Zināmais nezināmajā

Vientuļi dreifējoši ledus "kluči", kas peld pa okeānu kā snaudošas briesmas - tādus vairums iztēlojas aisbergus pēc "Titānika" katastrofas. Taču aisbergu skaits pasaules okeānos šodien ir krietni lielāks. Šie peldošie milži ir kā simbols klimata pārmaiņām un planētas kūstošajam "ledusskapim".

"Nekas nav bezgalīgs, izņemot visumu un cilvēka muļķību. Un par visumu es neesmu tik drošs, " tā reiz teicis Alberts Einšteins. Vai Visumam ir gals, vai tomēr tas ir bezgalīgs? Ja reiz tas izplešas, tad tam vajadzētu būt arī "galam un malai"? Kā var noteikt Visuma izmērus un uzzīmēt karti kaut kam tik nepatverami milzīgam?

Jau vairākas desmitgades inženieri strādā pie autonomā transporta. Varbūt 2024. gads būs tas gads, kad beidzot pieredzēsim šī atklājuma uzvaras gājienu? Kā sokas pašbraucošo auto jomā, cik tālu esam tikuši ar drošības jautājumiem?

Iegūstot vērtīgus izrakteņus no Zemes dzīlēm, kā blakusprodukts dažkārt nāk arī šis tas nevēlams, piemēram, radioaktīvais vai ķīmiskais piesārņojums. Kādas ir iespaidīgākās raktuves pasaulē un kāda ir šo vietu ģeoloģija?

Maijā Brīvības laukumā, Rīgā, būs skatāma izstāde, kas veltīta Otrajā pasaules karā iznīcinātajām pilsētām. Laikā, kad Ukrainas pilsētas tiek bombardētas, iznīcinātas senas baznīcas un vēsturiska arhitektūra, izstāde kalpos par atgādinājumu tam, kādas pirms astoņdesmit gadiem bija Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Gulbene un citas pilsētas un par ko tās padarīja nacistu un padomju karaspēki.

Latvijas Universitātes pētnieki atklājuši paaugstinātas dzīvsudraba koncentrācijas melnā stārķa olu čaumalās, membrānā un fēcēs. Tas apstiprina līdzšinējās aizdomas par dzīvsudraba piesārņojumu vidē. Ko tas nozīmē melnā stārķa un citu putnu populācijām? Un kā šis toksiskais elements nonācis Latvijas dabā?

Klajā nākusi grāmata, kas veltīta varoņiem un svētajiem un to piemiņas praksēm modernajos laikos. Sākot ar līvu karavīru Imantu 12. gadsimta Latvijas teritorijā, beidzot ar Zviedrijas svēto Birgitu – stāsti un nostāsti par neparastiem personāžiem caurstrāvo Ziemeļeiropas un Baltijas vēsturi. Ko tie liecina par 19. un 20. gadsimta sabiedrību, tās vērtībām, ticību un sociālekonomisko situāciju?

Vai daba ļauj mums piedzīvot to, ko nevaram piedzīvot nekur citur, un vai šīs sajūtas vēl ir vajadzīgas mūsdienu cilvēkam? Pētījumi liecina, ka būšana dabā ievērojami uzlabo cilvēku veselību. Ko zinātne un ikdienas pieredze stāsta par šīm attiecībām starp dabu un cilvēku un vai šīs attiecības ir izdevīgas abpusēji?

Atzīmējot Pasaules kvantu dienu, raidījumā pievēršamies kvantu priekšrocībām un trūkumiem kiberdrošībā. Kvantu datori varētu īsā laika posmā atšifrēt milzīgu datu apjomu. Tas rada jautājumus par mūsu datu drošību nākotnē. Vai kvantu komunikācija un datorika sniegs mums lielāku drošību virtuālajā telpā? Vai tieši otrādi?

Reiz bija laiks, kad latviešu vārdi tika rakstīti pavisam atšķirīgiem burtiem – ne tādiem, kādus pazīstam šodien. No vācu valodas pārņemtie gotu burti jeb fraktūra ilgu laiku uzkavējās latviešu literārajā valodā, taču to laika gaitā pārņema ikdienā lietotā antīkva. Kāda bija faktūras un antīkvas loma latviešu valodas vēsturē?

Mūsu muti apdzīvo ļoti daudzveidīga mikroorganismu kopiena. Kas to veido un kādas veselības problēmas rodas gadījumos, ja ir bojāti zobi un smaganas un ja mutes mikrobiomā nav līdzsvara? Un ko simts un tūkstošgadīgi zobi var pavēstīt arheologiem?

