrikas "Ķekava" darbu pagājušā gadsimta 70.- 80. gados un ieklausāmies ķekavnieka, 2021. gada vasaras olimpisko spēļu čempiona, basketbolista Agņa Čavara stāstījumā.

Vienkāršs un praktisks rakstāmgalds Smiltenes novada muzejā "runā" par firstu Paulu Līvenu; remonta darbu laikā uziets sens dokuments vēsta par Mēru muižas īpašniekiem - baroniem Cekeliem un Hekeriem, bet koši glazēts šķīvis "stāsa" par smiltenieti, vienu no latviešu profesionālās keramikas aizsācējiem Jēkabu Drandu.

Aizmirstas un jaunatklātas pērles Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā: Ventspils mākslinieks Gedimins Leskinovčs, paklāju metu autors, kura darbu ilgus gadus piedēvēja Jūlijam Maderniekam. Uģa Rūķīša Tērpu teātrim darināto kostīmu ceļš. Izcilu mākslinieku zīmētās skices Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas traukiem.

Pēc vairāku HESu izbūves uz mūsu likteņupes mainījās ne tikai tās ainava, bet arī cilvēku dzīves. Par to būs stāsts Daugavas muzeja krātuvē, kur lūkojam Staburaga klints gabaliņu, fotogrāfijas ar plostniekiem, uzklausām skaudru stāstu par Rīgas HES būvi un uzzinām kādu darbu uz plosta veica malacis.

Mēs arvien vēl mēdzam dungot reiz tik populāro "Riču-raču" dziesmiņu, bet vai zināt, ka tā ir tikai viena melodija no 1963. gadā iestudētās operetes "Annele"? Raidījumā laposim šī muzikālā darba partitūru, šifrēsim diriģenta un mūziķu pierakstus nošu lapās un klausīsimies dziesmas no šīs operetes.

Bauskas muzejā klausāmies stāstus par Iecavas fotogrāfa Teodora Bidega uzņemtajiem latviešu leģionāru portretiem, uzzinām, cik maksāja alus Lodinga alus darītavā, kur dzēriena dzesēšanai izmantoja Mēmeles ledu, un iepazīstam vienu no pirmajiem televizoriem, kas Bauskā nonāca 1955. gadā.

Viesītes muzeja krājumā lūkojam veterinārārsta Artūra Grieķera darba instrumentus, elektromontiera un brīvprātīgā ugunsdzēsēja Jāņa Reguta grāmatas un izzinām, kā pilsētā ievilka elektrību 20. gadsimta 20. gados.

Ielūkojamies Rakstniecības un mūzikas muzeja teātra krājumā, kur uzzinām, kas uzcēla pirmo latviešu teātra ēku Rīgā, cik dramatiska ienākšana vecajā Dailes teātra ēkā bija Jaunatnes teātra kolektīvam, un klausāmies stāstus par kostīmu tapšanu izrādēm "Vasara Noānā" un "Lācītis Pūks un viņa draugi".

Aknīstes bibliotēkas novadpētniecības nodaļā lūkosim, kādus aizsardzības vārdus jeb "Debesu grāmatu", dodoties karā vēlākajam literatūrzinātniekam Voldemāram Ancītim uzrakstīja viņa māte, pētīsim rīkojumus par ceļu līdzināšanu Aknīstē pagājušā gadsimta 30. gados, mācīsimies pagatavot termometru un apbrīnosim smalku dāmu velosipēdu, kādus ražoja Gustava Ērenpreisa fabrikā.

"Arsenāla" kolekcijas krājumā runājam par krāsu trakumu Jāņa Pauļuka gleznās, uzzinām, kā 1968. gada notikumi Prāgā ietekmēja Džemmas Skulmes darbu tematiku, meklējam Latvijas dabas sajūtu Līgas Purmales gleznās un šifrēja, tabu tematiku Viļņa Zābera instalācijās.

Naukšēnu Cilvēkmuzejā lapojam fotoalbumu ar stāstu par Naukšēnu zēnu pāraudzināšanas iestādi, uzzinām, kā cukurbiešu sīrupa kanna palīdzēja izciest izsūtījumu Sibīrijā, mācāmies noaust „rumpuci” un klausāmies stāstu par naukšenieti – Veco Mesteru.

Latvijas Fotogrāfijas muzejā šķirstām pirmos iespiestos rakstus latviešu valodā par fotogrāfiju, aplūkojam greznos fonus no senajiem fotosaloniem. Pētām leģendārā aparāta „Minox” rasējumus, un iepazīstam unikālos Strenču fotodarbnīcas stikla plašu negatīvus.

Pēc vilciena svilpes ļaudis savulaik regulēja savus pulksteņus, savukārt dzelzceļa stacijas dežurantam katru rītu bija jāsalīdzina un jānoregulē stacijas pulksteņi, lai tie saskanētu ar pareizu laiku visā valstī. Par stacijas pulksteņiem to mehānismiem, vilcienu pienākšanas un atiešanas laikiem un dzelzceļa darbinieku formastērpiem vēsturē un nākotnē, runājam raidījumā.

Valmieras muzeja krājumā būs stāsti par savulaik populāru dzērienu "Rūjas veldze", ko pasniedza ne mazāk populārā restorānā "Gauja" Valmieras centrā, par Rīgas pūru un ar to saistītām nesaskaņām 18. gadsimtā. Aplūkosim arī soļotājam Jānim Daliņam valmieriešu dāvinātu etviju.

Kā muzejs tika pie soļotāja Jāņa Daliņa sudraba godalgām, kā gadiem ilgi tika saglabāts Rīgas riteņbraucēju biedrības karogs. Lūkojam, kā 30 gadu laikā mainījušies Latvijas olimpiešu tērpi. Raugām arī dažādu laiku sporta kamanas.