Grūti atrast otru tādu slimību, ap kuru būtu apvīti tik daudz mīti un aizspriedumi, kā epilepsija. Lai arī par šo slimību aizvien ir daudz nezināmā, pētniekiem kļūst skaidrāki gan epilepsijas cēloņi, gan slimības gaita. Tas paver ceļu nākotnes terapijām, kuru vidū ir gan gēnu rediģēšana, gan cilmes šūnu transplantācija.

Raidījumā esam stāstījuši par kobotiem jeb robotiem, kas spēj paveikt darbus precīzi, efektīvi un vienlaikus spēj droši sadarboties ar cilvēku. Un izrādās, ir vesela nozare robotikā, kas strādā ar mīkstiem robotiem – tādiem, kuri līdzīgi kā koboti var nonākt ciešā saskarē ar cilvēku. Kas tie ir?

Par Gada vēsturnieku Latvijā 2023 ir kļuvusi vēstures un politikas pētniece Una Bergmane. Viņas interešu lokā ir starptautiskās attiecības un 20. gadsimta Baltijas valstu vēsture.

Sahāras smiltis pavasarī Latvijā nav retums, tāpat arī sniegs no Aļaskas vai pat vulkānu pelni savulaik ir viesojušies pie mums. Kā nokrišņi, putekļi, putekšņi un smiltis pārvietojas atmosfērā un ceļo no tālām vietām? Kas to veicina un kā tas ietekmē laikapstākļus un gaisa kvalitāti Latvijā?

Latvijas Universitātē aizstāvēts promocijas darbs, kas veltīts Latvijā ligzdojošajām pūcēm un to aizsardzībai. Tās autors Andris Avotiņš jau savulaik izstrādājis sugu aizsardzības plānu pūcēm. Kā klājas pūcēm Latvijā un ko zinām par šiem nakts putniem?

Dienas tumšais laiks ir kluss laiks iedzīvotāju mājokļos, bet ne pilsētas ielās. Izklaide, infrastruktūras darbi, transporta plūsma un arī noziedzība ir daļa no lielpilsētu nakts dzīves, bieži šis ir laiks, kad tiek paveikti "neredzamie" darbi. Kā to uzraudzīt, regulēt un plānot?

Mūsu Mēness ir tik ierasts objekts debesīs, ka ir grūti iztēloties, kāda ainava pavērtos citu planētu debess jumā. Ko zinām par Saules sistēmas mēnešiem? Kāda ir to daudzveidība un kas notiktu, ja mūsu pavadonis pēkšņi pazustu?

Latvijā ir reģioni, kur novērojami pieci gadalaiki - vismaz tā tos pieņemts dēvēt vietās, kur pavasarī notiek dinamiskas izmaiņas dabā. Kā šos piecus gadalaikus var novērot Dvietes palienēs? Kādi hidroloģiskie procesi pavasarī un citos gadalaikos notiek šajās teritorijās un ar ko Dviete ir īpaša Latvijas kontekstā?

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā iznākusi profesora Valda Segliņa zinātniskā monogrāfija "Senās Ēģiptes sabiedrība. Matu kārtojums un parūkas". Monogrāfija veltīta Senajai Ēģiptei, kur multikulturālā sabiedrībā kopš aizvēstures sakņojas tradīcija valkāt parūkas un galvassegas.

Pētnieku novērojumi Latvijas ezeros liecina, ka mikroplastmasa nonākusi daudz dziļākos ezeru nogulumu slāņos, mainot līdzšinējos uzskatus par to, kad sācies antropocēna laikmets. Ko tas stāsta par mikroplastmasu un tās dzīvi dabā?

Kā šobrīd norit pētniecība par akmens laikmeta jaunāko periodu neolītu, ko mēs aizvien jaunu varam uzzināt par tik senu laika posmu un īpaši par akmens laikmeta apmetnēm?

Lieldienu noskaņās dosimies "ekskursijā" pa Vecrīgu, iepazīstot senos dievnamus. Šādu izzinošu nodarbi piedāvā Rīgas kuģniecības un vēstures muzejs. Kas zināms par bīskapa Alberta pili, kur atradās senās baznīcas, kādi un kur senajā Rīgā bijuši klosteri, kad un kāpēc izzuduši?

Lieldienu noskaņās pievēršamies lieliem jautājumiem, kas nevienu vien zinātnisku un ticīgu prātu ir nodarbinājuši gadsimtu garumā. Kur šajā pasaulē ir vieta zinātnei, kur ticībai un abas šīs jomas konfliktē vai papildina vienu otru?

Pavasaris ir klāt. Drīzumā dzims savvaļas dzīvnieku mazuļi. Tas parasti ir laiks, kad iedzīvotāji daudz biežāk ar saucienu pēc palīdzības savvaļas dzīvnieku glābašanā vēršas zoodārzā. Kāda ir savvaļas dzīvnieku glābšana, rehabilitācija un sagatavošana dzīvei savvaļā vai zoodārzā?

Inovatīvs pētījums atklāj klimata pārmaiņu ietekmi uz migrējošo putnu populāciju sarukumu. Skaidrojam, kā iespējams konstatēt nobīdes gadalaiku maiņā vairāku desmitu gadu garumā, kā šīs nobīdes skar putnu dzīvesveidu un kuras putnu grupas tas ietekmē visvairāk.

1949. gada 25. martā Padomju Savienības okupācijas iestādes uz attāliem PSRS apgabaliem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Traģiskā notikuma 75. atceres gadadienā raidījumā pārlūkosim, kā tas tika īstenots un kurus cilvēkus tas skāra. Raidījumā arī par deportācijām, kas konkrēti skārušas Lietuvas iedzīvotājus.

Kas ietekmē mūsu nāves uztveri un kā šī uztvere laika gaitā ir mainījusies? Kā nāvi var pētīt un vai sociālie mediji ar mirušu cilvēku profiliem kļūs par nākotnes kapsētām un sērošanas vietām?

22. marts – Pasaules ūdens diena. Tā tiek rīkota, lai uzsvērtu saldūdens nozīmi, iestātos par saldūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un pievērstu uzmanību tematiem, kas saistīti ar tīru ūdeni, sanitāriju un higiēnu. Vai Pasaules ūdens diena vieš pārmaiņas tīra ūdens pieejamībā iedzīvotājiem dažādos kontinentos, cik tīrs ir Latvijas dzeramais ūdens un kas tam seko līdzi?

Loģikā un ekonomikā, politoloģijā un psiholoģijā, datorzinātnēs un bioloģijā - šajās un, iespējams, ne tikai šajās zinātņu nozarēs tiek pielietots kāds instruments - matemātiska metode ar nosaukumu “spēļu teorija”. Par spēļu teorijas pētījumiem vairāki zinātnieki ir saņēmuši Nobela prēmijas ekonomikā. Kā spēļu teorija tapusi un ko tā nozīmē praksē?

Lai gan mūsu prātos jau varbūt ir nostiprinājušies priekšstati par to, kāda veida apģērbu konkrētā laikā nēsāja cilvēki vienā vai otrā pasaules vietā, rūpīga pētniecība ļauj no jauna izvērtēt, cik korekti mūsu pieņēmumi līdz šim ir bijuši un atklāt, ka varbūt esam domājuši maldīgi. Mūsu visu ikdienas neatņemama sastāvdaļa - apģērbs - būs Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences programmas sastāvdaļa šonedēļ.

Līdz pavasara vidum Dabas muzejā skatāma izstāde, kas veltīta skudrām. Tām nereti piedēvē augstu darba tikumu, un patiesi - šie kukaiņi izveidojuši vienu no unikālākajām un labāk organizētajām sabiedrībām dzīvnieku pasaulē. Kāda ir skudru sadzīve? Kādas ir skudru un cilvēku savstarpējās attiecības?

Zinātne nevar eksistēt bez sabiedrības - ne tikai tāpēc, ka liela daļa zinātnes tiek finansēta ar sabiedrības naudu. Arī tāpēc, ka vairumā zinātnisku pētījumu ir svarīga cilvēku līdzdalība. Kā sabiedrība var būt noderīga pētījumiem? Par to drīzumā runās konferencē Latvijas Universitātes.

Vai varam kādudien gaidīt kosmosa aparātu, kas aizvedīs mūs uz tālākajiem Visuma nostūriem, nesatraucoties par degvielu? Vai varbūt dzinēju, kas uz planētas radīs neiztrūkstošu mūžam atjaunīgu enerģiju? Un kā ar mūsu pašu dzinēju - sirdi - vai tā varētu pukstēt mūžīgi?

Laiki mainās, mainās arī paradumi, kā uzvesties publiskajā telpā. Taču šķiet, ka tādu precendetu, kādu radījuši sociālie tīkli, ir grūti atrast vēsturē - sociālie līgumi, kas reiz vadīja mūsu dzīvi, vairs nav aktuāli. Vai sabiedriskās normas piedzīvo norietu? Vai vietā nāks haoss?

Nav sliktu laikapstākļu, ir... cilvēka ķermeņa grūtības pielāgoties tiem. Mūsu sajūtas ne vienmēr sakrīt ar termometra stabiņā redzamo. Ko sinoptiķi ņem vērā, veidojot laika prognozi? Kāpēc mūsu degungals nosalst tik ātri un nieka mīnus 5 grādi dažkārt var likties kā visbargākais sals?