Zaļenieku pagasta Ūziņu ciemā viesosimies bibliotēkā, kur lūkojam šī ciema vēsturi: kā tika celts Ūziņu biedrības nams, kādu mantojumu ir atstājis Ūziņos dzimušais farmakologs Eduards Svirlovskis, kā Ūziņos darbojies "Būdnieku" saimnieks Dāvids Freimanis un ieskats buļļa Jumja Dempinga dzīves gaitās.

Muzejs "Latvieši pasaulē" apkopo priekšmetus no visām latviešu kopienām ārpus viņu dzimtenes. Te lūkojam gan Austrālijā, gan Brazīlijā darinātus tautastērpus no dažādiem materiāliem. Gumijas zābaki "vēstīs" par šodienas latviešu strādniekiem Norvēģijā un uzzināsim, kā latviešu māksliniece veidoja "Covid" auskarus Igaunijā.

Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitāte jau vairāk nekā 80 gadus atrodas lielākajā baroka pilī Baltijas valstīs, un šīs pils muzejā uzzināsim, kāpēc un kā te nonāca Francijas karaļa Luija XVIII portrets, kurā gleznā universitātes telpās var redzēt pils sākotnējo krāsu, dzirdēsim šīs augstskolas himnu, kuras notis bija pazudušas, un būs stāsts par vēsturisku pils parka plāksni, kas tika izglābta no nonākšanas metāllūžņos.

Atzīmējot kinoteātra "Splendid Palace" simto jubileju, lūkosim rokoko stilā darināto spoguli, kas novietots kinoteātra Zaļajā zālē. Rīgas Kino muzeja krātuvē šķirstīsim kādas Rīgas skolnieces burtnīcu, kurā atzīmēts, kādas 340 filmas viņa ir noskatījusies divu gadu laikā.

Ojāra Vācieša memoriālajā dzīvoklī cilāsim dzejnieka ģimenei piederošās eglīšu mantiņas un klausīsimies paša dzejnieka izpildījumā dzejoli par sniegu, bet Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) lūkosim, kādas svētku kartītes 20. gs. 30. gados tika kritizētas kā nepiedienīgas un laikmeta garam neatbilstošas.

Eglītes rotājumus un laimes cūciņu figūras lūkojam Rīgas Jūgendstila centrā, Jāņa Akuratera muzejā uzzinām, kā dzejnieks Ziemassvētkos iepazinies ar savu topošo sievu un ko rakstījis par Ziemassvētku kaujām 1916. gadā, bet Nacionālās bibliotēkas krātuvē klausāmies Marisa Vētras izpildījumā tik pazīstamo dziesmu "Reiz mežā dzima eglīte" ar neierastu tekstu.

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā uzzināsim par Aizkraukles puses koka amatniekiem ar Dieva dotu talantu - viņu darbi un dzīvesstāsti. Pētīsim galdu, kas reiz piederējis Madei Svilei-Peņģerotei, kurai, savukārt, ir saistība ar Blaumaņa noveli "Purva bridējs". Un iepazīsim Aizkraukles muižas brīvkungu un viņa izdotos likumus par labu zemniekiem.

Nelūgti, bet vienmēr gaidīti kāzu viesi bija "lodzinieki" - tie ļaudis, kuri svinībās pa logu raudzījās. Par šo tradīciju stāsts Lapmežciema pagasta muzejā, kur arī pētām, kā sien mīlestības mezglu, raugām, kādi izskatās pašdarināti zvejniecības rīki un ko dara ar kartupeļu "airi".

Raidījumā viesojamies VEF muzeja krātuvē, kur lūkojam šī uzņēmuma nozīmīgu cilvēku veikumu - Aleksandra Tīpaiņa atmiņas par VEF pirmsākumiem, inženiera un aviokonstruktora Kārļa Irbīša pierakstus un VEF reklāmas mākslinieces Zelmas Baboliņas darbus.

Ikdienas dzīve, tērpi, zirgi, saimes ļaudis, pils interjers - pamatīgos albumos 19. gs. 90. gados tika dokumentēta Krustpils pils īpašnieku baronu fon Korfu dzīve. No senākiem laikiem te saglabāta Krustpils villaine ar unikālu izšuvumu, bet Jēkabpili 20. gadsimtā gleznās ir iemūžinājusi Emma Baltmane.

Viņi stāvēja uz vienas skatuves 1918. gada 18. novembrī, kad proklamēja Latvijas Republiku, bet likteņi pašķīrās divos pretējos virzienos. Skatot Viļa Gulbja un Kalniņu ģimenes priekšmetus, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālists Imants Cīrulis stāsta par šīm personībām - viņu pretējiem uzskatiem un dažādiem likteņiem.

Nešpetnas dāmas skaists mantojums, kamaniņu trases vēsture un muzejisku vērtību atradums pie atkritumu kastēm. Stāsti Ogres Vēstures un mākslas muzeja krātuvē.

Dizaina ikonas, smalki izzīmēti autoru darbi un ikdienā lietojami priekšmeti - tas būs ieskats Rīgas Porcelāna muzeja krātuvē, kur dzirdēsim stāstus par izstrādājumu tapšanu, izciliem meistariem un uzzināsim, kā atšķirt augstvērtīgu porcelānu no masu produkcijas produkta.

19. gadsimta beigās celtajā barona Nolkena vasarnīcā Kaltenē skatīsim Rojas Jūras zvejniecības muzeja krājumu: stāsts par suvenīrkompasu, kas līdzējis bēgļu gaitās, brētliņu konservu ceha vēsture un dzimtas stāsts no nelielas pierakstu grāmatiņas.