Polijas un Lietuvas kopējā lieta vārda tiešā un pārnestā nozīmē - Žečpospolita -  atstājusi zināmu vietu arī Latvijas teritorijas vēsturē. Kādas pēdas no Žečpospolitas laika varam atrast Latvijas vēsturē? Kas bija šis veidojums un kāpēc tik īss bija tā mūžs?

Kopš cilvēks pieradināja dzīvniekus, noteicējs par šo dzīvnieku vairošanos ir cilvēks. Ar mākslīgo apaugļošanu, patnera "piemeklēšanu" un arī vairošanās instinkta apturēšanu cilvēks ir iepraties mājas dzīvnieku skaitu regulēt. Pētījumi liecina, ka tam ir ietekme uz mūsu mīļdzīvnieku - suņu un kaķu - veselību.

Mēdz teikt, ka septiņas sekundes ir pietiekams laiks, lai mums rastos pirmais priekšstats par svešu cilvēku. Ko mūsu smadzenes spēj izsecināt tik īsā laika sprīdī? Kā mēs "lasām" citu sejas un vai pirmais priekšstats maz ir uzticams kompass saskarē?

Lielākā daļa pasaules kravu pārvadā pa ūdens ceļiem. Tā ir intensīva, sarežģīta "asinsrite" un jebkurš "trombs" tajā var paralizēt normālu tirdniecības un ražošanas apriti. Kā top maršruti piegādes ķēdēm un kāda situācija ar kuģošanu bīstamos ūdeņos?

Pirmoreiz demonstrēts jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās. Tas kodoldegvielas siltumu pārvērš skaņā un šo skaņu - elektrībā. Kā skaņa, siltums un magnētiskā lauka svārstības var dot enerģiju tāliem kosmosa ceļojumiem?

Dažādas asins procedūras bijušas populārās jau senatnē. Kāpēc asins noliešana bija tik ierasta terapija vēsturē un ko mēs zinām par cilvēka asinīm šodien? Ko nozīmē atšķirīgas asinsgrupas un kāpēc cilvēkam nevar pārliet dzīvnieka asinis?

Daudz strīdu un diskusiju valda par biodegvielas ietekmi uz vidi - no vienas puses, tā ļauj attālināties no fosilā kurināmā, no otras puses - prasa milzīgas monokultūru audzes. Taču kāda ir pati bioetanola un biodīzeļa tehnoloģija? Kā šo degvielu ražo, kā tā darbojas auto sistēmā un uz ko šajā jomā virzās pētniecība?

No vieglas gripas simptomiem līdz letālai pneimonijai - to var radīt ar legionellas, kas dažkārt sastopamas ūdens sistēmā. Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēts promocijas darbs, kas īpašu uzmanību velta legionellai, to izplatībai un daudzveidībai.

Bērnudārzu vēsture Latvijā saistīta gan ar bāriņu namiem, gan fabriku attīstību, kad vecākiem darba laikā kaut kur nācās atstāt bērnus. Un tad nāk Marta Rinka ar savu dibināto “Zaļo skolu”, kas bērniem mācīja gan latviskumu, gan dārza prasmes. Kāda ir bijusi bērnudārzu attīstība?

Jau aizvadītājā gadā Latvijas Banka ziņoja par vienu un divu centu monētu ierobežošanu. Kas notiks ar skaidru naudu nākotnē? Vai pienāks diena, kad visi norēķini būs tikai digitāli? Vai varam teikt ardievas makiem?

Latvijas Universitātes (LU) Skaitliskās modelēšanas institūtā (SMI) izstrādāta īpaša Drošās telpas sistēma, ar kuru iespējams noteikt un samazināt vīrusu infekcijas risku iekštelpās. Sistēma automātiski uztver un analizē dažādus parametrus vidē un, balstoties uz skaitlisko modeļu sistēmu, aprēķina vīrusu infekcijas risku, palīdzot pieņemt lēmumus epidemioloģisko risku novēršanai.

Ziema ir grūts laiks zivju dzīvē - liela sala laikā zivis mēdz slāpt. Kāda ir zivju dzīve gada aukstajā un klusajā sezonā Latvijas saldūdeņos un jūrā? Kā šo dzīvnieku organisms piemērojas aukstumam un barības trūkumam?

Saules sistēmā atrodas ap miljons mazu un lielu kartupeļiem līdzīgu asteroīdu, kuru pētniecībā iesaistās gan profesionāļi apjomīgās misijās, gan amatieri. Kāpēc asteroīdi ir jāpēta? Ko tie var mums pastāstīt un kuras misijas atnesušas jaunas zināšanas par šiem tālajiem Saules sistēmas klejotājiem?

2. februāris ir Sveču diena, bet februāris - Sveču mēnesis. Kā mūsu senči lējuši un lietojuši sveces? Kāda ir bijusi sveču loma un pieejamība ikdienā un kāda sveču dienai saistība ar kristīgo tradīciju?

Pielāgota cilvēkam, viņa konkrētajām slimībām, ģenētikai - personalizētās medicīnas saistībā svarīgi minēt šūnu un gēnu terapijas. Cik tālu esam tikuši ar cilmes šūnu pētījumiem? Vai kādu dienu vilkēdi, alopēciju un citas slimības varēs ārstēt ar dažām cilmes šūnu injekcijām? Un ar ko atšķiras šūnu un gēnu terapijas?

Par vienu no Latvijas Zinātņu akadēmijas aizvadītā gada labākajiem pētījumiem minēts Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieku veiktas darbs progresīvas zemkopības sistēmas izveidē. Vienkāršoti sakot - ekonomiskais izvedīgums vērtēts augu maiņas ciklā. Skaidrojam, ko tas nozīmē.

Pēdējā laika vulkānu izvirdumi Islandē krietni atšķiras no tiem, ko iepriekšējās desmitgadēs piedzīvojuši Islandes iedzīvotāji. Grindavīkā esošie postījumi liecina, ka dzīve uz pulvera mucas arī nākotnē var pamatīgi ietekmēt islandiešu dzīvi. Iepazīstam salas ģeoloģiju un to, kā klājas vietējiem izvirdumu laikā.

Latvijas Dabas fonds par gada dzīvotni šogad izvēlējušies mitrājus - vienīgo biotopu, kam savulaik veltīta īpaša vides konvencija. Neskatoties uz centiemiem mitrājus saudzēt, to skaits krasi sarūk, bet sniegtie labumi kļūst svarīgāki. Iepazīstam tuvāk mitrājus!

Pirmie medikamenti, kas apstādinātu agrīnu Alcheimeru, zaļā gaisma pirmajai CRISPR terapijai, pirmie medikamenti, kas palīdzētu smagajā cīņā ar aptaukošanos un jaunas vakcīnas pret dažādām slimībām. Ko 2023. gads sniedza mums medicīnā?

Ulmaņlaiki - demokrātijas iznīcināšana vai atbrīvošanās no nespējīgas valsts iekārtas? Cenzūra, kas nogurdina, vai tomēr “zaudētā paradīze”, pēc kuras ilgoties tālākajos padomju okupācijas gados? Interesējamies par grāmatu “Ulmaņlaiki. Latvju autoritārisma īpatnības”.

Latvijas Dabas muzejs par gada dzīvnieku izvēlējies tik ierastu, bieži sastopamu dzīvnieku kā stirna. Kā pamatojums izvēlei ir cilvēku mazās zināšanas par šķietami parastiem Latvijas dzīvniekiem. Iepazīstam tuvāk stirnas!

Vai naftas reģionā var runāt par ilgtspēju? Vai tuksnesī, kas ir specifiska un īpaša ekosistēma, vajag tehnoloģijas, kas nodrošina ar resursiem, kuri dabiskos apstākļos tur nebūtu sastopami? Ko tas nozīmē dabai un vietējai kultūrai, saruna ar sociālantropoloģi Agnesi Cimdiņu.

Sākot ar jauno vecāku rūpēm, beidzot ar atvaļinātu militāristu piedzīvoto atgriežoties ikdienas dzīvē - raidījumā iepazīsim jauno sociālantropologus un viņu pētījumus par Latvijas sabiedrību.

Unikāla spēja, kas piemīt tikai retajam — tas ir maņu "kopdarbs" jeb sinestēzija. Vai pirmdiena skan kā dzeltenā krāsa, bet melns apģērbs "dzied dziesmu"? Varbūt vārds Leonards garšo pēc apelsīniem, bet Inese ir "skāba"? Kas ir sinestēzija un kāda ir sinestētiķu dzīve ar šādu ikdienas maņu eksploziju?

Ja ir kāds dzīvnieks, kam mēs esam milzu pateicību parādā, tad tie ir grauzēji laboratorijās. Kā notiek ikdienas darbs ar šiem dzīvniekiem? Kādi protokoli un noteikumi ir jāievēro un,vai notiek interešu sadursme starp farmācijas kompānijām un pētniekiem, kuri ikdienā strādā ar laboratorijas žurkām un pelēm?

Gada nogalē notika lielākā vides un klimata problēmām veltītā konference. Kādi ir panākumi asajām diskusijām Dubajas samitā? Cik apzinīgi pildām Parīzes nolīgumu - vēsturisko starpvalstu vienošanos, kas uzliek atbildību visām iesaistītajām pusēm rīkoties atbildīgi klimata pārmaiņu laikā?

Čatbots, kas tavā vietā uzraksta motivācijas vēstuli kļuva par tehnoloģiju hītu aizvadītājā gadā. Vai šogad tās būs brilles, ar kurām varēsim ceļot virtuālajā vidē? Kāds bija aizvadītais gads tehnoloģiju jomā un ko gaidīt no 2024.gada?

Mazo zīriņu (Sternula albifrons) Latvijas ornitoloģijas biedrība šogad, 2024. gadā, izraudzījusies par gada putnu. Kā tam klājas Latvijā? Ar gada putnu iepazīstina ornitologs Ruslans Matrozis un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gunta Gabrāne.

Pievēršamies Visuma dzīlēm - skaidrosim, kas bija gada svarīgākās izpētes misijas, iespaidīgākie raķešu starti un pārsteidzošākie astronomijas atklājumi, kā arī iepazīsim dažas no nākotnes idejām kosmosa izpētē, no kurām viena visai drīz realizēsies ar cilvēku uz Mēness.

Elektroniskās mikroshēmas jeb integrālās shēmas ir mūsdienu tehnoloģiju DNS. Uz tām balstās ne tikai datoriekārtas, bet arī ikdienā lietojamas iekārtas, tostarp, sadzīves elektropreces un viedierīces. Kāpēc bez tām nevaram iztikt? Kāda ir Eiropas neatkarība šajā svarīgajā tehnoloģiju jomā un vai ir iespējams mikroshēmas ražot arī Latvijā?

Latvijā top pētījumi, kas nākotnē ļautu kognitīvos traucējumus noteikt ātrāk. Vai tas nozīmē, ka Alcheimera slimību un citas līdzīgas saslimšanas varēsim pamanīt jau līdz ar pirmajām izmaiņām smadzenēs, pirms parādās simptomi? Kā radiologs redz šos pirmos signālus cilvēka galvā?

Kas ļauj dzīvniekiem izturēt skarbos laikapstākļus, sniegu, salu, vējus un pārtikas trūkumu ziemeļu ziemās? Ar kādām "īpašām" spējām ir "aprīkoti" ziemeļbrieži un citi arktiskie dzīvnieki? Redze, oža, īpašs kažoks un termoizolācija zemādā - to visu iepazīstam šajā raidījumā.

Apgāds "Jāņa sēta" izdevis trešo grāmatu sērijā „100 kartes”. Grāmatā apkopoti 100 vēsturiskie pilsētu plāni, kas ļauj ielūkoties 39 Latvijas pilsētu pagātnē no 17. gadsimta līdz 1987. gadam. Kartes papildina attēli un apraksti par interesantiem notikumiem, kas pilsētās norisinājušies plānu tapšanas laikā.

Norvēģija sākusi dziļjūras derīgo izrakteņu ieguves izpēti. Tas liek uzdot jautājumus - vai un kā nākotnē tiks izmantota okeānu gultne? Kādas dabas bagātības ir sastopamas mūsu zilās planētas dzīlēs un ko šāda izrakteņu ieguve nozīmētu bentiskajiem jeb gultnes iemītniekiem?

Šovasar norisinājušās pētnieciskās ekspedīcijas un iegūti unikāli atradumi, veicot metāla kroņu tradīcijas izpēti Zemgalē, Sēlijā, Vidzemē.

Čerkstošs radio aparāts, traucētas iespējas kādam piezvanīt, tad pēkšņi saruna pavisam pārtrūkst – ne viens vien būs saskāries ar to, ka rodas sakaru traucējumi. Ņemot vērā, cik plaši ir radio sakari, arī traucējumu klāsts ir visai plašs. Sava lomā tajā ir arī sliktas kvalitātes iekārtām.

Pilsēta bez kokiem nevar, tas ir skaidrs katru vasaru, kad karstā tveicē vienīgais veldzējums ir koka paēnā. Taču, kas tik kokam nav jāpārcieš pilsētā - šaurība, piesārņojums, zaru apcirpšanas un sakņu ierobežošana, vēl visam pa virsu - sāls ziemā! Kādu ietekmi tas atstāj uz koka dzīvildzi un kā uzlabot koku labsajūtu pilsētā?

Laikā, kad pasaulē notiek klimata samits Dubajā, Latvijā tapis svarīgs un īpašs plāns. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, enerģētika, zaļāka infrastruktūra, CO2 uzņemšana no atmosfēras - kas šajās jomās plānots jaunajā Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā? Ko par to saka vides organizācijas?

Mezozojs, Paleozojs, Devons... Kā un kurš atklāja šādus Zemes vēstures ēras un periodus un kā, aplūkojot ģeoloģiskus atsegumus, var spriest par šo periodu ilgumu, apstākļiem, dzīvības formām un par dabas katastrofām? Kā no klints atseguma vai izraktas fosilijas var izstāstīt miljoniem gadu senu stāstu?

Etnomūzikā ir vesels saraksts ar mūzikas instrumentiem, kurus vairums mūzikas mīļotāji pat lāgā neatpazīst. Taču ne tikai gadsimtu seni instrumenti priecē mūsu ausis, mazzināmi ir arī visai sarežģīti 20. gadsimta "izgudrojumi", piemēram, teremins. Kā tie tapuši un kā tos spēlē?

Šodien tas ir reģions ar milzīgiem debesskrāpjiem, bagātību un teju futūristikām idejām par to, kā mainīt nabadzīgo tuksnesi sev apkārt, pirms simts gadiem - trūcīga nomadu kopiena. Persijas līča valstis simts gadu laikā ir piedzīvojušas milzīgas pārmaiņas - lielākoties, pateicoties naftai. Kā notika šis vēsturiskais atklājums?

Veci meži ir nevajadzīgi sapuvuši koki - šādi komentāri izskan sociālajos medijos kā reakcija uz plāniem izcirst vecus mežus, lai stādītu jaunaudzes un veicinātu CO2 uzņemšanu no atmosfēras. Vai veci meži tiešām nespēj uzņemt CO2 pietiekamos apjomos un tos vajag aizstāt ar jauniem kokiem?

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā skatāma izstāde "Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām". Rietumu kultūrai raksturīgā sēdēšana krēslos ienāca līdz ar Rīgas dibināšanu. Kā krēsli mainījušies vairāk nekā 800 gadu senā vēsturē?

Tapis promocijas darbs par dievbijības praksēm Latgales pierobežā. Tajā parādās unikāli paradumi, kā, piemēram, izpausmes kā iešana allelujā Lieldienās vai Sv. Donāta svētki Krāslavā. Kā katoliskās tradīcijas piekoptas 20. gadsimtā un mūsdienās, kad pierobežā iedzīvotāju skaits samazinājies?

Tā kā atkritumu apjomi pasaulē nemazinās, pētniekiem jādomā veidi, kā tos izmantot lietderīgi. Latvijas Universitātē pētnieki pēta atkritumu poligonu infiltrātus, tajos ir plastmasu "ēdošas" baktērijas, bet RĪgas Tehniskās universitātes pētnieki vērtē, kā no lauksaimniecības ražošanas atkritumiem iegūt Omega-3 eļļu.

Valoda var būt tilts starp kultūrām, un tā var būt arī bīstamākais ierocis. Kādi priekšnoteikumi ļāvuši dažām valodām izplesties un pulcināt miljoniem un pat miljardiem tās lietotāju, un kāpēc citas valodas to nav spējušas? Kādas valodas dominējušas pasaulē vēsturē un kāpēc valoda ir tik vērtīgs instruments dažādiem politiskiem režīmiem?

Vēsturniekam Gustavam Strengam tapusi monogrāfija, kas veltīta mirušo piemiņai un komemorācijas praksēm viduslaiku Livonijā. Pētījums skaidro 'memoria' kā kolektīvās atmiņas formas nozīmi dažādām grupām un institūcijām.

Alas noteikti ir vilinoši dabas veidojumi. Ne velti dažas no Latvijas iecienītākajām tūristu takām vijas tieši gar alām. Garas un šauras, dziļas un platas, jūras krastā un mežu biezoknī - tik dažādas mēdz būt alas, ar kurām ir bagāta arī Latvija. Par alu sistēmām Latvijā saruna ar Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu, ģeologu Daini Ozolu.

Novembrī UNESCO aicina atzīmēt Pasaules zinātnes dienu, šogad akcentējot zinātnes lomu miera un attīstības nodrošināšanā. Miera šobrīd pasaulē nav, attīstība ir nevienmērīga un to bremzē akūtu problēmu risināšana. Vai zinātne var palīdzēt laikmetā, kad patiesības ir daudz un dažādas un tās savstarpēji konfliktē?

Pa pusei cilvēks, pa pusei robotizēta būtne - ikvienam, kurš savulaik rezējis filmu "Terminators" vai "Matriks", ir priekšstats par to, kas ir kiborgs. Kas ir kiborgi, vai tā ir zinātniskā fantastika vai jau nemanāmi mūsu ikdienā ienākusi parādība un kur beidzas tehnoloģiju iespējas un sākas nepārvaramie bioloģijas likumi?

Tuvojoties Lāčplēša dienai, mēs nevaram nedomāt par apstākļiem, kādos karavīri Latvijas brīvību izcīnījuši. Mūsdenās tehniskais nodrošinājums karavīriem ir uzlabojies, tostarp, mainījies uzturs. Kādas tehnoloģijas izmantotas, lai šajos specifiskajos apstākļos nodrošinātu pilnvērtīgu uzturu?

Koko Šaneles melnais, Valentino sarkanais vai Dior pelēkais... Vai krāsa var piederēt ģeniālam modes māksliniekam un kurām krāsām modes nami ir uzlikuši savu "zīmogu"? Kā šīs krāsas iegūtas, uzturētas un iegājušas modes vēsturē?

Klimatam kļūstot siltākam, atkūst tās planētas teritorijas, kur ir mūžīgais sasalums. Izskan bažas, ka līdz ar ledu atbrīvosies arī patogēni, kas cilvēkam var būt nāvejoši. Cik pamatotas ir bažas par Sibīrijas mēra un citu slimību atgriešanos cilvēces dzīvē un kas notiek ar šiem vīrusiem un baktērijām tik aukstos apstākļos?

Tablete šim, pulverītis tam - mēdzam domāt, ka uzņemtais uzturs nevar pilvērtīgi nodrošināt visas mūsu organisma vajadzības, tāpēc roka sniedzas pēc uztura bagātinātājiem. Ko par papildu uzņemtiem vitamīniem, minerālvielām un dažādiem fitoterapijas izstrādājumiem "saka" mūsu organisms?

To, ka apkārtējā vide ietekmē mūsu labsajūtu un veselību, lieliski zinām. Bet planēta Zeme nav izolēta no pārējā kosmosa. Vai Saules aktivitātes, piemēram, vētras, Mēness fāzes un izmaiņas Zemes atmosfērā atstāj ietekmi uz mūsu veselību un pašsajūtu? Šis jautājums urdījis nevienu vien. Ko par to saka pētnieki?

Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē ilguši piecus gadus. To laikā atklātas pārsteidzošas ainas un fakti, tostarp īsts "kaulu kambaris" - ievērojami apbedījumi. Ko zinām par šiem vairākiem tūkstošiem mirušo un kādus vēl citus noslēpumus glabā katedrāles sienas

Apkopojot Latvijas iedzīvotāju genoma informāciju, pētnieki atklājuši interesantus faktus par latviešiem un lietuviešiem, piemēram, mednieku-vācēju gēna klātbūtni, kas ir retums mūsdienu Eiropas iedzīvotāju kopienā. Kāpēc nepieciešams apzināt iedzīvotāju genomu un ko tas dos medicīnai un pētniecībai?

Pilsētas kapsētas, apbedīšanas tradīcijas, mirušo piemiņa un citi Veļu laika rituāli - kā tie mainījušies gadsimtu laikā Rīgā? Ko atklāj arheologu izrakumi un vēstures liecības Doma baznīcas kapsētā?

Kā top skaistās amatieru un profesionāļu fotogrāfijas ar Zemes atmosfēras parādībām, tuvo un tālo kosmosu? Kā Visuma dzīles "iegūst krāsas" fotoattēlos un kāpēc attēli ir tik nozīmīgi kosmosa izpētē?

Nesen Rīgas Tehniskā universitāte uzstādija rekordu par lielāko ideju vētru. Sacentās cilvēki un mākslīgais intelekts. Kā rodas idejas risinājumiem pētniekiem, kas ir ideju "aka" inženierzinātnēs un kā idejas ģenerē mākslīgā intelekta rīki?

Šī gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta pētījumiem par sieviešu darba dzīves izmaiņām gadsimtu laikā. Kā mainījušās sociālās normas, tradīcijas un ģimenes un ko ekonomikai nozīmē sievietes darba tirgū? Kur ir meklējami cēloņi 21. gadsimta nevienlīdzīgajam atalgojumam?

Gaismas fizika - vienā gadījumā ar ārkārtīgi īsiem gaismas impulsiem, otrā gadījumā - ar ķīmijas metodēm iegūti gaismu emitējoši nano punkti. Kas tas viss īsti ir? Kāpēc tie ir svarīgi zinātnes atklājumi?

Cilvēks ir kļuvis par datu mašīnu, jautājums - cik gatavi esam dalīties ar šiem datiem un pelnīt ar tiem naudu? Vai ļaut pelnīt ar mūsu datiem kādam citam un cik gatavi esam pastāvēt par saviem datiem kā vērtību, un kāpēc dalīšanās ar šo vērtību ir nepieciešama?